EK pētījums: pirātisms zaudējumus nerada

Sākumlapa Forumi Notepad.lv IT ziņas EK pētījums: pirātisms zaudējumus nerada

  • This topic has 14 atbilde, 12 voices, and was last updated pirms 7 years by Kon.
Tiek skatīts 1 ieraksts (no 15 kopumā)
  • Autors
    Ieraksti
  • #163084
    samurajs
    Participant

    Visai pasen, 2013. gadā, Eiropas Komisija publiskā iepirkuma procedūrā pasūtīja apjomīgu pētījumu par dažādu pirātisma veidu ietekmi uz mediju pārdošanas apjomiem un iegūto peļņu. Pateicoties mediju magnātu lobijam, dokuments ar rezultātiem tika rūpīgi noslēpts visapputējušākajās atvilktnēs. Nesen Eiroparlamenta deputāte no Vācijas Pirātu partijas Jūlija Reda panāca, ka pētījumu publisko, un katrs interesents ar 300 lapu apjomīgo dokumentu tagad var iepazīties oficiālajā arhīvā.

    Ko tad uzrāda EK pētījums?

    Principā tur nav nekā tāda, ko mēs jau nezinātu. Un rezumē ir tāds, ka mediju nozarei nedz rodas jūtami zaudējumi, nedz ar krītas pārdošanas apjomi. Lielākā daļa nelegālo lejuplādētāju gadījumos, kad vēlamo nav iespējams iegūt bittorrent trekeros, tāpat uz veikalu neskries.

    Viskritiskākā situācija ir ar kinofilmu pirmizrādēm. Ja pirātiem izdodas kases grāvēju palaist internetā reizē ar demonstrāciju kinoteātros, tiek zaudēti 4 kinoteātra apmeklējumi uz katrām 10 pirātiski lejuplādētām filmu kopijām. Kopsummā aprēķināts ka no pirātisma kino industrija zaudē līdz 5% peļņas.

    Mūzikas jomā skaitļi ir “pa nullēm”. Varbūt pirāts nenopirks kādas grupas CD, bet ja būs to lejuplādējis internetā un mūzika patiks – apmeklēs konkrētā izpildītāja koncertu.

    Pirātiskās grāmatas tiek izplatītas niecīgos apjomos, un nav konstatēta nekāda ietekme uz nozari.

    Videospēļu jomā tika atzīmēta pirātisma pozitīvā loma. Daudzi spēlētāji, kas nopietni aizraujas ar kādu spēli, vēlāk nopērk legālu kopiju, lai būtu iespēja spēlēt multiplayer režīmā vai veikt in-game pirkumus.

    Mediju saturs un cenas

    Veicot aptauju Vācijā, Spānijā, Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā un Polijā, tika noskaidrota mediju satura cenu ietekme. Par filmām un seriāliem kinokompānijas prasa par 80% lielāku samaksu nekā patērētāji ir ar mieru maksāt. Toties mūzikai, grāmatām un videospēlēm cenas izrādījās adekvātas. Pētījumā norādīts, ka samazinot filmu un seriālu cenas, varētu palielināt legālo skatītāju skaitu.

    Jāatzīmē, ka arī ienākumu līmenis dažādās Eiropas Savienības valstīs ir krasi atšķirīgs. Nevar salīdzināt darba algas Zviedrijā un Vācijā ar algām Latvijā vai Lietuvā. Toties mediju produkcija visur maksā vienādi.

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_pirate47705_640_1.png[/img]

    #331444
    Nelabojams
    Participant

    Ko arī vajadzēja pierādīt. EK oficiāls pētījums ir labs arguments, ko izvilkt tiesā, ja kādu iesūdz par zaudējumu nodarīšanu.

    #331445
    zombers
    Participant

    Īstenībā, ar katru gadu samazinās to cilvēku skaits kas lieto piratiskās vietnes, veciem lietotājiem mainās prioritātes, bet lielāka daļa jauniešu protams nevisi, taču nospiedošais vairākums, atlaušos lietot vardu ir stulbi, ja ar vienu klišķi to nevar dabut telefona, tad nesaprot, kas jadara.

    #331446
    Raivix
    Participant

    Taisnība. Kādreiz daudzi bij īsteni DC++ speci un labāko hubu listi zināja no galvas. Tagad no tās gudrības vairs ne smakas..

    #331447
    Andron MacBeton
    Participant

    Par kino nemaksāšu elementāru iemeslu dēļ – man neviens neatmaksās to naudu ja filma izrādīsies pilnīgs sūds. Pēc kinoteātru noteikumiem sanāk ka viņi var reklamēt “bojeviku”, rādīt 2girls1cup, un vienalga man naudu neatdos.

    Par mūziku labprāt samaksātu, bet ne pārmaksātu. Lai muzikanti tiek vaļā no saviem parazītiem vispirms.

