Katram studentam pazīstama situācija: tuvojas pēdējais termiņš, kad jānodod ZPD vai kursa darbs, bet projekts neattīstīta embrija stāvoklī glabājas nomaļākajās smadzeņu rievās. Tu zini, ka garadarbu diez vai kādreiz kāds lasīs, bet tam ir jābūt iešūtam un viss. Ja negribas ķerties pie plaģiāta, tad kādreiz var izlīdzēt Zinātnisko tekstu ģenerators (SCIgen), kurš nereti ģenerē pat ļoti sakarīgus referātus. Tiem pievienoti grafiki, diagrammas, un iespaidīgs literatūras saraksts, kurš neatstās vienaldzīgus pat vispiekasīgākos profesorus. Ja neiedziļinās, tad uz sitiena viss šķiet labākajā kārtībā. Ja ir bail iekrist – neviens neliedz šos darbus ar Google Translate pārtulkot kaut franciski.
Reālai un praktiskai lietošanai SCIgen pseidoreferāti izvadāmi gan PostScript, gan PDF formātā, gan kā GZIP arhīvs. Lūk, piemērs – te mēs kopā ar Einšteinu un bin Ladenu izgudrojām IPv7 😀

[img]https://notepad.lv/userpix/28_zd1_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_zd2_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_zd3_1.jpg[/img]
Raksta nopietnā daļa
Izrādās, ka zinātniskās preses trollings ir daudz vairāk izplatīts spama paveids, nekā to agrāk varēja domāt. Grenobles universitātes zinātnieks Sairils Labē (Cyril Labbé) jau divus gadus rakņājas par populāru izdevniecību publikāciju krājumiem un velk dienas gaismā SCIgen tipa “pseidozinātni”. Un jāsaka – darba viņam netrūkst. Arī pašas izdevniecības sākušas šķirot ienākošos materiālus. Vācu Springer jau izdzēsis 16 fake publikācijas, bet ASV IEEE – vairāk par simtu. Tēmas mēdz būt pat ļoti ticamas: piemēram atskaite no 2013. gada Š anhajas starptautiskās konferences, kas veltīta izstrādes kvalitātei, drošībai un riskiem.
Pat velns varētu nolauzt kāju, izdibinot, vai patiesas ir frāzes, kā “koncentrējām spēkus tā fakta apgāšanai, ka elektroniskās tabulas bāzētas uz zināšanām, bet tām jābūt empātiskām un kompaktām.” Tomēr, kad žurnāls “Nature” sazinājās ar kādu no publikācijā minētajiem autoriem, viņš atbildēja, ka neesot pat ne jausmas, kā viņš iekļuvis darba autoru sarakstā.
Sairils Labē apgalvo, ka nespēj iedomāties, kādā veidā šis spama paveids iekļūst nopietnajā internetā. Bet pārbaudei uz fake izveidots īpašs un katram pieejams SCIgen skaneris. Pa to laiku viltojumu izplatīšana iet uz urrā; uz šiem dabiem atsaucas pat īstie zinātnieki. 2012. gadā Labē ar nodomu uzģenerēja 102 fake darbus ar izdomātu autoru Ike Antkare. Publikācijas nokļuva Google Scoolar datubāzē, un to citēšanas indekss (h-index) izauga līdz 94 ballēm. Tas tobrīd padarīja virtuālo personāžu Antkaru par 21. citētāko zinātnieku pasaulē.
Avots