Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Iesācējiem: kas ir HDD?
[img]
[img]
Elektroplate. Katrs ražotājs šeit izpaužas kā māk, lai sasniegtu maksimālus rezultātus. Š ajā platē glabājas cietā diska buferatmiņa, notiek motora apgriezienu kontrolēšana un rakstīšanas-lasīšanas galviņas kontrole.
[img]
Pašlaik savā norietā ir PATA (Parallel ATA) jeb IDE pieslēgvieta. To aizstāj SATA (Serial ATA). Galvenā atšķirība ir kabeļa izmēros un datu caurplūdes ātrumā. Š ajā attēlā PATA pieslēgvieta ir lielākais nodalījums. Vidējais nodalījums ir atvēlēts dažādiem iestatījumiem. Tam par iemeslu tas, ka pie PATA kabeļa ir iespējams pieslēgt divas ierīces. Lai zinātu, kura ir vadošā (Master) un kura ir vergiekārta (Slave), bija nepieciešams to iestatīt.
[img]
[img]
[img]
[img]
Š ajā bilžu sērijā ir apskatīti cietā diska hermetizācijas pasākumi. Pirmajā attēlā ir redzami aizlīmēti vien daži caurumi. Caur šiem caurumiem tiek ievadīts pilnīgi sauss gaiss, lai neveidotos kondensāts gar korpusu, un tiek pārbaudīts vāka hermētiskums. Pirms šie caurumi aizlīmēti ciet, tiek pārbaudīts gaisa spiediens cietajā diskā, lai galviņa tiktu atbilstoši piespiesta. Par neliela spiediena maiņas absorbciju rūpējas filtra spilventiņš. Otrajā attēlā jau ir novecojusi tehnika, kurai visapkārt ir aplīmēta hermetizējoša līmlenta. Katrā gadījumā, šīs uzlīmītes nevajag bojāt vai censties tās nolobīt, lai ielūkotos iekšā.
[img]
[img]
Augšējā attēlā redzam baltu plastmasu, kura ir kā garāža galviņai. Š āda “noparkota” galviņa samazina risku, ka plate vai galviņa tiktu sabojāta dēļ nejaušiem triecieniem. Zemākajā attēlā galviņa atrodas diska iekšpusē. Pirmie celiņi šādiem diskiem parasti ir tukši, jo galviņas pieskaršanās pie triecieniem ir reālāka. Ja nejauši elektrība pazūd, tad diska griešanās radītā inerce ‘nogādās’ galviņu tai paredzētā vietā. Kas notur galviņu šajās pozīcijās? Magnēts. Galviņas kājai pretējā pusē ir magnēts, kurš neļauj galviņai kustēties. Tas, protams, nav īpaši spēcīgs, bet pietiekami, lai nepieļautu nejaušu galviņas izkļūšanu no tai paredzētās vietas. Galviņas kājas kustiņa tiek nodrošinā ar patstāvīga magnētiskā lauka (magnēta) mijiedarbību ar elektriski radītu lauku (to kontrolē elektroplate). Š ī cietā diska daļa ir īpaši precīza, jo tai ir jāspēj nodrošināt pietiekami ātru un precīzu galviņas nokļūšanu no vienas vietas līdz otrai.
[img]
Diskam jābūt ideāli tīram, lai tas spētu pildīt savu uzdevumu. Tādēļ ir nepieciešama tik laba hermetizācija. Tikko atverot cietā diska korpusu, mēs varēsim spoguļoties diska atspulgā. Š im platēm ir jābūt netikai ideāli tīrām, bet arī ideāli nobalansētām. 4200 līdz 15000 apgriezieni minūtē, tādā ātrumā šos diskus spēj iegriezt motors. Lielākoties var iegādāties 7200 rpm (revolutions per minute), bet retumis var sastapt arī 10000 rpm ātrumu. Lieki piebilst, ka mana triecienurbjmašīna spēj nodrošināt tikai 4000 apgriezienus minūtē. Tieši šis motors ir lielākais trokšņu radītājs cietajā diskā.
[img]
[img]
[img]
Vēl viens īpaši precīzs un smalks posms cietajā diskā ir galviņa, kas atrodas vien ~0,02 mm virs diska. Tādēļ jebkurš puteklis vai kondensāta piliens sabojātu rakstīt vai lasīt iespēju. Celiņu izmērs mainās atkarībā no diska ietilpības. Jo lielāka ietilpība visam cietajam diskam, jo smalkāku celiņu nepieciešams ierakstīt. Tas variē no 13 līdz 700 nm.
Korpusi cietajiem diskiem ir no alumīnija. Lēts un pateicīgs materiāls. Galviņas darbību un motoriņa darbības blakus efekts ir siltums. Korpusa uzdevums ir šo siltumu novadīt. Ja cietais disks tiek patstāvīgi noslogots, tad nepieciešams nodrošināt papildus dzesi. To var nodrošināt ar kāda ventilatora piestiprināšanu vai alumīnija radiatoru novietojot uz cietā diska plakanās virsmas.
Š o disku tehnoloģiju izskatās, ka drīz nomainīs SSD diski, kuri ir bāzēti uz flash atmiņu tehnoloģijām. Mēs varēsim gaidīt tieši tādus pašus cenu un ietilpības lēcienus, kādi tie notika ar šī tipa cietajiem diskiem – no dažiem MB līdz nu jau, 1,5 TB (2008.gadā)!!!
[img]
😀
Preses relīzes