Vēl interesants jautājums – ja jūs būtu vecāki, un jūsu bērni būtu geji vai bietes? Vai nebūtu vīlušies savā audzināšanā?
Kāpēc? Kāds tam sakars ar audzināšanu? To, kā zināms, nevar ne “saķert”, ne ieaudzināt, ne mantot ģenētiski.
Man ir pulks ar bērniem un katrs ir pilnīgi savādāks pēc rakstura, lai gan audzināti ir vienādi. Tās ir stulbības, kad saka, ka bērni ir vecāku atspulgs. Bleķis! Katrs ir savādāks, katram ir savs raksturs un veidojas savas domas un uztvere. Ja man atklātos fakts, ka kāds bērns ir citas orientācijas, tad es noteikti censtos viņam palīdzēt un atbalstīt viņu.
Un te nav nekāda sakara ar to, ka ir kaut kāds apdraudējums sabiedrībai. Sabiedrību var apdraudēt jebkurš cilvēks (neatkarīgi no sexuālās orientācijas), kad kādu izvaro vai apdraud bērnus. Tas ir krimināllikuma pārkapums un attiecīgi uz to ir jāreaģē.
Un ņemot Alda teikto, samuraj, iedomāsimies situāciju, ja tavs bērns būtu gejs (nu piemēram). Vai tik tu nesāktu dziedāt citu dziesmiņu. Š aubos, ka tu velētos, lai viņš savu dzīvi pavadītu mocībās un pats (un tu arī) savu dzīvi pavadītu ar kauna sajūtu. Savādāk gan būtu jājautā – kas gan tu par tēvu? (no sērijas, ja dēls padevies pa prātam, tad ir labs puika, bet ja ne, tad izmet mēslainē)
Mans cepiens neattiecas tikai par gejiem, bet par ideoloģiju, ka cilvēki bāžas iekšā citu privātajās dzīvēs un visu grib pēc sava prāta. Bet tā nekad nav, cilvēki ir dažādi. Tas jau atspoguļojas jau dārziņos/skolās, kad jaunieši nežēlīgi izsmej savādakos. Un nedod Dievs, ka tu domāsi savādāk, nekā lielākais vairums. Š itais stūrakmens būtu jāsalauž, lai uzlabotos sabiedrības kvalitāte. Un to noteikti neizdarīs gada, desmitu vai varbūt pat simts gadu laikā. Bet ja nesāks par to runāt un darīt, tad nekas jau nemainīsies. Geju problēma ir tikai viena lieta no tūkstošiem, kas būtu jāatrisina.
P.S. – Es, samuraj, jaunība aizrāvos ar Austrumu filozofiju lietām un atceros vienu viedo teikto par geju nīdējiem, ka ja cilvēks ļoti atklāti pauž pret tiem nepatiku, tad iespējams, ka viņam pašam ir slēptas (pat varbūt viņam pašam nezināmas) noslieces uz homīšu lietām, bet prāts veido aizsargbarjeru – to noniecinot. Kaut kā tā, precīzi nenocitēšu.
