[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_wifi_1.jpg[/imgl]Precīzu datumu, diemžēl, neviens nav fiksējis, bet zināms, ka darbi pie bezvadu interneta sākās 1990. gada septembrī, kad IEEE ekspertu grupa sāka izstrādāt pirmo WLAN standartu. Jau 5 gadus pirms tam (1985) FCC atvēlēja frekvenču diapazonus ISM (Industrial, Scientific and Medical) brīvai, nelicencētai lietošanai.
No masīvām, toreiz plaši lietotām ISA formāta tīkla kartēm bezvadu ierīces strauji evolucionēja līdz PCMCIA kartēm klēpjdatoriem, un tālāk līdz vienkristāla adapteriem mobilajām ierīcēm.
Pirmā komerciālā WLAN datu pārraide notika Holandē 1991. gadā 2,4 GHz diapazonā, ātrums – mūsdienām nieka 1 Mbit/s. To organizēja kompānija NCR Corporation/AT&T. Pilnībā IEEE 802.11 standarts tikai pabeigts tikai 1997. gadā. Mūsdienās vispopulārākās versijas “b” un “g” parādījās attiecīgi 1999. un 2003. gadā. Tās atšķir galvenokārt signāla modulācijas veids, un līdz ar to arī maksimālais datu pārraides ātrums, kas ir 11 Mbit/s 802.11b un 54 Mbit/s 802.11g standartam.
[imgr]https://notepad.lv/userpix/28_comm_diagram_b41g_flow_chart_300_1.jpg[/imgr]Pārrāvums notika pagājušajā gadā ar 802.11n praktisko ieviešanu. Daudzkanālu paralēlā datu pārraide ļāva kāpināt ātrumu līdz 150 Mbit/s, un arī darbības attālums palielinājās divas reizes. Uz vietas nekas nestāv, arī IEEE 802.11. No interesantākajiem projektiem var minēt izstrādājamo standartu 802.11ad ar ātrumu līdz 5 Gbit/s, kā pielietojums būs augstas kvalitātes multimediju datu pārraide, un 802.11p, kas paredzēts visu satiksmes līdzekļu
Avots
.
