Elektronika: Ievads lodēšanas mākslā

Sākumlapa Forumi Notepad.lv IT ziņas Raksti Elektronika: Ievads lodēšanas mākslā

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 36 kopumā)
  • Autors
    Ieraksti
  • #152852
    samurajs
    Participant

    [imgl]https://notepad.lv/userpix/28_soldering_ic_1.jpg[/imgl]Kā izrādās, portālā reti kuram sajēga par pareizu lodēšanu, tāpēc atļaušos atgriezties pie sava, savulaik Datuvē publicētā raksta par šo tēmu, ko aktualizēju un pilnībā pārstrādāju speciāli tiem, kam vēl nekad nav nācies turēt rokā lodāmuru.

    Vispirms – kam vispār vajadzīga lodēšana? Var taču vienkārši saviķelēt vadus! Nu var jau gan, bet ja vēlamies kvalitāti un savienojuma izturību daudzu gadu garumā, tad nekas cits neatliek. Saviķelēti vara vadi kontakta vietā ūdens tvaiku ietekmē ar laiku pārklājas ar melnu vai zaļu oksīdu/hidroksīdu plēvīti, kas var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus.

    Sadzīves tehnikā un datoros ļoti bieži mēdz izļurkāties dažādas bieži lietojamas ligzdas – audio, USB. Tas tāpēc, ka izlūzt relatīvi mīkstā lodējuma vieta. Ja pie rokas ir lodāmurs, tad bieži šādas problēmas labojamas, vienkārši pārlodējot. No intensīvas lietošanas bieži zem izolācijas pārlūst vads barošanas adapteriem, austiņām utml. Arī šeit, ja prot lodēt, var iepūst “otro dzīvību”.

    Ko mēs paši mājās varam salodēt un ko nē?

    Tātad varam salabot/pagarināt dažādus vadus, pārlodēt štekerus un ligzdas, nomainīt iespiedshēmu platēs (Printed Circuit Board, PCB) lielgabarīta detaļas, likvidēt aukstos vai izlūzušus lodējumus… Un, protams, nodarboties ar jaunradi – piemēram, izgaismot savu PC ar spožajām mūsdienu LED.

    Ko nevajadzētu darīt pašiem?

    Nekādā gadījumā pašiem nevajadzētu mēģināt nomainīt daudzkājiņu mikroshēmas, un mikroskopiskās bezkorpusa (jeb SMD) detaļas, ko lodē tieši pie PCB celiņiem. Bez speciāla aprīkojuma šis pasākums gandrīz vienmēr lemts neveiksmei, un iespiedshēmas plati varēs izmest.

    Lodāmurs, materiāli, un aprīkojums

    Tirgotāju piedāvātais klāsts ir ļoti liels, īpaši specializētajā veikalā Argus.lv. Darbam ar elektroniku iesaku 25-30 W lodāmuru, ko var iegādāties, sākot no 3 Ls. Piemērs:

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_lod030md3_argus_1.jpg[/img]

    Mēdz būt lodāmuri ar plakanu galu kā skrūvgriezim, un smailu, apaļu. Pirmie labāki vadu un ligzdu lodēšanai, otrie – darbam ar PCB.

    :warn: Daži iesaka lietot jaudīgākus lodāmurus – 40 W utml. Ja būs darīšana ar masīvākām lietām, kā resniem vadiem, vai automobiļu elektrotehniku, tad tas ir attaisnojami. Bet darbā ar mūsdienu elektroniku ir pārāk liels risks pārkarsēt detaļas vai sabojāt iespiedshēmas plati. Pietiek mazliet pārkarsēt PCB, un smalkie celiņi vai kontaktu laukumiņi tūliņatslāņosies!

    Tāpat daudzi Ge-pusvadītāji un gaismdiodes (LED) iet bojā, ja sakarsē kristālu virs 100 grādiem (Si-pusvadītāji iztur krietni vairāk). Tāpēc šādu elementu lodēšanai pat ar mazjaudas lodāmuru jālieto siltumu aizvadoša pincete.

    Lodalva – mūsdienās to lieto vairs praktiski tikai stieples veidā ar kolofonija pildījumu vai bez tā. Elektronikā lietojamā lodalva satur 60-63% tīras alvas, un šādam sakausējumam ir zema kušanas temperatūra (183°-190° C).

    Kušņi – tās ir termoķīmiski aktīvas vielas, un ir vajadzīgas lodējamo virsmu attīrīšanai no oksīdiem. Bez tiem lodalva pat nepieķersies. Pārdošanā ir lētais priežu sveķu kolofonijs par santīmiem (ieteicamākais iesācējiem), un daudz dārgākie speciālie AMTECH kušņi pastas veidā.

