[imgl]https://notepad.lv/userpix/29_interneta_drosibas_pamatlikumi_1.png[/imgl] Skaidrs, ka liela daļa mūsu dzīves pašlaik ir saistīta ar internetu. Š eit mēs iepērkamies, apmaksājam pakalpojumus, glabājam informāciju, sazināmies un… piesaistām kibernoziedznieku uzmanību. Reizē ar interneta popularitāti aug arī kibernoziegumu skaits. Piemēram, no 1992. līdz 2007. gadam Kaspersky Lab konstatēja aptuveni divus miljonus oriģinālu kaitīgo programmatūru, bet 2009. gadā vien — gandrīz 15 miljonus. 2010. gada sākumā kopējais kaitīgo programmatūru skaits Kaspersky Lab antivīrusu kolekcijā pārsniedza 42,66 miljonus. Turklāt par kibernoziedznieku upuriem biežāk kļūst tipiski datorlietotāji, nevis virtuozi programmētāji.
«Mūsdienu internets ievērojami atšķiras no globālā tīmekļa pirms 15 gadiem — tagad tas ir atsevišķs visums, kas dzīvo pēc saviem noteikumiem. Tīmeklī pieaug visdažādākie apdraudējumi, mainās tiešsaistes uzvedības noteikumi, bet viena lieta paliek nemainīga — ir vajadzīgas zināšanas par to, kā padarīt savu uzturēšanos internetā pēc iespējas drošāku,» saka Kaspersky Lab ģenerāldirektors Jevgeņijs Kasperskis.
Pašlaik kibernoziedznieku tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka jūsu datoru iespējams ļaunprātīgi izmantot, nepiespiežot jūs apmeklēt kādu mājaslapu vai palaist kaitīgo programmatūru. Bieži dators bez lietotāja ziņas var kļūt par zombiju (botu) tīkla daļu, lai to izmantotu interneta uzbrukumiem, šantāžai vai surogātpasta izsūtīšanai. No tā var izvairīties, izmantojot kompleksus aizsardzības līdzekļus un regulāri tos atjauninot.
Izmantojiet tikai pārbaudītus un uzticamus informācijas avotus un atcerieties — ļoti piesardzīgi jāizturas pret visām datnēm, ko saņemat internetā. Esiet apdomīgi un vienmēr pirms datnes atvēršanas pārbaudiet, vai tā nesatur vīrusus.
Regulāri saglabājiet ārējā ierīcē datnes, ar kurām strādājat. Prakse ir pierādījusi, ka datņu un dokumentu kopēšanas izdevumi ir ievērojami mazāki par svarīgu datu atjaunošanas izmaksām datora kļūmes gadījumā.
Ierobežojiet to personu loku, kuras drīkst strādāt ar jūsu datoru. Inficēšanās riska grupā ir datori, kurus izmanto daudzi lietotāji. Un izslēdziet nomaināmo ierīču automātiskās palaišanas funkciju — bieži vien kaitīgā programmatūra izplatās ar kompaktdiskiem un zibatmiņas diskiem.
Modernie kibernoziedznieki izmanto dažādas sociālās manipulācijas metodes, lai piesaistītu jūsu uzmanību. Vispopulārākie krāpšanas veidi internetā ir saites uz viltus mājaslapām, SMS krāpšana, tiešsaistes loterijas, finanšu piramīdas un viltoti antivīrusi. Ļaujoties kārdinājumam, jūs varat ne vien zaudēt svarīgu informāciju, bet arī ciest finansiālus zaudējumus. Tāpēc neticiet pēkšņiem laimestiem un vēstulēm, kas aicina: «Nobalso par mani ar SMS».
Nosūtot kādam savus personas datus, neaizmirstiet pārliecināties, ka saņēmējs ir tas, par ko uzdodas. Un vienmēr noskaidrojiet, cik patiesībā maksā īsziņas nosūtīšana uz īso numuru. Neievērojot šo bausli, varat iedzīvoties iespaidīgā rēķinā par mobilo sakaru pakalpojumiem.
