Foto: Pamati – ieskats fotoaparāta uzbūvē

[KristoZ]

[imgl]https://bildites.lv/images/puzetdj1gcqipb4zyraf.jpg[/imgl]Pirms ķeramies pie dažādiem fotogrāfēšanas paņēmieniem un niansēm, domājams, lietderīgāk būtu nedaudz ieskatīties kā tad top digitālā fotogrāfija, un kas tai īsti ir nepieciešams.

Lai arī filmu fotoaparātiem ir daudz kā kopīga ar digitālajām (jeb ciparu) fotokamerām, tomēr, zināmu iemeslu dēļ, filmu fotogrāfijai īpaši nepievērsīsimies. Protams, filmu fotokamerām ir savas priekšrocības, īpatnības un pat šarms, bet, dzīvojot digitālajā laikmetā, vairumam cilvēku aktuālāki ir digitālie mūsdienu tehnikas sasniegumi.

Kas tad īsti ir fotokamera?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir ierīce, kas paredzēta attēlu uzņemšanai. Parasti tā sastāv no optiskās sistēmas un gaismjūtīgā sensora.

Savukārt optiskā sistēma jeb objektīvs sastāv no lēcas vai, visbiežāk, lēcu kopuma un diafragmas.

[img]https://bildites.lv/images/y22oge377q5rxarupgx.jpg[/img]

Objektīvs ir paredzēts attēla pareizai attēlošanai jeb fokusēšanai uz sensora, bet tajā iebūvētā diafragma – gaismas daudzuma regulēšanai, kas nokļūst uz gaismjūtīgā sensora.

Objektīvus var iedalīt divās galvenajās kategorijās: fiksētie un tālummaināmie (zoom) objektīvi.

[imgr]https://bildites.lv/images/9s8hkvspbbc921lequoc.jpg[/imgr]

Zoom objektīvi (attēla kreisajā pusē) ir paredzēti fotogrāfējamā objekta optiskai palielināšanai (jeb “pietuvināšanai”) uz sensora. Pietuvināšanu parasti veic, fiziski mainot attālumu starp lēcām un sensoru.

Savukārt fiksētie objektīvi (attēla labajā pusē) ir vienkāršāki par zoom objektīviem, tajos parasti ir mazāk lēcu un nav kustīgu daļu (izņemot diafragmu). Līdz ar to, tie ir vieglāki un gaišāki (vairāk gaismas var nokļūt līdz sensoram), bet, lai ar šādu objektīvu nobildētu ko tuvumā, nāksies vien izmantot savas kājas vai kādu citu pārvietošanās līdzekli, lai fotogrāfējamais objekts tiktu attēlots vajadzīgajā izmērā uz fotoaparāta sensora.

[imgl]https://bildites.lv/images/x0l3azj7hjavdpo9pux5.jpg[/imgl]

Sensors ir paredzēts uz tā nonākošās gaismas jeb attēla pārveidošanai elektriskā signālā.

Var izšķirt divus izplatītākos optiskos sensorus – CCD (Charge Coupled Device) jeb lādiņa saites matrica un APS (Active Pixel Sensor) CMOS sensors.

CCD sensors (attēlā pa kreisi) uz tā nokļūstošo gaismu proporcionāli uzkrāj kā elektrisko lādiņu, pārvieto to līdz sensora malai, un, izmantojot analogciparu pārveidotāju (ADC – Analog-to-Digital converter), tas tiek pārveidots digitālā signālā.

Savukārt CMOS sensorā gaisma tiek attiecīgi pārveidota elektriskā lādiņā, kas tūlīt pie katra sensora pikseļa tiek pastiprināts, izmantojot tranzistorus.

CCD sensori vēl joprojām ir izplatītāki kompaktkameru vidū, bet APS CMOS sensori pārsvarā tiek izmantoti digitālajās spoguļkamerās, tīkla kamerās (webcam), pārnēsājamo ierīču kamerās un citur.

Sīkāk par CMOS gaismas matricas uzbūvi un darbības principu var lasīt šajā Samuraja rakstā.

Protams, fotoaparāti, bez tādām lietām kā objektīvs un sensors, sastāv vēl no daudz un dažādām komponentēm, kā piemēram, attēlu procesors, operatīvā atmiņa, zibspuldze, USB kontrolieris, atmiņas karšu lasītājs un daudzām citām. Tomēr mums šobrīd svarīgākas ir tās fotokameras daļas, kas ir tieši saistītas ar gaismu.

Kā tas notiek?

[img]https://bildites.lv/images/80ptl97j1ddm6172ui.jpg[/img]

Izmantojot spoguļkameru, gaisma (attēlā ar gaiši zilo bultiņu) plūst caur lēcām un apertūrai (jeb diafragmas atvērumam), maina virzienu, atstarojoties pret spoguli, tad caur fokusēšanas ekrānu tā nokļūst pentaprizmā, kur divas reizes maina virzienu, līdz visbeidzot nokļūst skatu meklētājā un nonāk līdz fotogrāfa acij.

Nospiežot fotogrāfēšanas pogu līdz galam, paceļas spogulis un atveras slēģis (shutter, bildē nav attēlots), ļaujot gaismai nokļūt tieši uz gaismjūtīgās matricas jeb sensora.

Kompaktkamerām gaismas plūšanas ceļš ir līdzīgs, bet īsāks – tāpat kā spoguļkamerai, tā plūst caur lēcām un aperatūrai, un, tā kā tām nav spoguļa un pentaprizmas, gaisma nokļūst caur atvērto slēģi tieši uz sensora, kur tālāk tiek elektroniski apstrādāta un attēlota LCD ekrānā otrpus kamerai.

