Izglītība ārzemēs, mājas lapu izstrāde.

[evasion]

Sveiki! Vēlējos uzzināt par izglītības iespējām ārzemēs (Latvijā nevēlos palikt, vairāk interesē ārzemes, vairāk UK) saistībā ar mājas lapu izveidošanu (kodēšana, dizains). Varbūt kādam ir kādi labi varianti ko ieteikt?

Gribēju piebilst, ka meklējot google.lv rezultāti bija dažnedažādākie, apmulsu, izdomāju labāk Jums pajautāt, varbūt kādam būs kāds labs variants ko piedāvāt.

Ja rodas jautājumi, lai precīzāk izprastu mani – jautājiet! Paldies!

PS – Mācos vidusskolā, pēc vidusskolas domāju šaut uz ārzemēm, iegūt izglītību mājas lapu izveidošanas jomā.

[rATRIJS]

Pats šobrīd studēju UK, IT fakultātē. Galvenokārt izvēlos tieši Web lietas, jo tas ir tas, kas man patīk. Dizainu gan ne tik ļoti.

Tev vajag izdomāt ko īsti vēlies darīt. Vai vēlies kodēt vai dizainēt? Abus apvienot, protams, var censties, bet viens, noteikti, būs stiprāks un to arī vajag mācīties. Ja vēlies apgūt dizainu, tad jāiet uz dizaina fakultāti/novirzienu. Ja kodēt, tad IT/programmēšana.

Nākamais – tev vajag labu angļu valodu. Ļoti iespējams (atkarībā no universitātes) tev vajadzēs nokārtot kādu ieskaiti šeit anglijā, lai pierādītu savas zināšanas. Citkārt pietiek ar centralizētā eksāmena novērtējumu. Galvenais ir saprast ko saka – runāšana daudziem ir ar pabriesmīgu akcentu (vismaz vietā, kur esmu es).

Tālāk – maksāšana. Ja vēlies studēt UK, tad par to būs attiecīgi jāmaksā. Dzīvošana (mājvieta) šeit ir dārgāka kā LV (nerunāju par ēšanu, izklaidēm un drēbēm). Mēnesī, vismaz 150 mārciņas būs jāatdod par mājvietu. Izdevīgāk un pašam patīkamāk ir īrēt istabu kādā mājā – piedāvājums ir liels, cenas ir mazākas kā kojās un dzīvošana ir patīkamāka (bieži ir pašam sava duša, virtuve un tualete ir jādala ar mazāk cilvēkiem un ir lielākas iespējas izpausties savās mājvietās). Par kojām ir dzirdēti visādi brīnumi (viņas gan ir krietni kvalitatīvākas kā LV), pats gan nēesmu nekad dzīvojis.

Par studiju maksu. UK studijas universitātē ir maksas lieta. Kāds tūkstotis pusgadā, vismaz, būs jānoliek. Ja vari to atļauties – ideāli, ja nē, ir risinājumi. Vari pieteikties studiju kredītam. Visticamāk tu to dabūsi (tas nāk no UK valdības). Visas tavas mācību izmaksas tiks apmaksātas. Sākt atdot to vajadzēs, kad dabūsi darbu, kurā pelnīsi vairāk par 15 000 gadā (mārciņās). Papildus tam, reizi gadā saņemsi tādu kā stipendiju, aptuveni tūkstoša apmērā (ne vienmēr ir tik daudz). To tev nevajadzēs atdot.

Ja tev nav nekas pret Skotiju, tad vari mācīties arī tur. Tur studijas universitātē ir bez maksas. Par kvalitāti nemācēšu spriest, bet sliktāk kā LV noteikti nav un pieredzes uzkrāšanai tas noteikti ir noderīgi.

Par darbu. Droši vien vajadzēs naudu arī saviem tēriņiem (pub’i, ēšana, gadžeti un citi štrunti). Ja vecāki tevi neuztur, tad vajadzēs meklēt darbu. Pilna laika, saprotams, nevarēsi dabūt – vajadzēs meklēt part-time job. Ar to, mūsdienās, nav tik viegli. Vairums darba piedāvājumu ir tikai pilnam laikam un arī ne-pilna laika darba devēji parasti neņem studentus. Arī aģentūras reti kad uzņem studentus un arī ja uzņem, tad darbu tie saņem ļoti, ļoti reti. Tātad vajadzēs papūlēties ar darba meklējumiem. Universitātes parasti nodrošina savu portālu darba meklējumiem – tā arī ir pirmā vieta, kur sākt meklēt.

