Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Iesācējiem: datorpele
bumbiņpeles
Lūk, pele šķērsgriezumā. Redzam trīs mikropogas (tās ar sarkanajām strīpiņām). Divas no tām pilda labā un kreisā taustiņa funkciju, bet vidējā nodrošina rullīša nospiešanu. Datorspēļu fani spēs apliecināt, kādu slodzi ir jāiztur šiem slēdžiem. Logitech pele spēja izturēt divus gadus aizrautīgu CounterStrike spēlēšanu, taču pēcāk nopirktā ķīniešu pakaļdarinājuma pele sāka streikot jau pēc pāris mēnešiem. Š ajos slēdžos konkrēti izpaužas ražotāja attieksme pret sava ražojuma kvalitāti, un tālāk – pret klientiem.
[img]
[img]
Elementārs veids, kā kustību digitalizēt. Infrasarkanā diode spīd. Veicot peles kustību, lielais rats ar stariem griežas ap savu asi. Š ie stari attiecīgi aizsedz vai atsedz fotoelementu. Fotoelements spēj iespaidīgā ātrumā nolasīt šo informāciju un nodot tālāk. Jau saprotams, ka šāds veids ir gaužām neprecīzs. Tāpēc, ražotāji cenšas radīt pēc iespējas lielākus ratus un pēc iespējas šaurākus starus. Mūsdienās vairs neredzēt šādus atklātus elementus, tagad tie visi ir slēgti un cilvēka acs darbības principu neredz.
Gumijas bumbiņa tomēr nav no tīras gumijas. Tās iekšpusē ir metāla lode. Kāpēc tā? Metāls lodītei nodrošina stingrākas malas un ievērojamu svaru. Tas nepieciešams, lai lodīte ripotu pa galda virsmu, nevis slīdētu.
[img]
Bumbiņpeles
[img]
Š eit nav bumbiņas un “lielā rata”. To vietā ir gaismu emitējoša diode un mikroshēma. Bet kā tad tā strādā? Gluži kā fotoaparāts. Gaismas diode staru raida prizmā, kura gaismu novada un koncentrē uz galda virsmas. Gaismas diodes pārsvarā ir sarkanā krāsā, tas tādēļ, ka to ražošana ir lētāka. Ir pieejamas arī citās krāsās, bet tās nav tik populāras. Š o spilgti apgaismoto virsmu nepārtraukti “fotografē” fotosensors. Tas analizē attēlus un virziena izmaiņas nosūta uz datoru.
[img]
Kādas optiskās peles fotosensora tehniskie dati – 1512 kadri sekundē, 18 reiz 18 pikseļus lieli fotouzņēmumi un katrs pikselis spēj attēlot 64 pelēkās krāsas toņus. Bet ne visiem ir šādi rādītāji. Š os tehniskos parametrus spēj iespaidot gan fotosensora darba ražīgums, gan ražotāju radītie algoritmi.
Ekonomisko apstākļu dēļ optiskajām pelē ir taupības režīmi. Esam noteikti ievērojuši, ka gaismas diode kļūst blāvāka, ja pele dažas sekundes atrodas nekustīgā stāvoklī. Š ādi pavisam nedaudz, bet tiek ekonomēta elektroenerģija, kas ir svarīga portatīvo datoru lietotājiem.
Zinot, ka bumbiņpeles
Kādēļ pelēm ir dažādi izmēri un formas? Ražotāji cenšas atrast optimālāko variantu, lai roka nenogurtu un būtu ērti strādāt. Ja roka tiek nepārtraukti turēta uz peles un visa darba diena tiek pavadīta ar peli rokās, var rasties plaukstas deformācija, kura saucas tuneļa efekts. Plauksta savu formu būs pielāgojusi pelei un mēs to nevarēsim vairs brīvi piespiest pie galda virsmas. Tāpēc strādājot pie datora, kaut vai uz dažām sekundēm izkustināsim plaukstu, to savelkot dūrē, vai piespiežot pie galda virsmas.
Bumbiņpeļu
Noslēgumā – bilde ar dimantiem rotātu peli:
[img]
Papildmateriāli
Viena nepilnība – vajadzēja apskatīt arī lāzerpeles, tās mūsdienās aizvien plašāk izplatās. Lāzerpele atšķirībā no optiskās normāli darbojas pat uz stikla, resp. var aizmirst par visa veida paliktņiem.
Esi kaut vienu peli izjaucis?
P.S. Pelei slēdzīšus no citas peles pārlodēt ir kā divus pirkstus apmīzt ;.
p.s. Uzfilmē, lūdzu, kā tu pārlodē slēdzīti un apmīz savus divus pirkstus.
Par slēdzīti – piedod, esošajai pelei [beņķis laikam bija šķībači], jau vairākus gadus nogājušai, slēdzīši ir labi, nav vajadzības. Bet nu ja tev sagādā problēma 2x2x2 lodējumi, tad es nezinu 😀
P.S Priekš tādiem nolūkiem gan šitie tavi raksti būtu ļoti labi piemēroti 😀
Loading, ā, reku vēl viens piemērs – tavs no pirksta [lasīt “no wiki”] izzīstais fakts par 5DIN atmiršanu pēc 1987. vai kura tur gada – kuru es jau tur pierakstīju, ka 5DIN meinstrīmā vēl gāja kādus 10 gadus.
Par “parādi kā jāraksta” – tēmas, par kurām es varētu kaut ko šitādu cept augšā, neatbilst notepad.lv mērķiem 😀 Kaut gan mans zināšanu loks ir stipri plašāks, bet par lielāko daļu no tiem es vienkārši iemācos infu, kura, kad vajag, noder…
pirmkārt, wikipedia nav uzticams avots – informatīvs jā – nenoliedzami. Ne velti, piemēram, akadēmiskā vidē atsauce uz wikipēdiju nav derīga.
Otrkārt, ne katrs, kurš kaut ko zin par kādu sfēru var rakstīt par to rakstus. Katram pašam ir savs zināšanu pašnovērtējums, pārliecība vai zin pietiekami labi, lai stāstītu citiem. Citi spēj pārliecinoši muldēt par to, ko paši tikko uzzinājuši, citiem vajag kārtīgi izpētīt pirms kaut ko publicē.
Tas, kas par šo konkrēto tēmu rakstīts wiki – tas ir vienkārši stulbuma kalngals! Reālās infas daudz mazāk nekā Notepad rakstā. Apskatiet paši:
Š…emsim vērā to, ka Notepad auditorija bez profesionāļamshbērni
Notepad slejās ir jābūt gan nopietniem analītiskiem rakstiem, gan arī iesācējiem domātiem. Ja kādam kas nepatīk – boot.lv arī vēl pastāv… varēs kult olas lupatās un pastrādāt kulakā… 😀
Līdz ar to Loading rakstu cikls ir izpelnījies augstu novērtējumu manā skatījumā.
Diez vai analogi/līdzigi raksti latviski
marr, pirms ko rakstu, par to pārliecinos vairākās vietās. Ne tikai wikipedia, bet atsauci uz 3-4 vienāda satura lapām nav jēgas likt.
msh, es uz visiem taviem jautājumiem esmu atbildējis. Bet manus jautājumus, tu nevēlies atbildēt…
Preses relīzes