    :warn: Nekādā gadījumā nelietojiet lodējamo skābi, cinka hlorīdu vai ko tamlīdzīgu! Tā ir bumba ar laika degli, pamazām saēdīs lodēto vietu, un visu citu, kas tuvumā būs no Cu! Skābe domāta tikai cinkoto spaiņu un vannu lodēšanai.

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_sold2_1.jpg[/img]

    Lodāmura sagatavošana – nopērkot jaunu lodāmuru, tas ir ļoti simpātisks, bet bieži uzreiz nav lietojams. Pirms pirmās ieslēgšanas ar vīli jānotīra uzgaļa lodējamā virsma, līdz sāk spīdēt varš. Tad jāieslēdz un jāiemērc kolofonijā, pēc tam jāapalvo. Tikai pēc šīs procedūras lodāmurs ir gatavs darbam. Ekspluatācijā jāseko līdz uzgalim, jo tas pamazām apdeg. Tad atkal jānovīlē. Ir lodāmuri, kam uzgaļi viegli maināmi, komplektā ietilpst rezerve, vai arī tos var iegādāties atsevišķi.

    Vadu lodēšana

    Vispirms lodējamiem vadiem jānotīra izolācija apm. 10 mm garumā. Jāpārliecinās, ka vara dzīslas ir spožas, neoksidētas. Sliktus, apsūbējušus vadus labāk vispār nelietot, salodēt tādus būs grūti, un lodējums nebūs kvalitatīvs.

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_l1_1.jpg[/img]

    Pēc tam notīrītie vadu gali rūpīgi un vienmērīgi jānoalvo. Š inī procesā nevajag žēlot kolofoniju; šī viela attīra metālu no oksīdiem un nodrošina labu alvas saķeri ar varu.

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_l2_1.jpg[/img]

    Savienojam sagatavotos galus un salodējam. Ja vajag lielu izturību – papildus “saviķelējam”, bet var tāpat salikt kopā. Lodējumam jāizskatās mirdzošam. Ja tas ir matēts – tas liecina par pārmērīgi augstu lodāmura temperatūru, kolofonija trūkumu, vai sliktas kvalitātes lodalvu (Sn saturs zem 40%). Š āds kontakts nebūs drošs.

    Ja uz lodējuma paliek kolofonija pēdas – tās varam notīrīt ar spirtu (bet tas nav obligāti, kolofonijs nekaitē).

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_l3_1.jpg[/img]

    Pēdējais etaps – izolējam lodējumu ar izolācijas caurulīti vai lentu. Darbs padarīts!

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_l4_1.jpg[/img]

    Ko nevajadzētu darīt – censties mēģināt savienot kopā (jebkādā veidā) vara un alumīnija vadus. Salodēt tos vienalga neizdosies, jo alumīnijs bez speciāliem kušņiem nelodējas. Un šinī gadījumā izveidosies galvaniskais pāris, un savienojums ar laiku izjuks.

    Aukstie lodējumi

    Aukstos lodējumus uzskata par elektronikas lāstu. Tie ar laiku parādās tur, kur ir pastāvīgas termiskās vai mehāniskās spriedzes – karstošas radiodetaļas, bieži lietotas ligzdas aparatūrā. Vairāk vai mazāk ar to ir iemācījušies cīnīties, bet vecākās, un noname ierīcēs tā joprojām ir plaši izplatīta parādība:

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_aulod_1.jpg[/img]

    Visgrūtākais ir atklāt šos defektus, ar neapbruņotu aci bieži tas grūti pamanāms. Tad jāņem palīgā palielināmais stikls. Labošana ir ļoti vienkārša – atliek vainīgo vietu rūpīgi pārlodēt (un neaizmirst arī blakusesošos kontaktus profilaksei!)

    Un noslēgumā – kā darīt pareizi, un kā nav pareizi – var pamācīties no Youtubes video:

    [youtube]https://www.youtube.com/watch?v=I_NU2ruzyc4[/youtube]

    #255254
    AlienZ
    Participant

    Lielisks raksts!

    #255255
    E.R
    Participant

    “Ko nevajadzētu darīt pašiem? “

    var, ja māk. 😉

    Ko nevajadzētu darīt pašiem? #2

    Nekādā gadījumā lodējot nevajaga elpot lodalvas tvaikus, jo tie ir kaitīgi. Kaugan, mums kad jālodē darbi skolā, tieši dažreiz patik ieelpot un just to īpatnējo smaržu. Bet nu..

