Intel Moblin – Notepad testē

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_55_m2_alpha_desktop_1_1.jpg[/imgl]Par Moblin operētājsistēmu Notepad jau savulaik rakstīja (Avots1). Tagad laiks iepazīties mazliet tuvāk. Notepad lejuplādēja distributīva 264 MB “smago” ISO atlējumu un izmēģināja to gan kā Live CD, gan kā Virtualbox instalāciju.

Izskatās, ka izstrādātāju kolektīvam izdevies panākt galveno mērķi – izveidot ātri startējošu, kompaktu, modernu Linux, kas domāts īpaši mazajiem netbook datoriņiem. Protams, klasiskā Linux un darbstaciju cienītājiem Moblin nebūs piemērots – tā mērķis ir tikai internets un izklaides sfēra. Tā kā patreizējā versija ir alfa stadijā, tad nekādas īpašas prasības netiek izvirzītas, tiks apskatītas tikai galvenās funkcijas.

1. Live CD.

Moblin Live CD versija tika testēta tai pašā Virtualbox vidē, kā iepriekšējs process pirms instalācijas. Startēšanās laiks līdz darbspējīgam desktopam – 33 sekundes. Zinot Virtualbox darbības principu, var pieņemt, ka no CD-ROM šis process būtu vēl par procentiem 30 ātrāks.

Testētāju zināšanai: Intel Moblin jaunā Linux kodola 2.6.29rc2 palaišanai (gan Live CD, gan install) nepieciešams PAE atbalsts. Virtualbox iestatījumos ir rūtiņa, kur to var atķeksēt.

Redzam, ka grafiskā vide ir XFCE 4.4, bet tas ir tikai pagaidu variants – galaversijai būs īpaša vizuāli pievilcīga grafiskā vide. Š is Linux nesatur neko lieku, arī bāzes programmatūra praktiski sastāv no Minefield (Firefox 3.0.5) pārlūka, video pleijera un dažām servisprogrammām.

[img]https://content8-foto.inbox.lv/albums90486877/modjo/02-02-2009/Ekranattels-1.jpg[/img]

[img]https://content8-foto.inbox.lv/albums90486880/modjo/02-02-2009/Ekranattels-1-1.jpg[/img]

2. Instalācija

Lai instalētu, spiežam “Install to Harddisk” uz Desktopa. Mums prasa root paroli. Daudz jādomā nav, ievadam “moblin” un esam iekšā. Instalācija neko neatšķiras no citām distrām. Ja Ubuntu instalācijai vajadzēja 7 peles klikšķus, tad šeit vēl mazāk – viss notiek automātiski. Instalācijas kopīgais ilgums – tikai 3 minūtes, tad restarts, un sistēma gatava darbam.

Startēšanās prasīja 14 sekundes, beidzēšanās – 6. Jāņem vērā, ka tas viss virtuālajā sistēmā, reāli process notiktu vēl ātrāk.

Desktopā novērojami jauki aero efekti, kas parasti Virtualboxā vispār nav pieejami. Sistēma darbojas ļoti ātri, stabili, nekas nekaras. Internets strādā teicami. Diemžēl audio un video notestēt neizdevās trūkstošo kodeku dēļ. Mēģinājumi instalēt tos “no malas” atdūrās pret neatrisinātām dependencies problēmām. Arī Virtualbox draiveri uzlikās tikai daļēji, kaut arī Makefile, GCC-compiler u.c. pakas izdevās salikt un draiveri uzkompilējās normāli.

Alfa paliek alfa, bet jūtams, ka veidojas laba sistēma. Notepad sekos līdz distributīva attīstībai, un iepazīstinās ar jaunumiem.

[img]https://content8-foto.inbox.lv/albums90490628/modjo/02-02-2009/Ekranattels-16.jpg[/img]

Lejuplādēt Moblin Linux alfa .iso failu: šeit

Avots 1, 2.

[deivs001]

Žēl, ka nav kāds ultra portablis uz kura pēc šāda patiešām būtu vajadzība.

[grisha]

Intels jau sen niekoja ar Linux, tas patiik. Ir izdevies mazliet parunaat ar Intel paarstaavi, neformaalaa gaisotnee. Tas gan bij pirms kaada gada, kad pa sho OS neko nezinaajaam. Tachu shis mani patiikami iepriecinaaja toreiz ka Intel atbalsta un atbalstiis Linux lietotaajus (iipashi doma hardware jomaa).