Kompaktkamerās slēģis, atšķirībā no spoguļkamerām, ir visu laiku atvērts; tas tiek aizvērts (un vēlreiz atvērts) vienīgi kadra uzņemšanas brīdī, kā arī LCD ekrāns tajā laikā tiek atslēgts.

Ar ko tās atšķiras?

[imgl]https://bildites.lv/images/anv00hsj3777x5srwssd.jpg[/imgl]

Digitālās fotokameras varam iedalīt divās kategorijās: kompaktkameras un spoguļkameras.

Kompaktkameras (attēla labajā pusē), kā jau liecina to nosaukums ir mazākas un vieglākas par spoguļkamerām. Tajās parasti ir krietni vienkāršāka optiskā sistēma, mazāks optiskais sensors, vājāka zibspuldze, mazāk fotogrāfēšanas procesa koriģēšanas iespējas un citi trūkumi, kas tiek upurēti pārnēsājamības un lietošanas ērtuma dēļ.

Digitālajās kompaktkamerās ir reti vai nav nemaz skatu meklētājs, jo attēls (jeb gaisma) pa tiešo nokļūst uz optiskā sensora, kas reālā laikā tiek apstrādās un raidīts uz šķidro kristālu displeju (LCD), tādējādi tās lietotājs uzreiz redz bildes kompozīciju (attēlu) kompaktkameras ekrānā.

Kompaktkameras ir paredzētas vairumam lietotāju, kas vēlas fotogrāfēt vienkārši un ērti. Tajās parasti ir arī video filmēšanas iespēja, to vienkāršās konstrukcijas dēļ, kā arī galvenokārt tiek piedāvāts automātiskais režīms ar dažiem papildus režīmiem dažādām dzīves situācijām (kad jābildē, piemēram, saulriets, bērni, dzīvnieki, sporta aktivitātes u.c.).

Fotogrāfu vidū tās arī tiek sauktas par ziepju traukiem to mazo izmēru un salīdzinoši vājās optiskās sistēmas dēļ.

Spoguļkameras (attēla kreisajā pusē), pretstatā kompaktkamerām, parasti ir daudz smagākas un tās aizņem daudz vairāk vietas. Tomēr tām ir daudz kvalitatīvāka un maināma optika (objektīvi), to sensori ir lielāki un kvalitatīvāki, tām ir plašas fotogrāfēšanas koriģēšanas iespējas un ar tām uzņemtie attēli parasti ir tehniski kvalitatīvāki. Spoguļkameras galvenokārt lieto profesionāli fotogrāfi, kā arī visi tie, kam nepietiek ar kompaktkameru piedāvātajām iespējām, un, kas vēlas kvalitatīvākas fotogrāfijas.

Tomēr būtu labi likt aiz auss, ka ne visi, kas fotogrāfē ar spoguļkamerām tūliņir profesionāļi, kā arī ne visiem, kas izmanto kompaktkameras, nav svarīga bilžu kvalitāte. Katra veida kamera ir paredzēta attiecīgiem apstākļiem, cilvēkiem un situācijām, un katrai ir savi plusi un mīnusi.

1, 2, 3, 4, 5, 6

[rATRIJS]

notepad FAIL? 🙁

https://notepad.lv/raksts/7062/foto-pamati—ieskats-fotoaparata-uzbuve/

[samurajs]

Sorry, ka tehnisku iemeslu dēļ nācās rakstu pārlikt, bet neviens komentārs nav zudis! 🙂

[img]https://www.bildites.lv/images/vhgxf9xlo79dgpfvcki.jpg[/img]

[Scandal]

Mans pēdējais komentārs nav bildē 😀 Slinkums rakstīt pa jaunam, bet autor zini, neko sliktu nedomāju 😉

[KristoZ]

Paldies, prieks par tiem, kam patika, un, ja kaut dažiem kas no šeit rakstītā noderēja, tad tas ir tā vērts! 🙂

Scandal, kā jau rATRIJS arī rakstīja, vēlāk papētīsim sīkāk tās lietas, bet šajā rakstā atslēgvārds Tev ir “nedaudz”:

Quote:

Pirms ķeramies pie dažādiem fotogrāfēšanas paņēmieniem un niansēm, domājams, lietderīgāk būtu nedaudz ieskatīties kā tad top digitālā fotogrāfija, un kas tai īsti ir nepieciešams.

Tas nozīmē, ka īsumā tiek aprakstītas tikai galvenās lietas, divām lielākajām fotokameru kategorijām – ziepjiem un spogulenēm. Tas ir nepieciešams, lai gūtu pavisam vispārīgu priekšstatu par fotokamerām tiem, kas ar tām minimāli vai vispār nav saskārušies (neticēsi – ir arī tādi cilvēki, un tas nav nekas traks).

Bet, jā, jā, ļaunā, protams, neko neņemu! 🙂

[vitaalijs]

es atkal izlasot rakstu un saiti uz samuraja rakstu par cmos sensoriem sabēdājos jo nemāku rēķināt 😀 (sarēkināju ka manis izvēlētajai kamerai ir mikroskopisks gaismas sensors) beigās gan izrēkināju pareizi sanāca ka mans ziepis ir nevis ziepis bet gan ultrazooms….

[Genādijs]

Būs interesno palasīt turpinājumu. Cerams nebūs abloms 🙂

[Chosen]

Quote:

Savukārt fiksētie objektīvi (attēla labajā pusē) ir vienkāršāki par zoom objektīviem, tajos parasti ir mazāk lēcu un nav kustīgu daļu (izņemot diafragmu).

un fokusu 😉

,bet raksts kopuma labz

[Autors]

Ieraksti