Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Intel "godīgās" konkurences rūgtā garoziņa
IT apskates portāla ixbt.com apskatnieki veica dabīgā VIA Nano un viltvārža VIA Nano salīdzinošos mērījumus, un sausais atlikums ir sekojošs:
bet uzdot šo pašu procesoru par AMD Sempron 140 vidējais veiktspējas pieaugums bija 55%
Pag’, pag’, man kaut kā neštimmējas1845 2012 2721
Pirmkārt, pēc grafika (un mazliet loģikas) spriežot, lielākais pieaugums tam VIA procesoram bija, kad to nodēvēja par Inteli, nevis AMD.
Otrkārt, ja parēķina procentos, tad pieaugums no 1845 uz 2012 (pārdēvējot VIA par AMD) kaut kā nesanāk tie 15%, bet gan tikai deviņi. Bet pieaugums no 1845 uz 2721 nesanāk 55%, bet gan ~47%.
Atvainojiet, negribu piekasīties, tikai vēlos uzzināt, kā tad tur īsti ir? :]
Bet ir jau cilvēki, kas tā arī dara (to pa muti došanu un naudas atņemšanu). Un mazos zagļus kar, bet lielos ceļ amatos 😀
Gudrās antitrust instances jau nekļūdās, bet tāpat kā gadījumā, kad atklājās atmiņas čipu ražotāju ļaunprātīgā vienošanās, atļaušos apšaubīt, ka patērētājam no tā visa reāli paliek labāk. Kompānijai peļņu nes produkcijas pircēji un tās soda naudas arī maksā tie paši pircēji.
Piekrītu tev. Vienīgi stulbi sanāk, ka nav iespējas uz neko paļauties, ka esam spiesti barot tos, kas piekopj ne pārāk godīgu praksi, un ar to samierināmies. Lielajā vēsturē šāda bezrūpības greznība mēdz beigties ar Hitleriem un Staļiniem. Un tad galaizmaksas izrādās ļoti dārgas…
IT apskates portāla ixbt.com apskatnieki veica dabīgā VIA Nano un viltvārža VIA Nano salīdzinošos mērījumus, un sausais atlikums ir sekojošs:
bet uzdot šo pašu procesoru par AMD Sempron 140 vidējais veiktspējas pieaugums bija 55%
Pag’, pag’, man kaut kā neštimmējas1845 2012 2721
Pirmkārt, pēc grafika (un mazliet loģikas) spriežot, lielākais pieaugums tam VIA procesoram bija, kad to nodēvēja par Inteli, nevis AMD.
Otrkārt, ja parēķina procentos, tad pieaugums no 1845 uz 2012 (pārdēvējot VIA par AMD) kaut kā nesanāk tie 15%, bet gan tikai deviņi. Bet pieaugums no 1845 uz 2721 nesanāk 55%, bet gan ~47%.
Atvainojiet, negribu piekasīties, tikai vēlos uzzināt, kā tad tur īsti ir? :]
Paskaidroju: grafikā atspoguļoti dati, izmantojot vienu Futuremark PCMark 2005 programmā veiktu mērījumu, bet ixbt apskatnieki testus veica pēc savas, dažādu ikdienā lietotu programmu metodikas, tāpēc arī rezultāti atšķiras, taču tendence tāpat ir skaidra: CPUID viltošana uzrāda dažādu sniegumu…
Zin, crow, būtu man nauda, es ar ņemtu inteli. Bēt intil būs laikam jāņem arī tapēc, ka linux lietoju. Nu neiet sli ar amd platēm, supports ar sūdīgāks, bēt cf SŠªKÄ€, jo ATI abi draiveri (gan os, gan cs) sūkā.
Laikam cilvēks nezin, ka pastāv Nvidia mikroshēmojumi AMD procesoriem ar SLI atbalstu. 😀 Dzimtie ATI draiveri tiešām ir crap – pats lietoju uz bubuļa. Vienā ofisā vinda meta zilus ekrānus, kamēr neuzliku mēnesi jaunākus ATI draiverus.
Ja skatās uz cenas un ātrdarbības attiecību, tad lētā gala AMD procesori tiešām lētāki par Intel analogiem. Kaut vai salīdziniet Celeron 430 un Sempron 140. Ja jau Celerons s*ds, tad Semprons 1,5 reizes ātrāks un par pāris latiem lētāks s*ds. 😀 Mani bieži smīdina dažādu iestāžu IT vadība, kad sastāda datortehnikas iepirkumu specifikācijas – visur Intel procesori, piemēram, E5200. Bet viņi laikam nav lietas kursā, ka AMD ražo tik pat ātrus, bet lētākus Athlon 245. Un ja tādiem es uzprasu “Kāpēc?”, tad man atbild “par AMD neesmu lietas kursā, tāpēc izvēlos Intel” vai “tak AMD ir 64bitu CPU, bet mums vajag 32 bitu programmas” u.tml. Līdz ar to var izsecināt, ka vismaz Latvijas tirgū lielākā AMD problēma ir konservatīvisms un pircēju smadzeņu rievu trūkums.
