Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Iesācējiem: datu nesēji FDD, CD un DVD
Vairākus gadus atpakaļ, nevarēju iedomāties, ka man reiz disketē aptrūksies vietas. Reta bija tā reize, kad vajadzēja failu sadalīt vairākās daļās, lai ietilpinātu disketēs. Tagad, kad pieejami CD, DVD un flash, tas liekas smieklīgi.
[img]
Viena CD informāciju var saglabāt aptuveni 500 disketēs. Cik CD vajadzīgs, lai nodrošinātu DVD ietilpību? Viena parastā DVD ietilpību spēj atsvērt 7 CD.
[img]
Lūk datu nesēju ietilpības dati:
FDD (diskete) – 1.44 MB
CD – 700 MB
DVD – 4700 MB vai jaunākie divslāņu DVD – 8.54 GB
[img]
Diskete ir magnētiska datu glabātuve. Līdzīgi kā lenšu kasetēs. Mūsdienu diskete ir nākusi pasaulē 1987. gadā. Pirms tās un pēc tās ir vēl daudz un dažādi diskešu veidi. Populārākais no citiem diskešu veidiem ir ZIP, kuru izmantoja kā datu rezerves glabātuvi.
[img]
Disketēm bija iespējams fiziski nodrošināties pret datu pārrakstīšanu. Attēlā ir slēdzītis, ar kura palīdzību to bija iespējams nodrošināt. Pateicoties šādam slēdzītim noteikti daudzi vecāki ir priecājušies, ka viņu atvases nav spējuši izdzēst svarīgus dokumentus.
[img]
Diskešu galvenais trūkums bija tā nelielā ietilpība, jūtīgums pret apkārtējo vidi un relatīvi daudz detaļu. Lai diskete funkcionētu, nepieciešamas 9 detaļas.
Diskešu “slepkava” – CD:
[img]
Diskos informācīja tiek ierakstīta gluži kā vecajās mūzikas platēs. Kā viena liela gliemežnīca.
[img]
E – Lāzers
D – Diska spīdīgā (metalizētā) daļa, tā, kura atspīd.
C – Plastmasas disks
B – Datu glabāšanas slānis, arī plastmasas disks, tikai ar savādāku ķīmisko sastāvu.
A – Plastmasas disks
Dati tiek iegrebti ar lāzera palīdzību diska B daļā. Nolasīti tie tiek savādāk. Lāzers raida gaismas kūli, tas B slānī vai nu izklīst vai tiek līdz slānim D un atstarojas. Atliek vien disku lasīšanas iekārtai pareizi pārveidot signālu, lai to saprastu dators.
Mēs bieži vien diskiem cenšamies neaiztikt to pusi, kura ir tā spīdīgā, bez uzrakstiem. Ļoti pareizi, jo tā mēs neatstājam tauku nospiedumus, kuri traucētu nolasīt datus. Taču, arī to pusi, kurai ir uzraksti, vajadzētu saudzēt, jo, ja signāls nespēs atstaroties, to nepareizi sapratīs lāzera lasāmā galva.
Atstarpe starp CD celiņiem ir tikai 1.6 µm! Dati tiek ierakstīti ar 780 nm IR lāzeru. DVD diskos dati tiek ierakstīti ar 650 nm lāzeru.
Pateicoties diska ērtajai lietošanai, tam tika izveidots “mazais brālītis” – mini CD. Parastais disks ir 120 mm diametrā, bet mini CD izmērs svārstās no 60mm līdz 80mm.
[img]
Ir pieejami arī dubultslāņu diski, kuriem ir dubultietilpība. Ir arī diski, kuriem iespējams ierakstīt abās pusēs. Bet tie nav izplatīti.
DVD diskiem ir arī indikātors – vai +. DVD-R prezentēja Pioneer, bet DVD+R Sony. Atšķirība ir dažos MB, bet katra kompānija stingri turās pie savas DVD versijas (4.377 GiB DVD+R pret 4.39 GiB DVD-R). Taču mūs, lietotājus, tas neskar, jo DVD iekārtas spēj lasīt un rakstīt abas versijas.
Disketes tika aizmirstas rekordlielā ātrumā, jo to vietu tirgū ātri iekaroja CD. Taču CD sekotājs DVD tos nespēja izspiest. Ja disketes jau ir izmestas, tad CD diski vēl lieliski konkurē ar DVD diskiem. Nākošais līmenis? Blu-Ray! Vai šis formāts spēs izkonkurēt flash atmiņas, kuras ir uzņēmušas neticamus tempus izmēra un ietilpības attīstībā?
foxsk8
Neesmu redzējis 486sērijas pc, kur nebūtu IDE interfeiss…
EDIT: Man vispār dikti patīk Tavi raksti! Kautvai šo visu jau sen zinu, patīk lasīt… 🙂
Vispār 486 PC esi redzējis? :DD
Tas uz mani?
486 bija mans pirmais PC, kuru rotāja 50 MHZ CPU, Video: ~0,5MB un RAM: ~4MB, vēlāk 8 MB, tad laikam 16 vai vairāk…un 170MB HDD
OS: sākumā MSDOS, tad pārlecu uz Win.3.11 (iepriekšējās win versijas izlaidu) un beigu beigās biju krutākais visā mājā ar win95 😀 (kaimiņam nebija CDROM :D)
Preses relīzes