[imgl]https://notepad.lv/userpix/29_inbox_1.jpg[/imgl]Līdz ar sociālās spriedzes palielināšanos un pasliktinoties ekonomiskajai
situācijai, negodīgi cilvēki mantkārīgos nolūkos aizvien biežāk mēģina izkrāpt
slepenu informāciju ar e-pasta vēstuļu palīdzību. Nacionālais e-dienests “Inbox.lvâ€
ir norūpējies par pieaugošo apdraudējumu un aicina izturēties e-pasta lietotājus būt
piesardzīgiem, nenododot svarīgus datus trešajām personām.
Nacionālais e-dienests “Inbox.lv†aicina pirms pieslēgšanās portālam vienmēr
pārbaudīt interneta adresi pārlūkprogrammā, kā arī aicina izmantot tikai „šifrēto
ieejaâ€.
Nacionālais e-dienests “Inbox.lv†arī aicina izvēlēties grūtāk atminamas paroles ar
burtu un ciparu kombinācijām, nevis kā paroli izmantot savu lietotāja vārdu, arī
vārdu “paroleâ€, “1234†u.c.
Š…emot vērā, ka paroles vajadzīgas daudzos Latvijas interneta resursos, Nacionālais
e-dienests “Inbox.lv†aicina katrā no interneta resursiem izvēlēties dažādas
paroles, jo ja krāpnieku rīcībā ir nonākusi šāda vienotā parole, tas dod iespēju
piekļūt maksimāli lielam lietotāja datu apjomam arī citos interneta resursos.
Diemžēl, parāk daudz klientam svarīgas infomrācijas tiek zaudēta nevis krāpnieku
veiklības dēļ, bet gan lietotāju neuzmanības un parāk vieglprātīgās attieksmes dēļ.
Krāpnieciskās vēstules jeb â€phishing†(atvasināts no angļu valodas „fishing†–
makšķerēt) tiek sūtītas ar mērķi no lietotājiem izvilināt dažādus konfidenciālus
lietotāja datus, piemēram, pieejas paroles internetbankai vai citiem svarīgiem
resursiem.
Saņemtās vēstules nereti tiek noformētas lietišķā stilā, radot saņēmējā ticību par
sūtījuma autentiskumu. Ilūziju paspilgtina arī informācija par sūtītāju, kas vēstulē
var būt maskēta, lai sūtījums izskatītos īsts.
Nacionālajā e-dienestā “Inbox.lv†zināja teikt, ka nereti banku vārdā tiek lūgts
nosūtīt maksājumu karšu numurus un CVV kodus, kā arī datus no klienta internetbankas
kodu kartes.
Tāpat krāpnieki arī aicina dažādu iemeslu dēļ apmeklēt internetbankai vizuāli
līdzīgas viltus lapas, kurās klients, pat nenojauzdams, var nodot savus datus
viltvāržu rokās.
Reizēm hakeri uzdodas par e-pasta servera uzturētājiem un cenšas iegūt lietotāja
e-pasta konta pieejas datus, vai e-pasta starpniecību datu iegūšanai mēģina inficēt
datorus turpmākai datu zagšanai.
Nacionālais e-dienests “Inbox.lv†uzsver, ka nekad nesūta e-pastus ar aicinājumiem
sniegt dažādas paroles vai citu konfidenciālu informāciju. Tāpat arī bankas un citi
pakalpojumu sniedzēji pa e-pastu vai tālruni nekad nepieprasīs klienta datus,
piemēram, internetbankas paroles, kodu karšu numurus, maksājumu kartes numurus un
kodus.
Š ādas e-pasta vēstules tiek sūtītas visā pasaulē neatkarīgi no izvēlētā
e-pakalpojumu sniedzēja, un jo lielāks ir e-dienesta klientu skaits, jo lielākas ir
iespējas to vidū atrasties arī krāpniekiem. Taču ļoti daudz kas ir atkarīgs no
e-pasta lietotāju informētības par šādiem apdraudējumiem.
Ja lietotājs saņēmis šādu vēstuli, Nacionālais e-dienests “Inbox.lv†lūdz par to
informēt palīdzības dienestu (e-pasts [email protected]) vai spiest pogu â€Ziņot par
spamuâ€. Jebkuru šaubu gadījumā jāsazinās ar iestādēm, kas it kā sūtījušas e-pastu,
lai pārliecinātos par tā autentiskumu vai ziņotu par viltus vēstuļu izsūtīšanu.
Avots: Nacionālā e-dienesta “Inbox.lv†preses relīze.
.