    #331448
    jazznfunk
    Participant

    Piekrītu macbetonam +100 par tām filmām. Š ī iemesla deļ es uzturā lietoju tikai dokumentālās filmas. Tai “mākslas” filmai jābūt ar 10 paziņu ieteikumiem “must seen”.

    #331449
    datacore
    Participant

    Man šķiet, ka liela daļa nekad par to nav interesējusies, tādēļ, izņemot Spotify un varbūt Netflix, nav dzirdējuši par, piemēram, šiem servisiem:

    Google Play Music (https://play.google.com/store/music) – dziesma lielākoties par 0.99 EUR (mēdz būt arī 0.69 un 1.29), albums = 5.99 EUR (ir arī dārgāk, bet parasti līdz 10 EUR). Liels pluss ir tas, ka nopirkto var gan lejuplādēt (320 kbps MP3), gan arī strīmot gluži kā to ļauj Spotify. Google Play Music piedāvā arī stream-only servisu, kas ļauj klausīties visu, ko pie viņiem var iegādāties: Get your first 90 days on us, then just €6.99 per month. Klausīties var gan uz PC pārlūka, gan Android aplikācijā.

    Amazon Prime Video (https://www.primevideo.com/): filmas & seriāli. Pirmo pusgadu 2.99 EUR mēnesī, pēc tam – 5.99 EUR. Jebkurā brīdī var atteikties. Kopumā izvēle nav tā plašākā, toties ir filmas dažādām gaumēm, Top Gear pēctecis Grand Tour un citi tikai Amazonā skatāmi (legāli, protams) seriāli. Bez PC & Android skatīties var arī Samsung Smart TV aplikācijā.

    Betonam u.tml. – chill, man par šo neviens nemaksā. Pats lietoju šos (un arī citus) servisus, nejūtos pārmaksājis un iesaku arī citiem pamēģināt. Ja nepatīk, sēdi torentos un liec man mieru.

    #331450
    datacore
    Participant

    Un par spēlēm/programmām – varu saprast, ka skolēni/studenti tās īsti nevar atļauties (cits visai bieži aktuāls jautājums – vai vispār vajag?). Toties pieaugušam cilvēkam ar normālu & stabilu algu, manuprāt, nav nekāda sakara kačāt krekotus softus un piedrazot savu datoru ar visādiem mēsliem. Ja tiešām vēlies kādu jaunāku (vecākas ir pavisam lētas) spēli, noloki tos 20-30 EUR un par Steam izpārdošanas cenām iegādājies. Galu galā, ja jau esi iegādājies gaming PC, kas kapeikas nemaksā, tad par $$$ trūkumu diez vai vari sūdzēties. Ja runa ir par profesionālajiem softiem, kas mēdz izmaksāt simtiem eiro, tad teorētiski situāciju var vērtēt citādāk. Bet jebkurā gadījumā, ja esi veiksmīgi ar tā softa palīdzību kļuvis par labi pelnošu profesionāli, neesi morāls kroplis un samaksā par to licenzi!

    #331451
    Participant

    Virsraksts ir maldinošs – arī 5% zaudējumi ir zaudējumi.

    datacore: labi vien ir, ka Google Play Music lielākā daļa nezina. Drausmīgs serviss.

    #331452
    GuntOn
    Participant

    Google mūzikas bodītei nav ne vainas, tikai būtu kruti ja varētu nopirktās dziesmas dabūt arī kādā no lossless formātiem.

    #331453
    Andron MacBeton
    Participant

    Skolēnus vajag nosēdināt pie FreeCol, FreeCiv, MoO2 un tamlīdzīgām “nu jau bezmaksas” spēlēm.

    A to deģenerējas nevis pa paudzēm bet pa dienām.

    #331454
    Andron MacBeton
    Participant

    Negūtā peļna Eiropā nav zaudējumi. Lai amurkāņi pisā dirst.

    #331455
    KristoZ
    Participant

    I second that. Tieši šī iemesla dēļ nelietoju Googles mūzikas servisu, bet gan tikai BandCamp.

    #331456
    garaisezis
    Participant

    nekad nesapratīšu tos kas mūziku un video abonē iekš strīmiem, vari skatīties un klausīties, bet kad mēnesis paiet un nav naudas lai abonētu nākošajam, viss, nesi bez nekā. Tik pat stubi manuprāt ir maksāt par kaut kādiem mp3 un citiem blueray ripiem.

    Tas ir tas pats, kā mākslinieks uzglezno gleznu par cenu 10 euro un tad ar sakopētas kopijas tirgotu par 9.99 euro…

    Man vēl pagaidām nav zilonis uzkāpis uz ausīm un acis aizlietas, tā kad atšķirību jūtu diezgan lielu.

    #331457
    Kon
    Participant

    es agrāk biju gan aplouders, gan admins, gan arī biju visos krutākajos svešzemju trakeros. Tagad man ir galīgi pajāt un vng, kas ir palicis, ir tl, lai 2x gadā filmu novilktu

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 15 kopumā)
  • Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā