HP un Notepad.lv aicina piedalīties jautro tehnikas stāstu konkursā!
Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › HP un Notepad.lv aicina piedalīties jautro tehnikas stāstu konkursā!
- This topic has 40 atbilde, 27 voices, and was last updated pirms 12 years, 10 months by
minkacans.
-
AutorsIeraksti
-
2. Nov, 2011 at 23:52 #277106
ksjuha
ParticipantNāca iedvesma un visus savus atgadījumus un piedzīvojumus ar tehniku pēdējo 4 gadu laikā ierakstīju vienā dzejolī…Lai vieglās smiltis…
Kad biju mazā šūpulī,
Pie manis nāca ciemiņi –
Dāvāja talantus, pareģoja dzīvi –
Viss gāja tik jauki un mīļi…
Bet pēkšņi ienāk ragana ļauna
Un kā diagnozi noskaita:
„Viņa nedrīkst tehnikai skārties,
Ar neveiksmēm tad satīkties nāksies…â€
Tā pagāja gadi nemanīti…
Un raganas vārdi sāk piepildīties…
Mani tehnika nīst, galīgi nemīl, negrib un neiet –
Un sanāk tai citā pasaulē aiziet…
Lai vieglas smiltis vienam telefonam,
Kas bija man tā – fonam…
Tas pēkšņi slīka vīna glāzē,
Vai atceries, kur apglabāju?!
Bērnudārzā!!!
Es domāju Tev labi tagad iet…
Ej pretī gaismai…un aiziet!!!
Lai vieglās smiltis ledusskapim,
Ko mēģināju atsaldēt ar lauzni…
Man, lūdzu, piedod aukstā kaste,
Bet Tu biji pārāk prasta…
Ar sniegu biji pārpildīta –
Un nāve nāca negaidīta…
Lai vieglās smiltis telefonam numurs divi –
Tur, augšā, varbūt novērtēsi savu dzīvi,
Manu roku pieskārienu atgrūdi,
Vai sienas skūpstu sajūti?!
Lai vieglās smiltis Tev, datoriņ,
Tu patīki man, mīļumiņ…
Bet izdomāji, ka ar mani Tev ir karsti –
Tev iekšas sadega tik neparasti…
Lai vieglās smiltis Tev, mīļais fēns –
Pa retam Tu biji dikti feins –
Tavs difūzērs tik maigi masē galvu man…
Un pēkšņi strāvas balss atskan…
Kam seko čārkstiens spirālēs
Un dūmu varas satvēriens…
Tik dikti patīki tu man,
Joprojām ausīs balss Tava skan…
Tava lēna nāve bija traģisks skats –
Piemiņai palika vads…
Lai vieglās smiltis Tev, dators numurs divi –
Ar Tevi bija jauka dzīve…
Bet Tevi piemeklēja alerģija –
Tā lēkme no kafijas piebeidza Tevi –
Es joprojām vainoju sevi…
Tik reāls bija pareģojums šīs,
Kā sāka riebties man it viss…
Bet nāca apgaismība pāri man –
No augšas vārdi atskan:
„Tev dzīvē vajag kaut ko citu,
Kas ar tehniku apieties iemācītu…â€
Es domāju dienu, nedēļu, gadu –
Man vajag glābēju kaut kādu…
Un pēkšņi vīrietis garām iet –
Zīmes garām nepaiet!
Š…emšu vīru, kuru tehnika ciena
Un viņi jutās kā divi vienā –
Es būšu tur tā fonam,
Bet vīrs man labos telefonus!
Viņš glābs man datorus, ledusskapi un fēnus,
Un tad mēs sagaidīsim vakarus feinus…
P.S. nu tādi piedzīvojumi ar tehniku studiju laikā… 😀
3. Nov, 2011 at 07:40 #277107samurajs
ParticipantWow! Un sakiet vēl, ka starp Notepad lasītājiem nav talantu 🙂 Tā jau īsta poēma! Es gan būtu nosaucis “BLONDīNES GRĒKSŠªDZE” 😀 Vēl šodien varat pagūt piedalīties, ja kādam kas aiz sirds aizķēries!
3. Nov, 2011 at 09:52 #277108shady
ParticipantPirmkārt vēlos pateikt paldies visiem drosminiekiem, kuri padalījās ar saviem interesantajiem stāstiem par tehniku, un ne jau tikai tāpēc, ka tas ir konkurss, bet noteikti daudziem apmeklētājiem bija jauki palasīt ko interesantu un uzlabot sev garastāvokli.Tomēr…laikam esam kautrīga tauta un no daudzajiem apmeklētājiem piedalījās tikai daži. Tāpēc,
pēc HP pārstāvja lūguma, konkurss tiek pagarināts vēl par vienu nedēļu, tas ir, līdz 10.novembrim (ieskaitot). Dosim iespēju vēlreiz, lai tauta atveras. Dalībniekiem nav pamata satraukties, jo ne jau skaits noteiks iznākumu, bet gan labs stāsts. 🙂
4. Nov, 2011 at 11:42 #277109aigads
ParticipantVienu atgadījumu atceros ar printeri.Tas bija pirms dažiem gadiem.Sieva bija darbā un viņai steidzīgi vajadzēja izprintēt kādu failu, kurš atradās mājās datorā.sazvanījāmies un aizsūtīju viņai to uz e-pastu.Pēc 15 minūtēm viņa zvana, ka nevarot apturēt printeri, tas drukājot jau kuro lapu pa tukšo.Braucu palīgā skatīties ,kas notiek.Izpētījām visu ko vien var iedomāties ,printerim pat nerādās, ka būtu dots uzdevums.Sieva tik liek iekšā jaunas lapas atkal un atkal, jo citādi šis nelabi klakšķot.Beidzot atvienojām no strāvas, jo uz izslēgšanas pogu tas nereaģēja.Pārstartējām datoru, bet tikko pievienojām printeri, tas atsāka savu briesmu darbu – laist cauri tukšās lapas.Š ķiet tas bija “pārmalis” jau otro iepakojumu.Tas beidzās atkal ar atvienošanu no vada.Noņēmušies bijām pāris stundas, skaidrībā tā arī netikām, bet printeris tika pie miera uz visiem laikiem, viņa vietā iegādājās jaunu. Vēl kāds pastāstiņš par manu mobilo telefonu:
Iepriekšējā diena bija smaga, nebiju labi izgulējies.No rīta savā nodabā mēģinu strādāt, iegrimis domās.Pēkšņi saklausu dīvainas skaņas -kāds kaut ko runā, sauc mani vārdā, tā vairākas minūtes…Domāju, ka laikam būšu pārstrādājies, ja jau sāku dzirdēt balsis.Vēlāk izrādījās, ka telefons nebija aizslēdzies un zvanīja mans kolēģis…Laikam pats biju “uzkāries” 🙂
4. Nov, 2011 at 11:54 #277110Foxsk8
ParticipantŠ is ir no sērijas: “Patiesība ir tur ārā”. 😀 4. Nov, 2011 at 12:08 #277111guad
ParticipantKāds stāstiņš par vīra pāraudzināšanu: Piesēdos mājās pie datora ,sāku rakstīt Googlē vajadzīgo tekstu, uzreiz atskan skaļš, spalgs trrrrrrr. Skatos teksta vietā parādās zvaigznītes *************.Nevaru saprast, aplūkoju tastatūru un ieraugu , ka divi taustiņi deformēti, sakusuši. Vīrs sauc no istabas -Vai aiziesi pie durvīm?(Mums durvju zvans ir vecs ar līdzīgu skaņu)
Man uzreiz tapa skaidrs, kurš sabojājis tastatūru.Man arī agrāk bija aizdomas, ka vīrs , kad neesmu mājās pīpē istabā pie datora, taču neatzinās un noliedza.Droši vien arī nejauši oglīte izkrita uz taustiņiem.
Tā nu ātrumā izdomāju atriebties, tāpēc atbildēju – Esmu aizņemta, lūdzu paskaties tu, kas tur atnācis.
Gāja arī, bija izbrīnīts, ka pie durvīm neviena nav.Tikko viņš bija otrā telpā, atkal uztaisīju trrrrrrrr.Viņš gāja atkal pie durvīm, dusmodamies, ka “sīkie” ākstās.
Viss beidzās ar lielu jautrību , vīra atzīšanos un solījumu nepīpēt istabā, kā arī tikām pie jaunas tastatūras un durvju zvana , kurš netaisa trrrrr….
4. Nov, 2011 at 12:58 #277112ParticipantAtcerējos īsu, bet smieklīgu atgadījumu.Draugs bija nopircis jaunu web kameru un gribēja to izmēģināt, zvanot man uz Skype.Gribēdams izjokot, atbildēju, ka neredzu viņu, jo kamera aizsvīdusi.Vai esi dzēris?-smējos.Viņš sāka tīrīt kameru, taisnodamies ,ka nav gan dzēris.Teicu, ka atkal redzu miglaini, tomēr svīst ciet 🙂 .Atkal ņēmās tīrīt.Smējos, vēderu turēdams.Izrādījās, ka draugs pa īstam bija iedzēris, tāpēc noticēja manām muļķībām. 4. Nov, 2011 at 13:27 #277113rihardsshtrauss
ParticipantNolēmu padalīties arī ar savu atgadījumu/-iem. varbūt nav tie smieklīgākie, bet sava ironija un smiekls viņos ir.! 😉 😉 Pirmais ir no laikiem, kad mājās parādījās pirmais nopietnais dators. Kā saka, priekš tiem laikiem bija salīdzinoši ātrs un labs. Un kā zināms, tad datoriem patīk “ēst” putekļus. Un pēc kāda laika lietošanas dators bija nedaudz pieputējis, un mēs ar tēvu izlēmām iztīrīt. Lieki piebilst ka es tajā laikā īpaši neko daudz nezināju un nesapratu no tehnikas un sistēmām, bet nu gribējās datoru tīru, lai mazāk karst utt. Paņēmām un kasti atskrūvējām, kārtīgi iztīrījām visu, notīrījām visus putekļus, kas bija uz visiem dzesēšanas elementiem un rezģīem, un, nezinādāmi, noņēmām arī procesa dzesētāju, to arī visu kārtīgi iztīrījām, jo tas bija putekļus kārtīgi sarijies! Visu uzmanīgi salikām kopā un slēdzām iekšā, nekādu problēmu nebija, kad izmantoja internetu vai izmantojām datoru darbam. Bet kad sāku dzenāt spēlītes, kā jau sīkais, kas pie normāla pc ticis, sākās problēmas, daudz stresoju un ār’dijos, jo pc spēles laikā bieži restartējās, protams, dators tika aizvests uz garantijas remontu, kur to pēc ilgas gaidīšanas sataisīja un varēja atkal izmantot kā pienākas. Tagad šis dators vēl arvien strādā un atrodas pie tēva mājās. Bet tagad, kad esmu paaudzies, un pats esmu sācis darba gaitas IT jomā, saprotu, kas bija par problēmu, un ka salīdzinoši paveicās, ka tikai procesors bija beigās noslivis! 😀 Bet nu tas bija nezināšanas un jaunības stulbums! 😉 😉
Otrs stāsts atgadījās vakar, kad vajadzēja izmantot internetu pie māsīcas datora, vēl var piebilst, ka tagad strādāju IT jomā pāris mēnēšus un sāk rasties saprašana par to, kas un kā tad īsti ir, un kas un kā strādā, un darbojas, jo paša datoram internets nav pieejams. Nu tad piesēžos pie datora, ieslēdzu, ievadu paroli un gaidu, gaidu, gaidu, jau kādas 5 minūtes paiet un windows vēl pat nav normāli iestartējies. Nu pārestartēju, gaidu atkal, gaidu, gaidu, nu pievienojas gaidīšanai māsīca ar savu papagaili. Un papagailis viņai tāds insteresants, viņam ļoti patīk ap monitoru, kvaliatūru un peli darboties, kaut ko bakstīt, knābāt. Nu papagailsi dara savas štelles ap datoru, un mēs tikai gaidam, izdomāju palaist task manager un reliability monitor un nevaru saprast, kas par lietu, kāpēc dators negrib normāli startēties un ļoti lēni slēdzas iekšā!? Nu beigās izdomāju, ka vajag palaist safe mode, protams, safe mode iestartējas, viss strādā kā nākas. Nu tagad pārrestartēju datoru. Dators ieslēdzas normāli, kāparasti, viss strādā… Tā arī beigās nevarēju saprast, kas bija par problēmu, bet kopā ar māsīcu izsecinājām, ka papagailis zināja, kas jādara, tikai nemācēja mus saprotamā valodā to pastāstīt…! Bet nu bija jautra pusstunda vnk nosēdēta pie datora, mēģinot saprast kas par lietu.
Nu ceru, ka kādam kāds no šiem stāstiem likās vismaz nedaudz uzjautrinošs, ir bijuši arī citi atgadījumi, bet tos tik spilgti neatceros…! 😉 😉
Ceru, ka labi lasījās.! 😉 😉
4. Nov, 2011 at 19:36 #277114minkacans
ParticipantMan ar tehniku bieži gadās kaut kas interesants.. sākot strādāt birojā, kamēr apgūsti katru jauno ierīci ar sanāk dažādi atgadījumi. Vis muļķīgākais bija ar faksu, pirmo reizi ieraugot to aparātu nesapratu ko un kā jādara, aptuvena instrukcija no kolēģes un es sāku darboties.. pirmais zvans un man jāpieņem fakss, gudri spaidu pogas un gaidu kad papīrs nāks ārā.. bet nenāk. Sūtītājs zvana vēlreiz, pieņemu vēlreiz … un tā kādas 5 reizes līdz tas otrā galā dusmīgi jau regulē kuru pogu man tagad jāspiež un tieši kad… izrādās visu laiku spiedu nepareizo pogu.. cilvēks dusmīgs bet man toties beidzot skaidrība kura poga ir īstā! Un stāsts par veļas mašīnu…kurš gan pirms mazgāšanas sver savu netīro veļu lai iekļautos ražotāja norādītajos svara lielumos… es noteikti ne, lieku pilnu bet ar rezervi, bet bija gadījums kad biju to rezervi diezgan mazu atstājusi un veļai centējoties veļas mašīna vnk lēkāja pa vannas istabu…un kur tad nu vēl gadījums kad automātiskā veļas mašīnā ieber pulveri kas domāts veļas mērcēšanai / mazgāšanai bļodā..putas lien pa visām malām ārā!
Un vēl viens diezgan bēdīgs stāsts, un iesaku to likt arī citiem aiz auss.. par elektriskajiem ūdens sildītājiem (tējai un kafijai kur ūdeni vāra) neiesaku atstāt uz tās pamatnes uz kuras notiek sildīšana un kas ir savienota ar rozeti..ir bijuši draugu lokā jau divi gadījumi, kad šīs elektriskās tējkannas pašas no sevis ieslēdzas, vai sāk degt , gruzdēt.. vnk ir bijuši arī ļoti letāli gadījumi, tādēļ iesaku darīt kā es: kā ejat no mājas ārā vai vnk pēc ūdens uzsildīšanas tējkannu noņemt no tā palikņa…drošāk… tehnika ir un paliek tehnika! jo piekritīsiet ka ne jau katru otro gadu mēs mainām mazo sadzīves tehniku , kurai garantija beidzas!
Bet ja smieklīgākie atgadījumi, tad pavērojiet kā ar mobīlajiem telefoniem rīkojas mūsu omītes un opīši…mīļi bet smieklīgi.
6. Nov, 2011 at 10:30 #277115zanj
ParticipantPirms kāda laika savā BlackBerry telefonā lejuplādēju twitter aplikāciju… Es kā aktīva “čivinātāja”, protams, to izmantoju itin bieži un mani draugi/skolas biedri zin, ka ja grib uzzināt kā es jūtos vai, kas ar mani notiek – jālasa twitterī. Te nu vienu dienu atkal eju twitterī un skatos, ka no mana konta ierakstīts “help me”, domāju, ka varbūt draugi paākstījušies, bet telefons visu laiku ir pie manis un draugi apzvērēja, ka neko tādu nav darījušu, kā gan tas iespējams? Ziņa ierakstīta no mana BlackBerry telefona, mistiski, bet es vēl līdz šai pašai dienai nesaprotu kā tas noticis. Tagad draugu starpā smejamies, ka no manas aktīvās “čivināšanas” telefons vienkārši vēlas, lai ir tikts izglābts, tāpēc pats sūta ziņojumus twitterī 😀
7. Nov, 2011 at 10:13 #277116amei
ParticipantReiz vīrs atnāk mājās nedaudz iedzēris grib ieiet datorā.Slēdz ,slēdz bet dators neiet un neiet .Vīrs paliek dusmīgs kāpēc dators neiet ,bet mēs mājās smejamies kā kutināti,jo redzam kas par vainu.Pēc kādas stundas mēs pateicām kas pa vainu ,ja datoram ir pieslēgts ups tad tas būtu arī jāieslēdz ,jo citādi datoru neieslēgt nevis vainot datoru ka neiet. 9. Nov, 2011 at 17:38 #277117manejais
ParticipantEsmu tehniskajām ierīcēm neticošs cilvēks, tāpēc visu svarīgo informāciju (referāti un prezentācijas mācībām, līgumi un citi papīri darbā) vienmēr glabāju gan datorā, gan zibatmiņā. Ja nu salūzt, pazūd vai nobrūk viens, tad kā rezerve paliek vēl otrs, un otrādi. Tad nu pirms pāris gadiem kādā brīvākā dienā nolēmu kaut ko padarīt sava bakalaura darba labā. Nu no rīta kā piesēdos, tā visu dienu un vakaru, un vēl pusnakti kaut ko cītīgi skribelēju, tulkoju, zīmēju un gudrus grafikus taisīju savam bakalaura darbam. Viss darbs notiek worda failā “Bak. darbsâ€. Kad nu dziļā naktī smadzenes vairs neatšķīra burtus N un M uz klaviatūras, tas bija signāls, ka tālāk ko darīt nav jēgas un jāiet vien gulēt. Bet paga, paga! Es tač esmu ļoti uzmanīgs! Visu darbu tač biju veicis datorā, un ja nu kompis pa nakti nojūdzas un viss darbs vējā?? HA! Labi, ka laicīgi visu apdomāju, neesmu jau dumš! Paņemu zibatmiņu, ielieku, kur jāieliek, uzspiežu copy kompītī uz sava “Bak. darbsâ€, tad paste iekš fleškas, tiek izmests paziņojums “WOULD YOU WANT TO REPLACE THE EXISTING FILE WITH THIS ONE?