Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Ekskluzīvi Notepadam: bumbas, mīnas u.c. spridzekļi
Kur to visu var apskatīt un aptaustīt? Rīgā, Policijas Akadēmijā, pagrabā zem Kriminālistikas katedras. Protams, nav brīvas pieejas, bet tauta tur ir atsaucīga; iespējams, ka interesentiem izdosies sarunāt tikšanos ar saimnieku – specvienības “Omega” konsultantu, kurš ir īstens sava amata fanātiķis.
Vēl reāli šīs “spēļmantiņas” apskatāmas “Liepājas Metalurgā”; tās tur ienāk nebūt ne reti. Protams, vairāk ir mācību mīnas un lādiņi, bet gadās arī īsti spridzekļi.
Attēlā: šie “jaukumi” patlaban kā pieminekļi stāv manā iecirknī. Vidū tukši, kāds jau trotilu izķeksējis, bet lielajam lādiņam vel alumīnija detonators daļēji saglabājies:
[img]
Kas ir visu spridzekļu pamatā? Galvenokārt sprāgstviela trotils
[img]
Latvijas laukos nesprāgušas munīcijas vēl papilnam, sevišķi Kurzemes pusē. Sastopami gan 2.pasaules kara laika, gan padomju armijas poligonos nesprāgušie spridzekļi. Š ādi atradumi ir sevišķi bīstami, jo:
1. nav zināms, kalab nav sprāguši
2. rūsas dēļ grūti novērtēt to vispārējo bīstamības pakāpi.
Detonatori lielākoties tiek gatavoti no krāsainā metāla, kurš nekorodē. Tātad šie spridzekļi arī pēc pusgadsimta var sprāgt. Ko darām, ja atrodam aviobumbu, mīnu, lādiņu vai granātu? Pēc iespējas neaiztiekam, ierobežojam atraduma vietu un nekavējoties zvanām policijai. Tālāk rīkosies viņi.
Svarīgi ir nekādā gadījumā nemēģināt kaut ko izjaukt vai mest ugunskurā. Tādu gadījumu netrūkst, kad jaunatne atradusi spridzekļus un mēģina tos spridzināt ugunskurā. Tad nu gaida minūtes desmit-divdesmit, un, ja nekas nenotiek – iet skatīties. Tad pēkšņi – bum! Un asiņaini gaļas gabali lido uz Sauli…
Protams, ka tas ir loģiski – lādiņa sakaršanai vajag daudz laika (paši zināt, cik laika vajadzīgs lai uzvārītu, teiksim, spaini ūdens).
Kādi spridzekļi galvenokārt ir atrodami? Daži veidi – bildēs:
– vācu armijas granātas (koka rokturi būs sapuvuši, bet metāls paliks)
[img]
Dažādas rokasgranātas (visbīstamākās ir šķembu granātas – “citroniņi”, biezā korpusa dēļ tās neizrūsē)
[img]
Aviobumbas, mīnas, lādiņi
[img]
Dažāda veida lielgabalu lādiņi
[img]
Granātmetēju lādiņi un faustpatronas
[img]
Prettanku mīnas (tanks uzbrauc “plācenim” ar kāpurķēdēm un “bum!”)
[img]
Kājnieku mīnas (te redzam virziendarbības mīnas, padomju un zviedru; tās izmet lodītes vai adatiņas 25-50 m tālu, bet tikai vienā virzienā. Palaišana – ar elektrodetonatoru). Vēl ir lecošās mīnas u.c.
[img]
Detonatori – maziņi, nerūsoši, bet spēj noraut 3 pirkstus. Tie ir katra spridzekļa sastāvā
[img]
Kā strādā bandīti?
Iedomājieties, jums kurjers atnes pasta paciņu. Atpakaļadrese – it kā no pazīstama cilvēka. Noliekat uz galda, tūlīt vērsiet vaļā, bet istabas klusumā liekas, ka tur kaut kas tikšķ. Paklausāties – patiešām!
Nu jūs jau esat filmas saskatījies, tūlīt vērsiet vaļā; tur būs pulksteņmehānisms, sarkanais un zaļais vads; kniebsiet pušu zaļo un būsiet varonis!
Patiesībā jūs jau esat miris!
Tādā gadījumā nesiet kājas prom cik jaudas un zvaniet draugam – vai tiešām viņš jums atsūtījis modinātāju? Ja šis neko nezin – droši zvanām 112 un gadām kad brauks speciālisti.
Š o gan uzrakstīju tikai kā tēlainu piemēru – 2007. gadā bandīti veikuši vairs tikai 2 veiksmīgus sprādzienus, bet neveiksminiekiem atņemto “bombu” kolekcija ir iespaidīga. Kā redzam – ar fantāziju lielākoties ir tā pavājāk, galvenokārt tiek lietoti tradicionālie modinātāji:
[img]
Gadās arī pa kādam advancētākam speciālistam:
[img]
Ja kādam rodas vēl kādi jautājumi par spridzekļiem – rakstām komentāros!
Starp citu, kad granātai izrauj gredzenu viņu noteikti sprāgs pēc noteikta laika, jeb viņa sprāgs tikai tad, kad viņa atsitīsies kaut kur, kā arī vai ir iespeājams apturēt granātas sprāgšanu?
p.s. vnk šis jautājums radās filmu iespaidu dēļ. 😀
Granāta normāli sprāgst 3.2-4.2 s laikā no brīža, kad izrauj gredzenu un atlaiž skavu, resp. no izmešanas brīža.
Afganistānas un ÄŒečenijas kara apstākļiem ir speciālas granātas ar dubultdetonatoru, kas sprāgst no atsitiena pēc t (min) = 1s. Normālais deglis tad kalpo tikai priekš self-destruction.
Tas izskaidrojams ar to, ka kalnu apstākļos granāta var noripot atpakaļ pie metēja.
Apturēt neko nevar, jo ir iedarbojies bikforda auklai līdzīgs palēninātājs (pulvera stabiņš) un tas deg.
Izlasot rakstu,acerējos jaunības gadus.Arī Kandavas pusē ar šiem krāmiem bija/ir pilni meži.
Gandrīz katrā vecā lauku mājā varēja atrast kaut ko no otrā pasaules kara.
Tika zāģēti pušu lielgabala lādiņi,lai no tiem dabūtu laukā stiebriņpulveri(mežonīgi riskants pasākums),spridzināti ugunskuros,atjaunoti šaujamieroči…
Vienu brīdi pat ieradās militār personas un vienu otru”kolekcionāru”atbruņoja.
Gāja bojā arī viens mūsu draugs.Zāģējot pušu lielgabala lādīņu,šis pārāk aizrāvās.Laikam zāģējis pušu tuvu pulverim,tas savukārt uzkarsis un beigta balle.
Brīžiem šermuļi noskrien pāri,atceroties visas tā laika izvirtības ar munīciju.
p.s. Viens variatns man radās kā deaktivizēt mīnu, ka vajadzēt aizstāt cilvēka masu ar kaut ko.
Ja cilvēks uz kājnieku mīnas uzkāpis – tad parasti ir uzreiz bum! Vienīgi lecošās mīnas ir divtaktu: uzkāpjot aktivizējas un nokāpjot uzlec 1m augstu un izsprāgst.
Š īs visas mīnas ir īslaicīgas lietošanas, to korpusi ir no skārda, kas zemē ātri sarūs, tā kā atrast tādas maza cerība.
Ir vēl mīnmetēju mīnas (bildē)
Par mūsdienu mīnām šeit nerunājam – ir pat ļoti gudras, ar mikroprocesora vadību, bet tādas, cerams, LV nav.
[img]
Atceros briesmīgi muļķīgu un riskantu pasākumu no bērnības – puikas būdami, bijām atraduši kautkur tīri labu, neizšautu ak47 kaujas patronu. Paņēmām, uzlikām patronu guļus, pagriežot ar lodi prom no sevis, uz viena akmeņa un otru akmeni metām virsū, metām metām, nekas nebij, paostījām, oda pēc deguma, metām vēlreiz un patrona eksplodēja, lode aizšāvās vells viņzin kur. Tā padomājot – cik tur trūka lai patrona uz apaļā akmeņa pagrieztos un trāpītu kādam pierē…
Deivss, vai tu tos lādiņ us raki ārā un novietoji ērtākai bildēšanai, jeb tādi, atrakti un viegli pamanāmi tie lādiņ i tur mētājās?
cik es esmu sēņ ojis – neko tādu, paldies dievam, nav gadījies atrast..
pašam arī radās viens jautājums: ja lādiņ i strādā uz degauklas principa – tad tiem kaut kā ir jāaizdegās. kā šaujampulveris var aizdegties vienkārši kustinot lādiņ u (mīnmetēju mīnas)?
Ko gribēju piebilst: ja mežā atrodat lādiņu, tad pirmais darbs ir skatīties, vai tas ir aktīvs vai neaktīvs. Aktīvs lādiņš ir tas, kurš izgājis cauri lielgabala stobra kanālam un kaut kāda iemesla dēļ nav sprādzis. Tie ir visbīstamākie, bum! var notikt jebkurā brīdī. Labāk tādiem netuvoties vispār.
Pazīme: uz krāsainā metāla gredzeniem palikuši iegriezumi no stobra vītnēm (attēlā)
[img]
Kustinot viņas nevar uzsprāgt, jo pats esmu ņēmis rokās, un noracis, lai citi neuzsprāgst, zinu ka tas ir bīstami.. Manuprāt ka lādiņi nerukā uz degauklas principa.. Viņiem vajadzīgs trieciens lai tās uzsprāgtu.. cik tad te kaimiņos nav bijuši gadījumi: Rokot pagrabu izrok mīnmetēja lādiņus.. Pat ar lāpstu uzdūrušies, bet nav uzsprāguši.. noteikt iespējams, ka vidus ir viss izrūsējis, un nevar tā uzsprāgt…
MUAHAHAAHHAHAHAHAHAAAAAAAAAA! :>
Preses relīzes