Intel "godīgās" konkurences rūgtā garoziņa
- This topic has 37 atbilžu, 16 voices, and was last updated pirms 14 years by
.
-
[imgl] https://www.bildites.lv/images/rpzoeisoiez6l0e7jx4.jpg [/imgl]Par Intel negodīgo sāncensību informācija parādās šad un tad, izsaucot ne tikai tiešo konkurentu – AMD un citu procesoru ražotāju sašutumu, bet arī sankcijas transnacionālā līmenī, piemēram, Eiropas komisija 2009. gada vidū uzlika Intel sodu 1 miljarda eiro apmērā par nelikumīgām atlaidēm un negodīgu praksi, kas realizēta ar mērķi no tirgus izspiest konkurentu AMD.Taču tā ir aisberga redzamā daļa, neredzamā, kā mēs spējam nojaust, ir daudz lielāka. Savukārt metodes daudz izsmalcinātākas. Par pamatu šīm batālijām kalpo AMD un citu x86 procesoru ražotāju spēja Intel pirmizgudrotās lietas piedāvāt lētāk, un tas diktē nepieciešamību procesoru ražošanas flagmanim meklēt citus veidus, kā neitralizēt konkurentus. Un viens no šiem veidiem ir īpaši interesants.
Daudzi programmētāji Intel piedāvātos kompilatorus uzskata par labākajiem pasaulēm, pateicoties to spējai optimizēt kodu noslodzei un ātrdarbībai. Vēl viens arguments par labu Intel kompilatoru izvēlei ir plašs optimizētu funkcionālo bibliotēku klāsts dažādiem profesionāliem pielietojumiem. Un nereti, ja runa ir par ātrdarbību, citu alternatīvu nemaz nav. Š ie paši programmētāji ir arī novērojuši, ka Intel kompilatori, bibliotēkas un arī kompilētās programmas strādā sliktāk uz ne-Intel ražojuma procesoriem. Izrādās, ka ģenerējot kodu Intel kompilators pārbauda procesora identifikatoru un gadījumā, ja procesors nav Intel ražojuma, tad kopā ar dažādiem koda izpildes variantiem procesora dispečeram tiek ģenerēts arī kods, kas nodrošina maksimālu savietojamību, ziedojot ātrumu, pat tad ja konkrētais CPU atbalsta visas nepieciešamās komandas. Proti, kompilējot programmas, Intel kompilators ieriebj saviem konkurentiem, mākslīgi samazinot to veiktspēju.
Savas nozares vidū pazīstamais programmētājs un pētnieks Egners Fogs jau 2007. gadā šo problēmu bija norādījis Intelam e-pasta sarakstē, savukārt Intel ir atšaudījies, apgalvojot, ka tā nav ne kļūda, ne problēma un ka kompilatorā nav nepieciešamības neko mainīt.
Tā kā Intel bija izvēlējies ieņemt pozu “tēlot idiotu un nesaprast, par ko ir runa”, Fogs savu atklājumu nolēma nodot atklātībai, lai kopiena izlemtu, kam īsti ir taisnība.
Un šajā brīdī savu gājienu ar melno zirdziņu izvēlējās izdarīt VIA Technologies, kas savam jauntapušajam VIA Nano procesoram pievienoja ražotāja nosaukuma (CPUID) maiņas funkciju, kas ļauj procesoram izlikties gan par Intel, gan AMD ražotu datora elektronisko sirdi.
Pirmie veiktspējas mērījumi ar Futuremark PCMark 2005 programmu, uzskatāmi parādīja, ka procesora nosaukuma maiņa ietekmē sniegumu, un tātad pastāv negodīgas konkurences faktors. Skataties paši, kas notiek ja VIA Nano procesoru mākslīgi pārdēvē par kādu Intel vai AMD garabērnu:
[img]https://www.ixbt.com/cpu/images/via-nano-cpuid-fake/pcmark-2005-atom-nano.jpg [/img] IT apskates portāla ixbt.com apskatnieki veica dabīgā VIA Nano un viltvārža VIA Nano salīdzinošos mērījumus, un sausais atlikums ir sekojošs:
- testējot par Intel Core 2 pārdēvētu VIA Nano veiktspējas pieaugums bija pat līdz
, bet uzdodot šo pašu procesoru par AMD Sempron 140 vidējais veiktspējas pieaugums bija
55%. Tādi, lūk, pīrāgi.
Vairāk informācijas:
VIA Nano как инÑтрумент Ð´Ð»Ñ Ð¸ÑÑÐ»ÐµÐ´Ð¾Ð²Ð°Ñ‚ÐµÐ»Ñ - testējot par Intel Core 2 pārdēvētu VIA Nano veiktspējas pieaugums bija pat līdz
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā
Apskati
