[imgl]https://www.bildites.lv/images/bljjf8tnxgdrnxjax280.jpg[/imgl]Pēdējā laikā esmu guvis pastiprinātu interesi par Lībiju un to, kas tur notiek. Tad, kad viss sākās, jau jutu, ka tā lieta smird, bet izrādās, ka ir vēl trakāk. Izrādās, ka Muamars Kadafi teju pusgadsimtu atpakaļ ir sarakstījis grāmatu ar nosaukumu “Zaļā Grāmata”, kurā aprakstījis savu uzskatus par politiku, ekonomiku un sabiedrību un pēc tiem ir vadījis Lībiju. Palasīju to grāmatu, lasāma latviešu valodā –
Lasot to, kas ziņās tiek rakstīts, nezinu vai raudāt vai smieties, bet prasās sirsnīgi zvelt ar lāpstu. Tik nožēlojamus “apmelnošanas” rakstus sen nebiju lasījis, kā par M. Kadafi režīmu Lībijā. Kā senos laikos bija propagandas lapeles gar sienām, tā tagad ir TV, radio, interneta mēdiji. Tvneti, Apollo, kas grābj no ārzemju mēdijiem, kuri tāpat galu galā ir pakļauti augstākām varām. Un cilvēki vēl aizvien tic, tic un nedomā. Un protams – aizmugurē Nato ar savām lidmašīnām, bumbām ,raķetēm. Lieta tik tāda, ka pie varas maiņas, tie nemiernieki, kas pie tās šprices tiks, būs ielikteņi un rietumu pakaļās līdēji.
Protams, ka (piedodiet neticīgie) Iluminātiem & Co (Nato, ASV, ES, … , … ) galīgi nav pa zobam tas, ka kautkur plaukst un zeļ citādas dabas režīms. Valsts, kurai nekas nav no rietumu žīdmasoniem vajadzīgs, kurai pat prātā nenāk skūpstīt viņu pēcpuses. Protams, rietumiem tas nav finansiāli izdevīgi, kā arī ir liels risks, ka citi var ņemt piemēru.
Manuprāt, ir vairāk kā skaidrs, ka nemieri tika sakūdīti no ārpuses, lieliskās demokrātijas (no kuras pasaulē ir tikai pliks nosaukums, aiz kura slēpt to, kas dažiem ir izdevīgi) propaganda. Galvenie Nemiernieki ir
TV apzināti nerāda to cik Lībija ir attīstīta un krāšņa zeme, attīstītas pilsētas, kurās slejas no ASV pilsētām tālu neatpaliekoši debesskrāpji, lieliska ceļu infrastruktūra, pārvietojas ar salīdzinoši labām automašīnām. Tad jau mēs nākošajā reklāmā par Latviju, liksim nātrēs ieaugušu sādžu aiz Daugavpils, kur dzērājs vaņka sludina savu pasaules kārtību, bet nevar salāpīt būdai jumtu. 😀
Ir dikti žēl, ka acu priekšā tiek burtiski sagrauta pārtikusi un skaista valsts, pēc pāris gadiem starp tādām valstīm kā Afganistāna un Lībija, varēs likt vienādības zīmi.
Par tādu dzīvi, kāda ir Lībijas iedzīvotājiem, patiesībā varam tikai sapņot, daži fakti par ekonomisko situāciju Lībijā vēl nesenajā 2010. gadā:
IKP uz cilvēku bija 14 192 USD;
Par katru ģimenes locekli valsts gadā izmaksāja 1000 USD lielu pabalstu;
Par katru jaundzimušo valsts pabalsts bija 7000 USD;
Bezdarbnieka pabalsts bija 730 USD mēnesī;
Medmāsas alga bija 1000 USD mēnesī;
Jaunlaulātajiem tika piešķirti 64 000 USD dzīvokļa iegādei;
Biznesa uzsākšanai valsts pabalsts bija 20 000 USD;
Automašīnas iegādes gadījumā valsts sedza 50% cenas (zemessardzes locekļiem – 65%);
Medicīna un izglītība bez maksas;
Izglītību vai stažēšanos ārzemēs apmaksāja valsts;
Daudzbērnu ģimenēm īpašs veikalu tīkls, kur produktus tirgoja ievērojami lētāk;
Valsts aptiekās ievērojams medikamentu klāsts bez maksas;
Par dzīvi pašvaldības dzīvoklī īre nebija jāmaksā;
Elektroenerģija par velti;
Valsts banku kredīti bez procentiem;
Benzīna cena bija valsts noteikta – 0,14 USD litrā;
avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/L%C4%ABbija
Viss tas, kas notiek fiziskajā pasaulē ir tikai sekas procesiem garīgajā sfērā – doma rada tēlu, tālāk tas izpaužas vārdā un vārds ierosina gribu. Savukārt griba – darbību… Darbība – pretdarbību…
Notikumi Japānas atomelektrostacijās ir tikai sekas nesalīdzināmi traģiskākajiem notikumiem mūsdienu cilvēces garīgajā sfērā. Būtībā tā ir „garīgās kodolkatastrofas†izpausme fiziskajā pasaulē… Ikviens notikums – vai nu tā ir maiga vēja pūsma, orkāns vai cunami… vispirms notiek garīgajā, citiem vārdiem sakot- smalkajā pasaulē.
Arī simbols, kas ir pazīstams ar vārdu- Apokalipse, apzīmē nevis fiziskās, bet gan garīgās pasaules „kodolkatastrofuâ€. Tā notiek tad, kad sāk zust līdzsvars starp labo un ļauno, kad ļaunais pāraug pāri labajam. Līdz ar līdzsvara zaudēšanu zūd arī paša cilvēka izvēles brīvība. Un kad cilvēkiem zūd šī brīvība, viņi it kā brīvprātīgi izvēlās ļauno un līdz ar to viņus nekas nevar glābt. Un cilvēks garīgi mirst…
2.cilvēces noziegums pret cilvēcību
Lībijas bombardēšana pierāda šīs patērētāju civilizācijas norietu. Es nezinu mūsu karu sakropļotajā vēsturē vēl lielāku noziegumu kā šīs nelielās plaukstošās valstiņas neiedomājami cinisku iznīcināšanu. Tas vairs nav mums zināmie noziegumi pret cilvēci, bet gan pirmais vispārējais- cilvēces noziegums pret cilvēcību.
Faktiski visa pasaule(!) no austrumiem līdz rietumiem, musulmaņi un kristieši ASV un Ķīna, Arābu valstis, un Krievija… pat Dievu sargātā Š veice… burtiski pāris dienās(!!!) vienprātīgi apvienojās šajā kaunpilnajā karā, pat sevišķi necenšoties pasaules sabiedriskai domai kaut kā attaisnoties. Viņi no lidmašīnām, kara kuģiem un pat zemūdenēm ar raķetēm un bumbām sāka iznīcināt pilsētas, „lai novērstu civiliedzīvotāju upurus…†Sevišķi tajās pilsētās, kur vairs nekādi draudi civiliedzīvotājiem nebija, jo tās jau bija atbrīvotas no bruņotajām bandām, un vēl pēc pāris dienām Lībijā atkal iestātos miers, jo vardarbīgais valsts apvērsuma mēģinājums jau būtu likvidēts.
3.Cilvēce ir pārkāpusi Līdzsvara likumu.
Es klausījos ziņas un neticēju savām ausīm… Kas notiek? Kāpēc tāda totāla gandrīz visas pasaules valstu vareno nerēķināšanās ar elementārajām jebkuras valsts starptautiskajām tiesībām un pamatprincipiem.
Š oreiz tas nav kārtējais „naftas karšâ€, kur starptautiskā sabiedrība rūpīgi tiek sagatavota ar dažādiem meliem par, piem., slepenu ķīmisko ieroču ražotnes iznīcināšanu u.t.t. Š oreiz tas vairs nebija vajadzīgs. Jo šīs Pasaules varenie /arī Latvijā…/ jūtās tik vareni, ka viņiem jau nu gan nav no kā baidīties. Un, patiesi, tā tas arī ir(!) Viņiem vairs nav no kā baidīties… Līdzsvars ir zudis…
Kā redzam, „šis pasaules varenajiem†tās starptautiskās tiesības ir tikai „uz papīraâ€. Tā ir tikai– fikcija.
Bet kur ir pazudis pretspēks Ļaunajam? Kur neatkarīgā un brīvā prese ar savu neatkarīgo žurnālistu armiju, kur ir pasaules sabiedriskā doma, kur ir tās tūkstošiem cilvēktiesību, bērnu tiesību, sieviešu tiesību…u.t.t. sabiedriskās organizācijas? Kur ir vides aizsardzības organizāciju protesti, jo ikviens karš pirmkārt ir ekoloģiskā katastrofa.. Kur ir tā saucamo demokrātisko valstu humānisma nesēji, mākslinieki, dzejnieki, radošo profesiju pārstāvji, kur ir studentija… kur inteliģence, kur…??? Un visbeidzot, kur ir Baznīca… Kur? Vai arī tikai – „uz papīraâ€?
Viņi ir. Viņi ir visur- gan Austrumu, gan Rietumu zemēs, gan Rīgā, Pekinā, Parīzē, Š…ujorkā, Londonā un Maskavā… Viņi ir visur! Bet viņi nedzird… Tā ir pirmā „Garīgās Apokalipses†zīme.
4. Nocirstās ausis.
Š ī traģiskā Zīme ir mums precīzi uzrādīta Latvju senrakstos. Varoņteikā „Lāčplēsisâ€: tautas brīvības nesēja un aizstāvja Lāčplēša spēks, kā zināms bija – ausīs. Kāpēc tieši ausīs? Ausis dod mums spēju dzirdēt. „Kam ausis ir dzirdēt- tas lai dzird!†lasām Jaunajā Derībā…
Dzirdēt Patiesību. Jo tikai „Patiesība mūs dara brīvusâ€. No kā tā Patiesība mūs atbrīvos? Brīvus no meliem, t.i., no „Melnā Bruņiniekaâ€. Melnais Bruņinieks zina, ka Patiesībā slēpjas mūžam neuzvarams Spēks un vienīgais veids kā tikt galā ar to mūžam neuzvaramo Patiesību ir – panākt , lai to nesadzird.
Un to var izdarīt ļoti vienkārši; ar diviem veikliem cirtieniem… nocērtot ausis. Zīmīgi, ka ausis nevar nocirst ar vienu cirtienu. Kas zina atbilstības zinātnes un simbolu principus, tie saprot, ka mūsu tautas senrakstā ar to ir norādīts, ka tikai ar meliem vien nevar „izsmērēt†Patiesību, vēl ir vajadzīgs otrs cirtiens, lai nocirstu otru ausi – līdzcietību.
Līdzcietīga dvēsele spēj sadzirdēt ciešanas un sāpes un tieši šī spēja dod spēku palīdzēt, aizstāvēt un glābt nežēlojot pat savu dzīvību. Bez līdzcietības cilvēks kļūst garīgi kurls, t.i., -vienaldzīgs. Tāpēc vienaldzība ir garīgās nāves, tātad Apokalipses zīme.
Garīgās Apokalipses Zīme ir ne jau kārtējā naftas kara izraisītās ciešanas, šausmas un nāves,bet gan tieši visas pasaules valstu sabiedrības katastrofālā vienaldzība!
4. No meliem dzimst vardarbība.
„No meliem dzimst vardarbība un vienīgais ceļš uz mieru ir Patiesības ceļš.†tā vardarbības un melu kopsakarību formulēja Mahātma Gandijs.
Vienaldzība kā nežēlības mājvieta savā būtībā sevi glabā pašiznīcinošu enerģiju. Tas attiecas ne tikai uz katru individuāli, bet arī uz tautu un cilvēci kopumā. Klusējošā vairākuma gļēvās piekrišanas dēļ pasaulē var plosīties un plosās vardarbība un ne tikai Lībijā, bet nu jau arī Apvienotā nāciju organizācijā. ANO ar šo iesaistīšanos ciniskās vardarbības atbalstītājos, ir sevi pašiznīcinājis. Tas ir skumji… nē, tas ir traģiski, jo mūsu patvērums ir izpostīts… Labais ir kļuvis ļauns un nederīgs. “Ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? — tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.â€
Sāls ir kļuvusi nelietīga… NATO valstu karavīri iznīcina nevainīgas dzīvības… Dzīvības, kas nevienam nav pāri darījušas, nedz veduši postā, nedz pievīluši… NATO izlietās asinis Tripoles ielās vēl nebija nožuvušas, kad ziņās lasām, ka naftas cenu pieaugums sasniedzis rekordu… Te nu bija demokrātijas un civiliedzīvotāju intereses. Ä€ža kāja nemaz netaisās slēpties. Jo ir iestājies Viņa laikmets. Š veices iznīcinātāji Lībijā faktiski iznīcina savu valsti un Š veice vairs nav aizsargāta, bet gan lāstiem nolēmēta. Tāpat kā Latvijas karavīri Irākā, kas tur iekļuva melu rezultātā, ir ne tikai mūsu sarkanbaltsarkano karogu izsmērējuši viņu asiņainā naftā, bet arī brīvības ideālu. Tādā veidā – „labais kļuva ļauns†Un Līdzsvars ir zudis. Ir zudis pamats.
Vēl mūsu likteņupes Daugavas dzelmē Lāčplēsis /ar nocirstām ausīm/ tomēr cīnās ar Melno Bruņinieku. Vēl mums ir cerība, ka viņš to „vienu pašu zemē grūdīs, noslīcinās atvarā; tad zels tautai jauni laiki, tad nāks viņu brīvība!â€
Brīvība no meliem. Un to var panākt tikai vienā veidā; liecināt, iestāties un aizstāvēt- Patiesību. Nu tad sāksim! Sāksim, piem., noskaidrot patiesību par Lībiju, tās iedzīvotājiem, dzīvi un ideāliem.
5. Patiesība par Lībiju.
Lai arī ko pasaules vareno melu bruņinieki- masu informācijas līdzekļi / vai garīgā nozīmē:masu iznīcināšanas līdzekļi/ mums necenstos iegalvot, viņi nu nekādi nevar noliegt vispārzināmos faktus par Lībijas iedzīvotāju dzīvi un par Muammāra Kadāfī . Jo šodien pietiek tikai uz dažām minūtēm pieslēgties internetam un ikvienam viss būs skaidrs un man tur nebūs neko piebilst, nedz atņemt; uzzināsiet, ka Lībijā ir sociāla valsts, ka tur ir bezmaksas medicīna un bezmaksas izglītība.
Uzzināsiet, ka … „Lībiju droši var nosaukt par jauniešu un optimisma zemi, jo gandrīz puse iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem. Ä¢imenē parasti aug 8 – 10 bērni. Lībijā valda īsts izglītības kults. Kāda jauniete man skaidroja – Korānā esot teikts, ka Dievs vairāk mīl gudros un izglītotos. Izglītība ir bezmaksas un ļoti vispusīga. Ja 60.gados – pirms revolūcijas – valstī bija viena universitāte, tad pašlaik augstskolu skaits tuvojas 50. Jaunieši labprāt izmanto visus pasaules tehnoloģijas sasniegumus. Viņiem ir mobilie telefoni, mājās ir internets, gandrīz pie katras mājas redzamas satelītprogrammu uztveršanas antenas, jaunieši apgūst svešvalodas (pārsvarā angļu vai franču). Tomēr vienlaikus lībieši saglabā visas tēvu tradīcijas un ievēro tradicionālās sadzīves normas.
Lībiešus vēl nav skāris patēriņa kults, tāpēc viņi sevi neapkrauj ar spožām mantiņām. Svarīga vērtība, protams, ir māja. Lībijā ir likums, kas aizliedz celt mājas izīrēšanai. Kur cilvēks dzīvo, tā arī ir viņa māja, ko neviens cits nedrīkst apgrūtināt ar kaut kādām saistībām. Visas ceļmalas Lībijā aizņemtas ar jaunuzceltām vai celšanas stadijā esošām divstāvu vai trīsstāvu mājām, kas apjoztas ar pilij cienīgu mūri.†(Jānis Kučinskis. (pēc vizītes Lībijā)
Uzzināsiet par valsts atbalstu programmu māmiņām, kas tur ir desmitiem un pat vairāk kā simts reizes lielāka kā mūsu izmirstošajā valstī. Ka ikvienam, kas precas valsts dod desmitiem tūkstošus savas mājas celšanai u.t.t, u.t.t…
Uzzināsiet, ka tur, atšķirībā no citām Arābu naftas valstīm nav graustu pilsētas, nedz nabadzības sērga, nav Islāma fundamentālisma, nedz teroristu centri…
Uzzināsiet to, ko zina visu valstu ārlietu resori un konsulārie dienesti arī mūsu valdībiņa un SAABiņš, un Saeimas Ä€rlietu komisijas deputātiņi, kā arī klusējošie, bez ausīm un bez sirdsapziņas palikušie žurnālistiņi…
Un, jo vairāk uzzināsiet, jo vairāk sapratīsiet šī kara patieso iemeslu. Un redzēsiet, ka tas nav vienkārši tikai kārtējais naftas karš.
Tas ir ideoloģisks karš!!! Karš pret Muammāra Kadāfī – ZAĻO GRÄ€MATU
6. Zaļā Grāmata.
Grāmata, kas tik ļoti nepatīk kapitālistiem, komunistiem, fundamentālistiem, tā saucamajai – pilsoniskai /nocirsto ausu/ sabiedrībai, laupītāju bankām,t ransnacionālām korporācijām un naftas koncerniem! Alkohola, narkotikas, spēļu elles un sexindustrijām. Nu nevienam.
Es te daudz nekomentēšu šīs nelielās grāmatas saturu, jo ikviens var atlicināt dažas minūtes, un iepazīties ar šo grāmatu internetā arī latviešu valodā.
Uz pāris desmit lapām Muammāra Kadāfī ir izklāstījis savas atziņas, kas radušās meklējot trešo ceļu, starp kapitālismu un komunismu, meklējot izeju no posta, nabadzības, verdzības un vardarbības plosītās pasaules.
Viņš tur uzrāda un nodefinē ceļu pa kuru ir jāiet cilvēcei, lai uz visiem laikiem atbrīvotos no tirānijas un diktatūras. „Jaunās sociālistiskās sistēmas mērķis ir radīt laimīgu sabiedrību. Laimīgu savā brīvībā.â€/ /Muammāra Kadāfī “Zaļā grāmata†2.daļa/
Un tās pamats ir – Ä¢IMENE;
„Sabiedrība, kurā kaut kādu apstākļu dēļ pastāv draudi ģimenes vienotībai un tās pastāvēšanai, atgādina plantāciju, kurā augi var tikt izrauti ar saknēm, nokalst aiz valgmes trūkuma un aiziet bojā no sausuma vai vienkārši novīst. Cilvēku sabiedrībā ir līdzīga ziedošam dārzam vai koptai druvai, kur augi attīstās dabīgi, zied, aizmetas un dod augļus.
Ziedoša ir sabiedrība, kurā plaukst ģimene, kur cilvēks brīvi attīstās ģimenē, ar kuru ir saistīts ciešām saitēm…†/Muammāra Kadāfī “Zaļā grāmata†3.daļa/
Kamēr Muammāra Kadafī ideāls par laimīgo sabiedrību, kuras pamats ir ģimene ir tikai Zaļā Grāmatā, šīs pasaules varenos īpaši neuztrauca, bet kad šie ideāli pakāpeniski sāk piepildīties dzīvē, Zaļā Grāmata viņiem kļuva bīstama.
Piemērs var kļūt lipīgs. Pēc augļiem spriež par koka vērtību. Iepazīstieties, ieklausieties, salīdziniet. Bez šaubām, Muammāra Kadāfī to rakstīja konkrēti domājot par Arābu valstu iedzīvotāju to cilšu īpatnībām to tradīcijām.
Muammāra Kadāfī savā Zaļajā grāmatā arī norāda, ka lai sasniegtu šo mērķi; radīt laimīgu sabiedrību, ir nepieciešams panākt, lai varas instrumentus reāli arī atdotu tautai, nevis partijām. Jo …â€viņu /partiju/ mērķis ir savas programmas īstenošanas vārdā saņemt varu savās rokās. No patiesas demokrātijas viedokļa nav pieļaujams, ka viena partija valdītu pār visu tautu, jo tauta ir interešu, raksturu, teritoriju un uzskatu daudzveidība…†/Muammāra Kadāfī “Zaļā grāmata†1.daļa /
Un tomēr mēs tur atradīsim arī rietumzemju domātāju atziņas; gan tēzes no Rūdolfa Š teinera trīsdaļīgās sabiedrības, gan mūsdienu zaļās ekonomikas pamatlicēja Ernests Fridrihs Š ūmahera idejas u.c.
Vienkārši izlasiet! Un neklusējiet!
7. Pēcvārds.
Man draugi mierinās, lai nepārdzīvoju, gan jau arī Lībijā tās šausmas rimsies un patiesība tomēr uzvarēs… Jā, bet es šeit nerunāju tik daudz par Lībiju, bet par mums. Un arī par to, ka patiesība uzvarēs es ne mirkli nešaubos. Bet par kādu cenu?
Vienīgais veids kā alkatībā un augstprātībā, kā vardarbībā, vienaldzībā un nežēlība pagrimušo, tātad garīgi mirušo, var atdzīvināt ir – ciešanas.
Arī, piem. Ä¢MO pasaules vareno /naudas/ noziegumi pret cilvēci reiz rimsies, bet, ja klusēsim, tad tikai tad, kad Ä¢MO pārtikas izraisīto slimību un nāves skarto miljoni sāks kliegt pret debesīm. Tik skaļi, ka pat tie – ar „nocirstām ausīm†varēs sadzirdēt…
·Ja mēs klusēsim, akmeņi kliegs!!!
·Zemestrīce ir –akmeņu kliedziens!!!