Cepuri nost Intelim, cerams shie izveidos labu portablo sisteemu. Gan jau kaut kas buus iekshaa prieksh serveru menedzheeshanas. PIem. modulju serveri tiek konfigureeti caur webu, tur taatad pilniigi vienalga kaada OS ir virsuu… .

P.S. Vispaar esmu aizdomaajies par shaadu kasti: https://www.intel.com/products/server/modular-server/modular-server/modular-server-overview.htm?iid=server_body+modular

Ja vajag pirkt triis un vairaak serverus, ir veerts padomaat par moduljiem. Tad jau var sanaakt pat leetaak, nekaa pirkt katru kasti atseviskji. Piedevaam apaklposhana arii ir ljoti eerta un vienkaarsha.

Vieniigais miinuss, ko saskatiiju 2.5 collu SAS cietnji, kuri nav veel iipashi ietilpiigi un taapeecvar vajadzeet pirkt visus 14 cietnjus.

Ak jaa, smaga gan taa kaste ir.

Un katram modulim vajag, skjiet piecpadsmitaas seerijas plati, proci(viens liidz divi) un operatiivo atminju(skjiet vareeja sabaast astonjus moduljus).

Doup, aizpljaapaajos.

Ceru ka buus laba OS prieksh IT tehninkjiem, lai var palaist arii winbox un arii prieksh celjotaajiem, laika iisinaashanai.

[Creep]

Deiv: kad būs vismaz beta, notestēšu uz sava eee pc, ko tas vels ziemā ēd.

[Aldis]

Interesanti, pārsteidz ātrums! 🙂

Creep – RC ir relise candidate versija, tas jau varetu teikt ir solis aiz Beta, jo ja viss ies ka nakas, un savedis kartiba, tad pati pamat relize bus ljoti lidziga shai, tikai bez lielakajiem bugiem! 🙂

[elvisburdajs]

Būs man viņš jāiecep diskā un arī jāpatestē VirtualBoxā. 😀

[Aldis]

Lai virtual boxaa testeetu taksh nevajag cept diskaa! 🙂 pietiek ar mount file 🙂 [nu ja formaats nav kautkads nesaprotamais] 🙂

[Evers]

Ja reiz distributīvas izstrādātāji ir tāda kompānija kā Intel, tad uz šo projektu var lielas cerības likt, nekā uz tādiem kur bariņš entuziastu kautko meistarē. Galvenais lai ir labs draiveru atbalsts un lietotājs var ērti veikt visu to ko uz netbook var kārot – sērfot netā, klausīties mūziku, kādu filmu nolūrēt, kādu torrentu nokačāt 😀 .

[QueenZ]

Evers wrote:

Ja reiz distributīvas izstrādātāji ir tāda kompānija kā Intel, tad uz šo projektu var lielas cerības likt, nekā uz tādiem kur bariņš entuziastu kautko meistarē. Galvenais lai ir labs draiveru atbalsts un lietotājs var ērti veikt visu to ko uz netbook var kārot – sērfot netā, klausīties mūziku, kādu filmu nolūrēt, kādu torrentu nokačāt 😀 .

Nu tieshi taa, ko tie siikie pervaki iedomaajas, lielie distru taisiitaaji mljin 😀 Vot taada kompaanija kaa Intel vai Novell un Redhat jau var sacept tiiri sakariigas distras un prieks lietot 🙂

[Creep]

Aldi: alfa versija pagaidām vēl tikai… Linux kodols ir RC versija.

P.S. Tā jau ir, uz lieliem un vareniem gigantiem jau vienmēr var likt lielas cerības. Par piemēru varam ņemt to pašu chrome: Jau uzreiz varēja pateikt, ja google taisa, tad pārlūks būs labs. Tagad pats esmu chrome lietotājs…

[Evers]

QueenZ, manuprāt Ubuntu ar tai skaitā 🙂

[QueenZ]

Evers wrote:

QueenZ, manuprāt Ubuntu ar tai skaitā 🙂

Aiz ubuntu staav Marka shufwarda canonical kompaanija kas to projektu sponsoree

[Sid]

1) Š atlvorta, nevis Š ufvarda;

2) Intel un Novell noteikti ir bezpeļņas organizācijas, kas nodarbojas ar labdarību, eh? (viens no neloģiskākajiem teikumiem, kuru man ir nācies sastādīt, as far as I can remember)

[Autors]

Ieraksti