†jo zibatmiņā tak vēl stāv vecais rezerves varianta darbs. Es vieglu roku klikšķinu uz YES, viss smuki nokopējas, tagad man ir rezerve un nekas nevar noiet greizi. Uzsitu sev pa plecu un vēl pēdējo reizi jāieiet jāpaskatās, cik tad es kopā pa visu dienu esmu lapas piepildījis. Ieeju iekš fleškas Bak. darbs, kaut kas nav riktīgi, jo šite nekas nav mainījies, cik no rīta bija, tik arī ir palicis. Nelabs aizdomības velniņš nosēstas uz mana kreisā pleca. Fiksi ieeju arī Bak. darbs, kas kompītī stāv… VÄ€KS!!! Š ite arī viss pa vecam!!! Kādu laiciņu satrauktām roķelēm un drebošiem pirkstiem virinu vaļā un ciet visus failus pēc kārtas, bet tāpat nevaru saprast, kas par desām, kur viss mans dienas darbs? Tad man tā kā spuldzīte no galvas izlec – es tač iekopēju nevis savu visas dienas darīto darbu fleškā, bet aiz noguruma laikam būšu savu veco darbu no zibatmiņas ielicis datorā, un, attiecīgajā brīdi nospiežot to YES, visu savu dienas darbu aizlaidis nebūtībā… Morāle – arī vispiesardzīgāko cilvēku mierīgi var apšmaukt (pie tam pats sevi) un nākamreiz 15 reizes obligāti jāpārbauda, vai tiešām tiek pareizais failiņš aizstāts. Manam kaķis ir kaut kāds slēpts talants uz datoru izslēgšanu. Kādas pāris reizītes tā radība (protams, pašā svarīgākajā mirklī) spēlējoties ir izrāvusi datora vadu no kontakta, kas ir uz sienas. Viņš tur ieķeras un karājas, vai arī tēmējot lec un rauj – neesmu kaķim prasījusi. Tikai zinu, ka dators iet, iet, un tad vairs nedarbojas. Par portatīvo līdzīgs stāsts. Kad beidzot godīgi apsēdos pildīt mājasdarbu (laikam toreiz prezentāciju taisīju), kaķis maisās, maisās pa galdu, klapē ar ķepu pa monitoru un tad izdomā pāriet pāri. Kā gāja, tā veiksmīgi uzkāpa un pastāvēja uz izslēgšanas/ieslēgšanas pogas. Viss beidzās laimīgi – ieslēdzot atpakaļ, atklāju, ka saglabājušies nebija vien pāris slaidi, un pēc mana ne tik priecīgā bļāviena kaķītis kādu laiku pārsteigts sēdēja aiz skapja. Pogas viņš arī ir spaidījis. Pateicoties kaķim, datorā atklāju tādu brīnumu kā „Gamma correctionâ€, kad dabūju krietni tumšāku ekrānu, un „ctrl†+ „+†un „ctrl†+ „-„. Par to „ctrl†lietu – kādu pusotru dienu internetā redzēju visu tiiiiiiiiiiiiik drausmīgi maziem burtiņiem, līdz kāds par mani gudrāks cilvēks „salika visu pa plauktiņiemâ€. Tagad gan par podziņu kombinācijām zinu vairāk kā toreiz, kaķim nav viegli mani apčakarēt.
Stacionārais dators man ir jau salīdzinošā pensijas vecumā, un datoram man ir interesants diskdzinis – iekšā/ārā iet, tik pārāk bieži saka, ka nekādu disku neesmu ielikusi. Tajos laikos, kad visu vajadzīgo informāciju staipīju apkārt diskos, tas bija kaitinošs datora „paradumsâ€. Tas izpaudās šādi: apsēžos pie datora 16:00 un kādu pusstundu disku dzenāju iekšā-ārā, kamēr beidzot dators no diskdziņa pamana kaut kādas dzīvības pazīmes. Skumjš un dusmu pilns bija tas mirklis, kad dators atpazina disku, bet es pa refleksam piespiedu pogu, lai disku izdzītu ārā.
Vēl arī pajocīgais mobilais, kam mēdza ieklemmēties tā galvenā vadības svira – tad tas pats brīvi klejoja pa savām izvēlnēm un visādas dumības darīja, no kurām visbiežākā notika tieši šādā secībā —-> IZVĒLNE —-> ZIŠ…APMAIŠ…A —-> RAKSTĪT JAUNU —-> ĪSZIŠ…A un tad no kontaktiem tika pievienots pēdējais lietotais cilvēks, kuram tad vēl pēc dažiem atkārtotiem klikšķiem tika aizsūtīta tukša īsziņa. Gadījās, ka kāds laimīgais saņēma pat kādas sešas tukšinieces pēc kārtas. Daži zvanīja un pielamāja pilnas ausis, citi mani par duraciņu uzskatīja, bet stāstam par ieķērušos pogu neticēja neviens… Tagad vecā telefonveidīgā grabaža pilda vien modinātāja funkcijas…
9. Nov, 2011 at 17:43 #277118ParticipantUn tikko gandrīz kompi klapēt sāku ar kulaku, jo nekur nevaru atrast, kur var komentārus pievienot. A to, ka ielogoties vajaga, ta nepadomāju… (stulby) 10. Nov, 2011 at 19:17 #277119Lillkiller
ParticipantTas notika pirms daudziem gadiem. Iegādājāmies printeri un drukājām visu, kas ienāca prātā. Ome bija nolēmusi izpētīt, kas ir internets un likt mazbērniņiem izdrukāt viņai bildes un visādu informāciju, kaut gan viņa nesaprata, kur un kā tas viss rodās. Tā nu mēs lēnām apmācījām omi noGūglēt info un izdrukāt bildes. (Omei bija 70 gadi) Kad kādu laiku nebijām bijuši mājās, atbraucām paciemoties, un pirmais, ko dzirdējām ienākot pa durvīm – meitiņ, man nedarbojās printeris. Ar draugu aizgājām, drukājam, neiet. Atveram vaļā printeri, paspaidam pogas utt. Pēkšņi no tintes kastes izšķīst krāsas, mēs palikām raibi, arī sienas un aizkari cieta. Histēriski smejamies un saucam omi. Viņa esot gribējusi sataisīt, lai darbojās un pabakstījusi tur ar adatu un patīrijusi ar salvetēm. Nācās iegādāties citu. Kopš tādas dienas, ome atteicās iet klāt tiem “verķiem”. Lūk tas tāds spilgtākais stāsts.
10. Nov, 2011 at 19:24 #277120zemene22
ParticipantPavisam nesen manam datoram nobruka cietais disks. Tā rezultātā no mana datora atmiņas izzuda pilnīgi viss gan bildes, gan mūzika un dokomenti. Kad nopirkām jaunu cieto disku un ieinstelējām datoru pa jaunam paziņoju savai mammai, ka datorā nav saglabājies neviens fails. Viņa saprotoši pamāja ar galvu un pajautāja vai arī mans profils draugiem.lv ir izzudis. 10. Nov, 2011 at 21:32 #277121Svens
ParticipantMans jautrais tehnikas stāsts kā reiz saistās ar zīmolu HP. Pirms aptuveni 3,5 gadiem nolēmu iegādāties portatīvo datoru un sāku meklēt izdevīgāko piedāvājumu. Izvērtējot tajā brīdī tirgū esošos modeļus un viņu Price/Performance attiecību, sāku lūkoties HP virzienā, jo, lai gan ar portatīvajiem datoriem toreiz pieredze vēl nebija, šķita, ka šī būtu laba izvēle.
Atradu interneta veikalā labu piedāvājumu kādam HP datoram, kura modeli tagad diemžēl vairs neatceros, un norezervēju to. Nākamajā dienā saņēmu zvanu no veikala, kur pārdevējs atvainojās un paziņoja, ka šis modelis ir beidzies, pircēji ļoti ātri to ir izpirkuši. Par nākošo piegādes laiku pārdevējs nemācēja teikt, tādēļ izvēlējos negaidīt, kad šis modelis atkal būs pieejams, bet gan lūkoties pēc vēl kāda varianta. Tajā pašā vakarā jau sēdos pie datora, lai atrastu ko līdzvērtīgu iepriekš minētajam, Pārlūkoju visus tajā pašā interneta veikalā pieejamos datoru modeļus un pēkšņi ieraudzīju vienu modeli, kuru iepriekšējā dienā nebiju redzējis. Jau bildēs varēja redzēt, ka tas uz citu portatīvo datoru fona pozitīvi izceļas ar savu dizainu (
