Iesācējiem: kas ir tastatūra?

[Loading]

[imgl]https://bildites.lv/images/m4poa6cdtfd7sz10vof.jpg[/imgl] Ikdienā mēs lietojam tastatūras, daudz un dažādas. Š eit aplūkosim tradicionālās QWERTY tipa tastatūras, kuras slēdzamas pie mūsu datoriem. Gadiem ejot tastatūras vizuālais izskats netiek daudz mainīts, bet tās tehniskā puse gan. Inženieriem ir dots uzdevums atrast vislabāko taustiņa nospiešanas mehānismu. Taustiņam ir jāspiežas ar neparastu vieglumu, ja pirksts ir trāpījis tieši taustiņa vidū; ja trāpīts kaut kur malā, tad tam ir jābūt grūti nospiežamam. Tas tāpēc, ka nereti gadās, spiežot taustiņu, aizķert blakus esošo taustiņu, un tad ekrānā parādās nepazīstams vārds. Ērtiem ir jābūt arī pašiem taustiņiem un taustiņu izvietojumam uz tastatūras.

Līdz 1987. gadam tika lietotas DIN5 pieslēgvietas (lielais baltais). Jau vizuāli redzam, kurš no variantiem aizņem mazāk vietas, kas mūsdienās ir svarīgi. Pēc tam parādījās PS/2 pieslēgvieta. Arī pele izmantoja PS/2 pieslēgvietu. Taču, katram ir konkrēts PS/2 ports, nepareiza saslēguma rezultātā savu funkciju nepildīs ne pele, ne tastatūra. Kā atšķirt? Pelēm konektors zaļā krāsā, bet tastatūrai violets.

[img]https://bildites.lv/images/seygbmapnmv7sr0extm.jpg[/img]

[img]https://bildites.lv/images/t9oyymu8h2wvdqjrh7a.jpg[/img]

Aktīvi lietojot, datoru tastatūras paliek ātri netīras. Dēļ taukiem no pirkstiem, dēļ cilvēka apmatojuma, dēļ apkārtējās vides putekļiem, dēļ ēdiena. Pēc gada lietošanas tastatūra jau sāk zaudēt savu vizuālo pievilcību. Ko darīt? Esmu centies tīrīt ar mitru salvetīti – apnika. Risinājums ir trauku mazgājamā mašīna. Pirms tam, gan iztīram lielos gružus. Pēc 2 nedēļu žāvēšanas dodu garantiju, ka parastās tastatūras turpinās savu darbu. (Š is eksperiments veikts ar tastatūru, kura ir bildes augšpusē)

[img]https://bildites.lv/images/9552ox76oqrethlhan0o.png[/img]

Š āds ir taustiņu iedalījums pēc to pielietojuma. Dārgākām tastatūrām ir vēl dažādi citi taustiņi, kuru uzdevums ir atvieglināt mūsu dzīvi ar kādu īsceļu. Piem., mūzikas skaļuma regulēšana, internets, E-pasta klients.

Nākamajā attēlā redzam tastatūras mikroshēmu attīstību. Ko agrāk veica vesela plate, to tagad viena mikroshēma piliena lielumā. Mūsdienu tastatūras daļēji nebaidās no nejauši izlietas tējas uz tās. Š ī labā īpašība ir panākta taustiņa mehānismu ietverot nelielā paaugstinājumā. Bet, ja tastatūra tomēr nejauši pielijusi, nevajadzētu turpināt to lietot, bet iztīrīt un izžāvēt.

[img]https://bildites.lv/images/kdz6r0cfxoxpo8k3pfid.jpg[/img]

Agrāk tika izmantotas lielas plates, kuras ir ļoti smagas. Bet mūsdienās, vēl labāks rezultāts tiek sasniegts ar trīs plēvēm, kuras ir ļoti vieglas. Pirmajā no plēvēm, caur smalkiem pavedieniem, plūst strāva. Otrā plēve pilda izolācijas uzdevumu, bet tieši zem taustiņiem ir caurumiņš. Taustiņa spiediena rezultātā pirmā plēve kopā ar dažiem pavedieniem tiek izspiesta caur otrās plēves caurumiņiem un atdurās trešās plēves smalkajos elektropavedienos, izveidojas kontakts. Signāls tiek novadīts uz mikroshēmu, kur tā izskaitļo, kāds taustiņš nospiests.

[img]https://bildites.lv/images/wzhol25wy9fijka4q4o.jpg[/img]

Š eit – plēvju bloks tuvplānā:

[img]https://bildites.lv/images/4wgbbeevldiib0w1m7if.jpg[/img]

Lasīt vairāk: https://en.wikipedia.org/wiki/Keyboard_(computing)

[Faust]

Lietderīgi…paldies. 🙂

[drono]

Quote:

Taustiņam ir jāspiežas ar neparastu vieglumu, ja pirksts ir trāpījis tieši taustiņa vidū; ja trāpīts kaut kur malā, tad tam ir jābūt grūti nospiežamam.

Taustiņam ir jāspiežas ar vienādu stiprumu jebkurā taustiņa punktā. Ja lietotājs nemāk trāpīt uz pareizā taustiņa, tad pats vainīgs. 😀

Š itas prikols ir Mac tastatūrām, ka taustiņa malā ir jāspiež stiprāk. Tāpēc ar tām tastatūrām vispār nav iespējams parakstīt, pēc manām domām.

Un lielo DIN konektoru lietoja arī 90-ajos gados. Pašam vēl viens P1 kaut kur mētājas ar tādu konektoru.