Šªn crow, NAHER VĒL VIENU KOMPILĒTÄ€JU ? Lai tev visas programmas nāktu pakās pa divi ? Nepietiek ar to, ka jau uz linux viena un tā pati paka var tikt nokompilēta miljons dažādos veidos tikai priekš x86 ? Vajag vienu mainstream kompilātoru, kura nokompilētais kods strādā uz visa kā mainstream’a. Aber miljons, pat tad, ja katrs kompilētājs spēj man atnest alu un izpildīt mājas darbus un nopelnīt 100000 $, kamēr tas kompilē dienišķo git repo, nav vajadzīgi.
Man bijuši aparāti gan ar AMD, gan ar Intel pročiem (tagad), tāpēc holywar-īt pašam ar sevi būtu nedaudz dīvaini, bet, zinot to, ka AMD ir 80% Inteļa veiktspējas par 60% Inteļa cenas, manas simpātijas tomēr pieder AMD. Plus vēl tas, ka AMD ir salīdzinoši mazāki par Intel – un tie mazie vienmēr izpelnas simpātijas un cieņu. Lai vai kā – nebūtu AMD, mēs tagad pirktu tos pašus E5200 par Ls 300 gabalā…
Nu paņem nokompilētu kodu un paskaties ASMā – dieva zīmes būs.
Normāli koderi ātrumam kritiskos kodus raksta ASMā. (Hmm, tikai normālu koderu palicis tik maz…)
Jā, un vēl – katrai CPU saimei ir savas īpatnības kā rakstīt kodu (pat ASMā). Piemēram, ciklu veidošana kardināli atšķiras Intel un AMD. Kods ta strādā uz abiem, bet var pieoptimizēt vienam vai otram procim. Ja ātrums ir ļoti būtisks, tad jāraksta atsevišķas procedūras priekš katra CPU.
Hmm, tad beidzot varbūt kādam skatoties testu rezultātus ienāks prātā pajautāt – “ar kādu kompilatoru ir kompilēts tests?”
Hmm, tad beidzot varbūt kādam skatoties testu rezultātus ienāks prātā pajautāt – “ar kādu kompilatoru ir kompilēts tests?”
Es sapratu, ka Futuremark PCMark 2005 kompilēts ar Intel kompilatoru. Citādāk jau tādam atrāvienam rezultātos nevajadzētu būt.
Bēt karst vairāk tieši phenom’i un athlon’i, ja skatās šitās “paaudzes” pročus. Protams, ja salīdzina k7/k8 ar netburst, tad tā manta grozās. TDP katrai arhitektūrai savs, katrs jaunais procis karst “pa savam”, subjektīvi teikt,t ka visi amd ir aukstāki, kūlīgāki par inteli.
Pārsvarā kā jau te tauta saka: Pērc intel, jo tas ir labāks, tautai vienkārši ir ieskalots. Man pašam vien vienīgi P un PII ir bijuši no Intel saimes. 😀 Jau tajos laikos izvēlējos AMD. Nostaļgija, vēl Uz Duron sēdēju, Athlon, Un tagad uz Sempron. Jāsaka ir tā, arī AMD proči mazāk karst. Arī cena ir pieņemama, bija te laiks, ka pa 35 Ls varēja dabot Athlon X2.
Ar savām necilajām zināšanām veicot salīdzināšanu, man šķiet, ka AMD biznesā un procesoru attīstīšanā skrien ar to pašu Intel ātrumu, atsevišķos distances posmos, to pat jūtami apdzenot. Nav šaubu, ka nākamajā gadā perspektīvais LIano/Fusion APU mainīs tirgus paradigmu, un Intel zaudēs diezgan ievērojamu tirgus daļu (tas arī mainīs pircēju izvēles paradumus), un viens no veidiem, kā atgādināt AMD tā vietu, būs tas, ka Intel ir x86 licences turētājs. No otras puses – tirgus uzraudzītāji diezin vai ļaus, Intel ļaunprātīgi izmantot tirgus stāvokli un šādā veidā torpedēt konkurentus. Turklāt nevajag aizmirst, ka AMD pieder visas Transmeta koda metamorfēšanas tehnoloģijas, kuras ļauj iztikt bez x86 licences iegādes un jau 2006. gadā nodrošināja tādu veiktspēju, ko tikai 2009. gadā spēja dot Intel Atom(par to es iespējams uzrakstīšu atsevišķu rakstu vēlāk). Tā ka manevra iespējas ir.
un
Kā biju AMD lietotājs (kopš AMD K6-2 laikiem) tā arī palikšu – neinteresē mani kaut kādas hārdkori specifiskās detaļas un procentu p*sēji – mani interesē tas, lai man dators strādā atbilstoši manām vajadzībām.
sētniece ierunājās par mersedesa amortizatoru uzbūvi.
Un kas liedz sētniecei būt Mersedesu entuziastei?
Cilvēks, kam nepieciešama pamācība elementāras darbības veikšanai ar Abby, nomētā baigo ekspertu CPU jomā tukšu maldams, tas ir absurdi.
Es, piemēram, nelienu diskusijās par PHP un citām programmēšanas lietām, kur nu vēl fleimot tur, jo es par tām lietām pilnīgi neko nesajēdzu. 🙂
Preses relīzes