Un tātad – zaudējām, nu un? Tāpat neesam nekad, kopš tā paša 1997. gada uzvarējuši nevienu PÄŒ atklāšanas spēli, pretinieki ir bijuši visādi, beigās vienalga piedzīvojam fiasko. Spēle pret Š veices valstsvienību – kuram gan bija baigais pārsteigums, ka šveicieši spēlēs “skrien un met” hokeju? Š veice meta un metīs no jebkuras situācijas, kad kāds no hokejistiem ar ripu ir iekļuvis pretinieku aizsardzības zonā. Vēl jāatzīmē arī tas, ka Š veices hokejisti, tāpat kā vācieši, spēlē fizisku hokeju, pie tam vēl ļoti ātru, varēja redzēt, ka aizsardzība bieži vien nespēj nosegt Š veices izlases uzbrucējus.
Labi, pirmos vārtus varam norakstīt uz mūsu neveiksmi (jo pēc atsitiena no Sotnieka slidas, tā apstājās pie mūsu vārtiem, nevis aizslīdēja tālāk) un pretinieku veiksmi, tomēr šis vārtu zaudējums brieda jau vismaz minūti, kad Š veices hokejisti mūs iespieda savā zonā. Līdz pat perioda beigām mums praktiski nebija variantu atspēlēties, vien pāris izdevības, no kurām, labi ja viens reāls vārtu gūšanas moments tika radīts. Bet nu labi, otrā perioda maģiskajā trešajā minūtē atkal tiek ielaisti vārti un atkal pēc pamatīga Š veices izlases hokejistu spiediena, var jau teikt, ka Edžam šī ripa bija jāķer vai kā savādāk, bet nu šo vārtu zaudējumu ir jānoraksta atkal uz aizsardzību, kura atkal netika līdzi Š veices izlases uzdotajam tempam. Pēc otrajiem gūtajiem vārtiem šveicieši nomierinājās un ziniet ko? Mums sāka parādīties izdevības, radās vārtu gūšanas momenti, vienīgais mīnuss – ripa spītīgi negāja Gerbera sargātajos vārtos. Nav jau tā, ka momentu nebija, nav jau arī tā, ka tie bija simtsprocentīgi…
Nu lūk, nāk trešais periods un maģiskajā trešajā minūtē šoreiz paveicās mums, pēc piruetes vārtu priekšā, Meija pamanās kritienā iekapāt ripu vārtos. Var redzēt, ka Š veice mēģina uzņemt tempu, bet mūsu izlases hokejisti ir pārāki (nu tad beidzot), tomēr Gerbera faktors ir pārāk spēcīgs, lai mēs šo spēli neuzvarētu. Jā, protams, tagad var gudri d***t, ka vajadzēja ņemt agrāk Masaļski nost pret sesto laukuma spēlētāju, bet spēlē nebija pauzes jau kopš kautkādas ceturtās vai trešās minūtes. Atkal, jau kārtējo gadu pēc kārtas, ir jāsaka, ka joprojām neesam iemācījušies izmantot skaitliskos vairākumus, pat tad, kad divi Š veices izlases hokejisti palikuši bez nūjas, vienīgi ar kāju var pasist to ripu projām, vai gulties ripas ceļā. Jā, kombinācijas kautkādas iestrādātas vairākuma realizācijai ir, bet nu es neteiktu, ka diži atšķirīgas no citu gadu PÄŒ, ja nu vienīgi tā filigrānā piespēle neskatoties atpakaļ, bet nu tāda iziet reizi no desmit reizēm. Spēles beigās pievilkām pat pēc izdarīto metienu skaita, bet par to jau uzvaru nepiešķir.
Pret Kanādu spēle jānoraksta? Jūs pašus tad ir jānoraksta.. 😀 Kautkad beidzot tai lielajai Kanādai ir jākrīt, cik tad varam piedzīvot tos zaudējumus. Pagājušajā gadā krita Zviedrija, kādēļ, lai šogad tā nebūtu Kanāda?
Special 4 aoma – pie tām kādreizējām spožajām uzvarām ir jāpieskaita arī pagājušā PÄŒ panākums pret Zviedriju, jā, patiešām muzejā jau liekama vērtība, kā nekā jau gads apskrējis. 😀 😀
.