    Lodējot blakus lodāmuram vēlams turēt samitrinātu švammi, vai metāla švami (ar ko berž katlus), jo šajās abās lietās var ļoti labi notīrīt lodāmuru. Ja jums ir vienkārš lodāmurs, kuram nav iespēja regulēt temperatūru, vēlams nelietot to vairākas stundas no vietas, jo viņiem mēdz izdegt gali, un nav vēlak iespējams labi palodēt..

    “Pēdējais etaps – izolējam lodējumu ar izolācijas caurulīti vai lentu. Darbs padarīts! “

    Tam ir domāta speciāla lieta – termo kembriki, viņus vajaga pakarsēt,un viņi paši apvilksies ap vadu cik vien cieši var, tādējādi atkrīt problēma par izolcācijas ilgnoturību.

    #255256
    Daivana
    Participant

    Izlasot šo es secinu cik sū**** es esmu visu lodējis 😀

    raksts tiešām labs, lai kā, daudz arī iemacījos, paldies.

    #255257
    samurajs
    Participant

    Jā, par tiem alvas/svina tvaikiem man vajadzēja pieminēt, mēs tak Eiropā dzīvojam 🙂

    Patiešām sanitārās normas prasa vilkmes ventilāciju telpā. Ja ilgu laiku šādi tvaiki jāelpo – tas ir kaitīgi, īpaši astmas slimniekiem utml. Bet, ja tikai pāris vadu jāsalodē – nekas traģisks nenotiks.

    Jāseko līdz lodāmura temperatūrai: kaitīgo tvaiku daudzums īpaši liels, ja lodāmurs pārkarsis!

    #255258
    root
    Participant

    Kalifonijs FTW. Smaržo kā velns kad daudz sanāk lodēt ^^

    #255259
    Mr.Death
    Participant

    Anglju valodas zinaataajiem arii sjis video buus diezgan pamaacjoss, jo tajaa vecis ar labu pieredzi izstaasta visaadus sadziives knifus paraleeli vienkaarsjai lodeesjanas teorijai:

    [youtube]https://www.youtube.com/watch?v=yqNJdX6IEBs[/youtube]

    #255260
    Foxsk8
    Participant

    Stulba situācija iz dzīves. Tāka mans viens no daudzajiem bosiem bija vārda tiešajā nozīmē, kapeiku pisējs, nācās nodarboties ar lodešānu. Respektīvi, vajadzēja vilkt bosa veikalam tīklu, saku, ka vajag rj-45 vadiņus normālus, šams man atnes 2 metru garu vadu, es paskatos, un saku, ka vajag normāli, garu vadu, lai varu gan serveri, gan pārējos PC visu saslēgt kā nākas, respektīvi vajadzēja vai nu aiziet uz salonu pasūtīt 10 min būtu vads gatavs, 10 min saslēdzam un strādājam, a tā vietā, lai visu darītu zolīdi, man nometa lodāgovi priekšā un saka, tā, pārgriez uz pusi, iegūsi divus galus, un pa vidu pielodēsim klāt kabeli. Kā izrādās, stāvēja vesels rullis ar RJ-45. Nu cmon, nevienam neiesaku, lodēt tīkla vadu, tāds čakars un pa visu besis, ka kāds var būt tik liels kapeiku pi****, kas aizdomājas šādi būvēt mazizmēra tīklu. Tīklam tomēr ir jābūt stabilam. Par visu izbrīnai un paša izbrīna bija tāda, ka lodējums bija izdevies uz 100%. Bet nu es to murgu atcerēšos visu mūžu. Variet iedomāties, cik bieza, ne bieza, liela ir tīkla vada, viena dzīsla.

    Vot tā bija prakse, kad pirmo reizi nācās kaut ko lodēt.

    Otro reizi jau nācās lodēt pašbūvēto audio swich box, starp diviem PC uz vienu skaņas sistēmu. 🙂

    #255261
    guitarman
    Participant

    Paldies par rakstu. Tieši laikā, jo radās nepieciešamība elementāri salodēt iekšējos vadus vienai vecai gičai, bet no lodēšanas ne sūda nejēdzu. Cerams ka viss sanāks, jo lodāmurs mājās ir kaut kāds padomju laiku…

    #255262
    Afrohead
    Participant

    Man arī ir padomju laiku lodāmurs, galu vienkārši uzliec uz šmirģeli un noasini – iet kā smērēts. 😀

    Vēl nesen ar šo padomju rīku pārlodēju videokartei kondensatorus.

    #255263
    Foxsk8
    Participant

    Vispār jau padomjniekiem nav nekādas vainas. :), jo padomju cilvēki, vismaz mācēja saudzēt savas mantas, tāpēc mūsu paaudzei ir kaut kas arī palicis pāri. 🙂

    #255264
    Svens
    Participant

    Raksts, kura līdziniekiem šajā portālā vajadzētu būt vēl un vēl. Paldies!

