KONSPIRÄ€CIJU TEORIJAS PAMATI
[pēc lurkmore.ru]
1. Visa pasaulē notiekošā cēloņi ir sarežģīti un slēpti parastiem mirstīgajiem.
2. Visa pasaulē notiekošā cēloņi ir vienkārši un kārtīgam konspirologam acīmredzami.
3. Sazvērnieki ir tik viltīgi, ka pat gudrākajiem to laikabiedriem vislabvēlīgākajos apstākļos ir grūti nojaust par viņu darbību.
4. Sazvērnieki ir tik primitīvi, ka pat pēc gadu desmitiem un gadsimtiem viņu darbības var pieķert un viņu plānus atmaskot, ieskaitot tādus, kas nav izpildījušies.
5. Jebkurš konspirologam neērts pat klasiskās zinātnes apgalvojums jau pēc definīcijas ir melīgs un ir sazvērestības sastāvdaļa.
6. Jebkura konspirologa jebkurš apgalvojums ir neapstrīdama un stingri pierādīta patiesība; it īpaši, ja jebkurš cits konspirologs to par tādu vēlas uzskatīt.
7. Jebkurš fakts, kas neiekļaujas sazvērestības ainā, vai nu neattiecas uz lietu, vai arī ir maskēšanās nolūkā sacerēts sazvērnieku izdomājums.
8. Jebkurš fakts, kas apstiprina sazvērestības ainu, neapšaubāmi ir reāls un patiess pat tad, ja pats konspirologs to tikko ir izdomājis.
9. Arhīva dokumenti ir fikcija, ko sazvērnieki sagatavojuši nākamo pētnieku mānīšanai.
10. Arhīva dokumenti ir neapšaubāmi, ja tos citē izlases kārtībā, izslēdzot visus fragmentus, kas neatbilst sazvērestības teorijai.
11. Memuāri nekļūdīgi atsedz visniecīgākos sīkumus notikumos pat tad, ja tie ir pretrunā ar visiem citiem dokumentiem, ir atklātas pašreklāmas rakstura vai vienkārši fantāzijas.
12. Memuāri ir kļūdu pilni un nevar apgāzt nekādu notikumu versijas izklāstu – ne uz dokumentiem pamatoto, ne izfantazēto.
13. Zinātniskajos žurnālos publicē vienīgi tendenciozus murgus, kamēr jūtubes klipi ir patiesība pēdējā instancē. “Privātā dzīve†noteikti ir autoritatīvāks avots, nekā “Natureâ€.
14. Fakts, ar kuru konspirologs nav papūlējies iepazīties, neeksistē pat tad, ja tas zināms visiem viņa oponentiem.
15. Kāda konspirologa pat pavirši minētu faktu jebkurš cits konspirologs var atzīt par neapšaubāmi eksistējošu, ja vēlas, un izmantot par pierādījumu savai teorijai pat tad, ja tas ir tiešā pretrunā ar to, kā sakarā šis fakts pirmo reizi ir ticis minēts.
16. Konspirologa oponentiem jābūt ideāli korektiem; mazākā neiecietības izpausme no viņu puses tiks uzskatīta par argumentācijas trūkumu un neapšaubāmu pierādījumu viņu muļķībai, nezināšanai, uzskatu nepamatotībai un garīgai nepilnvērtībai.
17. Konspirologa oponenti jau principā ir muļķi, nejēgas un garīgi nepilnvērtīgi; viņu rīcībā nav nekādu argumentu un par to viņus var pastāvīgi kritizēt un atmaskot cik vien gribas asos vārdos un izteikumos, nekādā gadījumā nerūpējoties par kaut kādu tur “korektumuâ€.
.