Pirms lietotājvārda un paroles ierakstīšanas dažādās vietnēs rūpīgi pārbaudiet adresi pārlūkprogrammas logā. Lai izvilinātu no jums piekļuves paroles, tā dēvētās pikšķerēšanas vietnes vizuāli līdzinās īstajām (piemēram, viltus vietne var izskatīties kā sociālā tīkla vai internetbankas lapa).
Izmantojot vienu paroli visiem interneta resursiem, jūs riskējat padarīt savus datus pieejamus krāpniekiem, kuri var jūsu vārdā izsūtīt surogātpastu, piekļūt jūsu konfidenciālajai informācijai, iznīcināt to vai šantažēt jūs. Eksperti iesaka ieviest divas elektroniskā pasta adreses: vienu sabiedriskajai darbībai (forumiem, tērzētavām un tamlīdzīgām vietām), bet otru — personiskajai sarakstei, kas ir zināma šauram personu lokam. Izmantojiet sarežģītas paroles, turklāt katram resursam — atšķirīgu. Nekādā ziņā nenododiet savu lietotājvārdu un paroli citai personai.
Izmantojiet tikai licencētas programmatūras un lietotnes. Daudzām pirātiskajām programmatūrām ir ievainojamības, kas tiek izmantotas, lai iegūtu piekļuvi jūsu datoram. Bezmaksas un pirātiskās datorprogrammu kopijas var radīt lielākus zaudējumus, nekā vīruss.
Pašreizējais kiberapdraudējumu līmenis diktē jaunas prasības attiecībā uz informācijas drošību. Aktīviem globālā tīmekļa lietotājiem tagad nepietiek ar antivīrusu tā klasiskajā izpratnē. Inficēšanos vairs nav iespējams konstatēt un novērst bez ugunsmūra vai programmatūras un aizdomīgas aktivitātes automātiskās uzraudzības līdzekļiem. Papildu iespējas, piemēram, antipikšķerēšana, antisurogātpasts, vecāku uzraudzība, paroļu menedžeris un konfidenciālo datu šifrēšana, bieži palīdz novērst uzturēšanās internetā negatīvās sekas. Tāpēc klasiskās antivīrusu programmas vietā labāk izvēlēties Internet Security un Total Security klases kompleksos risinājumus.
Tā ir Kaspersky nostāja. Iespējams, ka nav domāta oficiālā bezmaksas programmatūra, bet domāta zagšana (lietošana bez maksas). Jo bezmaksas programmatūra nenozīmē to, ka tā ir slikta (pats lietoju atvērtā koda un bezmaksas risinājumus), nereti pat ieliek klinķi maksas produktiem.
Protams, nevar arī noliegt faktu, ka eksistē kaitnieciska programmatūra, kas tiek iemānīta lietotājiem kā balts un pūkains bezmaksas softs – tāpēc vienmēr vajag labi padomāt, ko instalē savā datorā.
Daļa taisnības jau tur ir, liela daļa windouza frīvāre nav tīra. Parasti man tas liekas aizdomīgi, ja ir tikai frīvāres versija, bet nav nedz oupensurs, nedz maksas versija.
Tas jau ir kļuvis par ieradumu, izpētīt situāciju pirms lejupielādes veikšanas, ja runa ir par freeware, tādā ziņā
Un daudzas utilītprogrammas tiek “makoņnizētas” 😛
Un pilnībā varu piekrist shady, galvā atrodas pilns
Man būtu tikai viens bauslis tiem,kuri saķer dofiga vīrusu.
Ieej BIOS un atslēdz visu tīkla aparatūru un usb ligzdas. ieinstalē linux, root paroli imet no galvas un dzīvo. NEKAD nebūs neviens vīrus. 😀
.