    #255265
    msh
    Participant

    Foks ir lāme, kas knapi māk lodēt? 🙂 😀

    Parastu lietu lodēšanai piiemērots ir tieši 40w. Ar 30w reizēm jaucot ārā kādus niknākus lodējumus, mēdz būt jūtami par īsu. Smalkākiem jā. Man diemžēl nav izvēles, 30w.

    Š itentajā zemē, kur es atrodos, lodāmuru var iepirkt par trīs mārciņām, bet kolofonija gan nekur nav, lai arī viietējaiis maplins ir kādas sešas reizes lielāks par zummeru [un divas dārgāks 😀 ]. Bet nekas, muterei jau ir pasūtīts ziemassvētku paciņā ielikt kolofoniju un kolofonija smēri. Zb tā lodēšana bez tiem, iztikt jau ar pliku stiepli var, bet nav tas. Nākamais mana blackspur lodāmura upuris laikam būs mana 360. xkaste. Maikrosoft, ai maikrosoft…

    #255266
    jonjs
    Participant

    Darbā dabūnu palodēt (dažreiz).

    Jāsaka tā, ka vajag iesākumam lodāmuru ar regulējamu temperatūru.

    Bet visā visumā, SMD laikā labāk, lai lodē ROBÄŒIKS viņam tur programmiski viss iestatīs u.t.t.

    Galvenais, lai būtu cilvēki, kas prot šēmas uzprojektēt tam lodētājam.

    #255267
    tastins
    Participant

    msh wrote:


    Š itentajā zemē, kur es atrodos, lodāmuru var iepirkt par trīs mārciņ ām, bet kolofonija gan nekur nav, lai arī viietējaiis maplins ir kādas sešas reizes lielāks par zummeru [un divas dārgāks 😀 ]


    Tev taisnība, ka Zummerā varēj dabūt visu, bet Maplin’ā no kalifonijas ne smakas.. nav kaut kādas stieples jau ar visu kalifoniju? solder wire with flux maybe? 🙂

    #255268
    garaisezis
    Participant

    raksts ir labs, bet videoklipaa tee neviens nelodee karseejot. parasi izliez kalifoniju un tad aatri ar alvu apalvu un darbs padariits, mkareesjot tik parkarseesi mikreni, kuru naaksies peec tam veel lodeet aaraa, kas jau buus p**gets….

    #255269
    mist
    Participant

    msh wrote:

    Foks ir lāme, kas knapi māk lodēt? 🙂 😀

    Parastu lietu lodēšanai piiemērots ir tieši 40w. Ar 30w reizēm jaucot ārā kādus niknākus lodējumus, mēdz būt jūtami par īsu. Smalkākiem jā. Man diemžēl nav izvēles, 30w.

    Š itentajā zemē, kur es atrodos, lodāmuru var iepirkt par trīs mārciņām, bet kolofonija gan nekur nav, lai arī viietējaiis maplins ir kādas sešas reizes lielāks par zummeru [un divas dārgāks 😀 ]. Bet nekas, muterei jau ir pasūtīts ziemassvētku paciņā ielikt kolofoniju un kolofonija smēri. Zb tā lodēšana bez tiem, iztikt jau ar pliku stiepli var, bet nav tas. Nākamais mana blackspur lodāmura upuris laikam būs mana 360. xkaste. Maikrosoft, ai maikrosoft…

    Kā tad īsti ir ar tiem vatiem? 30 vai 40w, lai gan patiesībā temperatūra ir svarīgāka? Prasu jo neko daudz ar nejēdzu, bet vajadzētu sākt!!!

    #255270
    samurajs
    Participant

    Ar tiem vatiem ir tā, ka ja gribam nopietni darboties elektronikas lauciņā, vajadzīgi vismaz 2 lodāmuri, dažādas jaudas. Nu man viņu ir 3 gab. – 18, 30, 65 W:)

    #255271
    root
    Participant

    Vai arī vienu lodāmuru ar maināmiem uzgaļiem un regulējamu jaudu. 🙂

    #255272
    msh
    Participant

    tastins wrote:


    Tev taisnība, ka Zummerā varēj dabūt visu, bet Maplin’ā no kalifonijas ne smakas.. nav kaut kādas stieples jau ar visu kalifoniju? solder wire with flux maybe? 🙂


    Tādas, protams, visur var nopirkt. Man arī tāda ir. Ļoti sūdīgs aizstājējs atsevišķiem komponentiem, sevišķi ja jālodē kaut kas smalks.

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 36 kopumā)
  • Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā