Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Fotogrāfijas no kosmosa – tikai par 100 USD
MeteoTek
Tātad jaunie zinātnieki fotografēja Zemi no vairāk kā 30 km augstuma, lietojot tam visiem pieejamos rīkus, tai skaitā lētu Nikon Coolpix digitālo kameru 80 USD vērtībā.
[img]
Bez šīs fotokameras tika nolemts apgādāt zondi ar GPS uztvērēju, lai sekotu zondes trajektorijai, kā arī ar raidītāju, kas palīdzētu atrast “aparātu” pēc tā piezemēšanās.
[img]
Visu konstrukciju, kas svēra 1,5 kg un bija 9,5 m augstumā, cēla augšā ar nelielu hēlija gaisa balonu, kurš izgatavots no lateksa. Pacelšanās ātrums sastādīja 270 m/min. Nikon fotokamera visa eksperimenta garumā veica automātisko fotografēšanu, pēc 30 km augstuma sasniegšanas balons sāka piezemēties.
[img]
Lai atrastu zondi, komandai bija jānoiet ap 10 km. Par prieku jauniešiem – visa tehnika bija sveika un vesela.
Par projektu nopietni ieinteresējās ASV Vaiomingas universitāte, un domājams, ka vairāki jaunie pētnieki turpinās izglītību tur.
iipasji liels tas izpletnis neizskataas :>
un nez kaa uz to sjtruntu 10 km augstumaa reaktiivais dzineejs noreagjeetu….
P.S. Par balonu… Balons nesasprāga noteikti, bet lēnā garā zaudēja savu celtspēju… un tā sāka strauji kristies, pateicoties retinātajam gaisam 30km augstumā… bet jo tuvāk zemei krita, jo “biezāks” gaiss, un jo lielāka celtspēja… Līdz ar to, ne tikai izpletnis bremzēja piezemēšanos.
Ja balons pārsprāgtu tādā augstumā, kur gaiss ir stipri retināts, izpletnis tur nelīdzētu, jo ja nav gaisa, izpletņa jēga maza. Aparāts biezajos gaisa slāņos ielidotu ar ļoti ļoti lielu ātrumu… rastos liela berze… un problēmas. 🙂
Ja balonu izlaiž pilnībā, tas gumijas gabals (vai nu kas tur tika izmantots) uzkristu virsū izpletnim… izpletnis samestos čokurā… un čau. 🙂
P.S. Var jau protams būt, ka skolnieki domāja mehānusmus citus. 🙂
1962. gadā Roger Eugene Andreyev izleca no 24,483 metru augstuma un nesadega.
P.S. Par balonu… Balons nesasprāga noteikti, bet lēnā garā zaudēja savu celtspēju… un tā sāka strauji kristies, pateicoties retinātajam gaisam 30km augstumā… bet jo tuvāk zemei krita, jo “biezāks” gaiss, un jo lielāka celtspēja… Līdz ar to, ne tikai izpletnis bremzēja piezemēšanos.
Tad tam būtu “jākarājas” konstantā augstumā. Balonu atdalīja. Viņ u lapā var redzēt mehānismu.
Tas priekšmets krītot pat nepārsniedza skaņ as ātrumu, kur nu vēl sākt degt atmosfēras berzes dēļ, tam vajag daudz lielāku ātrumu.
Virs ozona slāņ a tika un bildes dabūja. Basta.
1. MiG “uzvilka” un lidoja lejā. Loģiski! Tu gribēji, lai tur arī paliek?
2. Neatminos, ka es kaut ko minētu par degšanu. Pie tam, Jevgēnijs Andrejevs gan izlēca no 25 458m … Bet izpletni viņš neatvēra uzreiz.
3. Nezinu vai balonu atdalīja. 🙂 Spriedu vienkārši pēc stratostatu standarta, kuros pārsvarā hēliju “izlaiž”, lai celtspēja būtu mazāka. Tad, gan jau arī izpletni atvēra tikai tad, kad ielidoja “biezajos” atmosfēras slāņos, jo no stratosfēras ir daudz lielāks risks, ka izpletnis nenostrādā kā vajag.
4. Es kaut kur teicu, ka netika virs ozona slāņa?