[Loading]

drono, tad tev ir ērtāk, ka vienādi spiežās visur. Citiem nē. Hm, Bet kā tad ar Windows grafisko vidi? Ja jau nemāk komandas komandrindā, tad pats vainīgs? 🙂

[usins]

Nu windowā bez komandrindas var iztikt, bet tur jau ar tā i kā ir. A vot linuxā negribās meklēt kur tev drukas kļūda 3 rindu garā kodā 😀 nja

[Tvinky]

drono wrote:

Quote:

Taustiņam ir jāspiežas ar neparastu vieglumu, ja pirksts ir trāpījis tieši taustiņa vidū; ja trāpīts kaut kur malā, tad tam ir jābūt grūti nospiežamam.

Taustiņam ir jāspiežas ar vienādu stiprumu jebkurā taustiņa punktā. Ja lietotājs nemāk trāpīt uz pareizā taustiņa, tad pats vainīgs. 😀

Š itas prikols ir Mac tastatūrām, ka taustiņa malā ir jāspiež stiprāk. Tāpēc ar tām tastatūrām vispār nav iespējams parakstīt, pēc manām domām.

Un lielo DIN konektoru lietoja arī 90-ajos gados. Pašam vēl viens P1 kaut kur mētājas ar tādu konektoru.

Varbūt precizē par Mac klaviatūrām? Ir vecās un jaunās – vecās ir ar lielajām pogām un jaunās alumīnija ir ar smalkām maziņām podziņām. Cik esmu dzirdējis, tad cilvēki pat speciāli vēl meklē vecās klaviatūras un ir ļoti priecīgi viņas lietojot. Kas attiecas uz jaunajām, ne ar kādām problēmām nēsmu saskāries.

Cik esmu lietojis klaviatūru, man ir bijušas 3 tipu:

*) Ar lielajām pogām (standarta klaviatūra pa pāris latiem)

*) Kaut kāda logitech ar 1/3 lielās pogas lielumu (tagad parakstot uz viņas jūtos neerti)

*) Apple alumīnija ar mazajām podziņām – vnk izcilākā klaviatūra ar kuru esmu strādājis.

P.S Tuvākajā laikā nemaz nedomāju savu klaviatūru azivietot. Ja kāds domā, ka uz Apple klaviatūras var tikai parakstīt, tad tie ir maldi – esmu īsts 3d shooteru fans un kapāju TF2 uz paraušanu =] Vienīgais ko derētu nomainīt, ir Logitech pelīte, tai jau krāsa iet nost :{}

[Loading]

drono wrote:

Un lielo DIN konektoru lietoja arī 90-ajos gados. Pašam vēl viens P1 kaut kur mētājas ar tādu konektoru.

Man arī ir mājās MB, kura atbalsta DIN5. Tad jau nozīmē, ka 2008. gadā arī tādu lietoja? 🙂 Pēc 87. gada DIN5 sāka izmirt, līdzīgi kā tagad izmirušas disketes, bet kāds jau vēl tās lieto!

[Jazz]

ja netīra klaviatūra tad attaisi vaļā-izņem visas pogas, ieliec mērcēties uz kādām 15. gan pašu klaviatūras korpusu gan pogas un pēc tam vienkārši ar švammi un mazgājamo līdzekli nomazgā visu…Pēctam uzliec žāvēties uz dvieļa un, lai notek liekais ūdens. Tas kopā aizņem kādu stundu maximums (ar visu žāvēšanu)

Ne vienu reizi vien esmu tā darījis.

Mazgāt traukumazgājamajā mašīnā manuprāt ir absurds! 😀 (ps. tas kārējo reizi pierāda cik cilvēki ir slinki)

[Anonīms]

Laikam esmu novecojies uzskatos, bet paskaidrojiet – vai tads cilveks kurs nezin kas ir klaviatura vel ir atrodams? 🙂 un ja ari ir- diez vai viņš bež šīs ievadierīces jebkad šo rakstu izlasīs 😀 piedošanu, ja aizvainoju, bet tādas nu lūk manas domas 🙂

[Loading]

Gribi teikt, ka pirmo reizi, kad apsēdies pie datora tu zināji tā uzbūvi?

[sir_irius]

Viņs zin visu! :D:D

[samurajs]

Nu labi. Trauku mazgājamā mašīna apgūta, OK. Bet man nav tādas, bet ir solīda vešmašīna. Tanī kāds ir mēģinājis mazgāt?

[normis_161]

Vai vsp kaut kādā veidā ir iespējams pašām mājās tīrīt portatīvā kvaliatūru vai arī parasto neskaitot bez putekļsūcēja? 😀

[msh]

Loading wrote:

drono wrote:

Un lielo DIN konektoru lietoja arī 90-ajos gados. Pašam vēl viens P1 kaut kur mētājas ar tādu konektoru.

Man arī ir mājās MB, kura atbalsta DIN5. Tad jau nozīmē, ka 2008. gadā arī tādu lietoja? 🙂 Pēc 87. gada DIN5 sāka izmirt, līdzīgi kā tagad izmirušas disketes, bet kāds jau vēl tās lieto!

Kā tu vari rakstīt par lietām, kuras nezini? 😀

Tajā 1987. gadā ps2 parādījās brendiem. Pats savulaik brīnījos par hāpē P1 kasti ar ps2. 5DIN noname kastēm turpinājās vēl visu P2 ēru – visas noname AT mātenes bija ar 5DIN. ATX, tolaik baigais jaunums, gan bija ar ps2.

Un par to trauku mazgājamo mašīnu – kaut kāds idiotisms :duno: Izjauc klavu, korpusu atsevišķi, pogas atsevišķi un ar visparastāko trauku mazgājamo līdzekli. Ar savām klavām izveicu reizi pāris gados.

[Autors]

Ieraksti