https://image.aving.net/img/2007/07/12/20070712150649843.jpg Bet ar to stāsts nebeidzas. Izbrīna par to, ka ir iegādāts tik labs portatīvais dators ar tik daudziem aksesuāriem par tādu cenu joprojām nepazuda, tādēļ nākošajā dienā aplūkoju šo pašu interneta veikalu vēlreiz. Un ko mēs redzam? Datora cena nu jau ir 655 lati! Pārdevēji saprata, ka bija palaiduši garām tāāāādu kumosu un cenu pacēla momentā. Un tā nu savā īpašumā ieguvu lielisku portatīvo datoru, kas kalpo vēl šobrīd (tieši rakstu no tā) par cenu, kas bija divreiz mazāka par tā reālo vērtību! Un par to, cik izdevīgs bija šis pirkums, liecina arī fakts, ka, kamēr vien šis modelis vēl bija tirgū (nu jau kādu laiku Latvijā to vairs nevar atrast, laiks iet un mode mainās), tikmēr tā cena nepietuvojās manis iztērētajai pat uz pusi! Tik izdevīgu pirkumu diez vai jebkad vēl atradīšu. 🙂 Un prieks, ka dators kalpo godam joprojām! 🙂
10. Nov, 2011 at 21:48 #277122intrudery
ParticipantReiz kad strādāju interneta kafejnīcā un nāca jau rīts. Pamanīju,ka man ir pazudis atsēgu saišķis ar apsardzes pogu un visām iespējamajām atslēgām. Paspēju jau piezvanīt priekšniekam, dabūt pa ausīm un sāku plānot kā lai izstāsta EVOR, ka man vajag jaunu “pogu” 😉 No rīta atnāca kolēģis un mēs kopā apgriezām visu “kājām gaisā” bet no atslēgām ne miņas.
Kad jau mūsu kakts sāka izskatīties pēc karalauka, pienāk kāds students printēt kaut kādu darbu un skāde, printeris ar nestrādā.
Atverot viņu vaļā atradām atslēgas kuras ātrumā nometot uz galda, biju uzmetis uz printera lapām. Kāds acīmredzot bija mēģinājis ko printēt un viņas ievilka tur iekšā 🙂
10. Nov, 2011 at 22:00 #277123Loaded
ParticipantPirmās iemaņas ar datoru. Tas notika ļoti sen, kad vēl mācījos kādā 7. klasē. Datori tai laikā nebija vēl katram mājās. Kā reiz skola tādus bija iegādājušies. Pēc mācību stundām bija iespēja pasēdēt pie tiem. Tā kā spēļu tam nebija, tikai mspaint un solitaire (kuru vel nemaz nemācēju), nolēmu izpētīt kas kurās mapītēs ir iekšā. Protams tika atvērts controles panelis un pirmā ikoniņa iepatikās bija pele iestatījumi. Atvēru tās opcijas, tikai pats nesapratu ko tas nozīmē. Samainīju peles darbības pogas uz pretējo, (sanāk ka mapes var atvērt ar labo dubultklikšķi). Pēc brīža saucu skolotaju palīgā, saku ka neko nevaru izdarīt. Skolotaja arī mēģina, bet nesanāk. Paskatās uz manīm un saka, būs jāsauc meistars no Rīgas un tas maksās 300 latus. Dators ir sabeigts. Sajūta bija dīvaina, jo es neko nesalauzu. Paldies bija jāsaka vienam audzēknim kurš prata visu nokāartot lai viss darbotos kā nākas.
10. Nov, 2011 at 22:02 #277124ParticipantEhh, nokavēju 39 sekundes 😀 10. Nov, 2011 at 22:12 #277125ParticipantLoaded– Tu tā speciāli nogaidīji?:D Bet komentārs ir iesniegts ar “12.00 am”, ja būtu 12.01, tad varētu vēl pakasīties – tā kā – pieņemu:) Konkurss ar šo brīdi arī ir noslēdzies! Viss! Tagad izvērtēsim uzvarētājus.Ja kāds vēlas tāpat (bez piedalīšanās konkursā) padalīties ar kādu interesantu stāstu, tad esat laipni aicināti tepat komentāros
! -
AutorsIeraksti
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā
Apskati