Par pašas universitātes izvēli. Domāju, ka nav traģisku universitāšu. Sameklē dažas, pameklē atsauksmes un izvēlies tādu, kura atrodas skaistā vietā. Neieteiktu Londonā, jo tur dzīvot nav īpaši jauki (īpaši ne-centrā). Daudz kriminālu nigeru un tumšo. Ja nu kas – studijas bieži var pārcelt uz citu universitāti. Dzīvoju vienā mājā ar čali, kurš nu jau ir pabijis 5 universitātēs – šobrīd studē maģistros.

Ja ir vēl kādi jautājumi, droši prasi 🙂

Noteikti ieteiktu apmeklēt, pamācīties, pastrādāt citās valstīs, jo tā ir interesanta un noderīga pieredze.

[Foxsk8]

Dažiem rATRIJS apgalvojumiem varētu piekrist, bet ne visiem. Tādi kā tēmas autors ir gandrīz katrs latvijas IT students, ja tā tīri teorētiski paskatamies, visi grib tur, kur zars no pārpilnības jau nolūzis zemē.

Kā es darītu.

1. Pabeigtu tās skolas (te pat iekš lv, cik nu var un apstākļi atļauj)

2. Piekāst augstskolu, nez, man ir naids uz Latvijas izglītības sistēmu (daži jau varbūt zinās)

3. Sēdēt mājās, trenēties, veidot kaut ko sev, draugiem, meklēt kādu mazu šepti, jo reāli tu zaļknābi tagad pabeidzis būsi krutās ķipa augstskolas, bet pieredzes tev nebūs nekādas. Parasti pats grūtākais ir pats sākums, pirmā darba vieta, pirmie klienti, utt… pēc tam jau lietas aizies.

4. Kad tas viss kaut cik ir norm skilā trenēnts, nauda priekš UK life nedaudz iekrāta, tad var doties uz Riga Airportu un meģināt kaut ko jaunu savā dzīvē. Savādāk es domāju, ka var gadīties tā, aizbraukt, ar domu par “IT mūdzi” strādāt, beigās sanāk fabrikās strādāt.

Atceries vēl to, ka tur, lai tu visu uzsāktu vajag visādus papīrus, piem tur bankas kontus, visādus reģ numurus un citus sūdus. Nav tas viss tik viegli kā izskatās.

Otrs, kam tev jābrauc prom, samācies, atrodi vēl pāris džekus normālus, sametaties, uzblieziet savu support saitu un grābiet klientus no com, tur freelance, utt… Ja labi sanāk, vari sēdēt savā LV, pie draugiem, ģimenes un pelnīt, varbūt ne tik daudz, bet priekš mūsu gala pieklājīgu summu.

Š is bija mans tāds spredelējums, jo vakar iedomājos tieši par to pašu UK IT jobs.

[rATRIJS]

Es braucu uz UK pēc 2 gadu studijām LV (arī par to pašu tēmu). Studēju Latvijas Universitātē. Īpaši sūdzēties nevarētu, bet bija iespēja aizbraukt un to izmantoju. LU saņēmu pirmā līmeņa profesionālo izglītību (vai kaut kā tā).

Par augstskolas piekāšanu. Protams, tā darīt var, bet ne vienmēr tas būs labākais variants. Daži cilvēki sevi nevar piespiest iemācīties visas nepieciešamās lietas. Augstskola savukārt to pieprasa, tā kā ir vien jāmācās. Tāpat augstskolā var paskatīties uz dažām lietām no citas puses un noklausīties ko tādu, ko pats no sevis nekad neiedomātos paskatīties. Dažkārt ko noderīgu, dažkārt nē. Lai sāktu pats visu apgūt vajag lielu apņēmību un finansiālu atbalstu, jo jādzīvo un jāēd tik un tā ir 🙂

Nevajadzētu gan iedomāties, ka: “vot – pabeidzu augstskolu, tagad esmu mega programmētājs/dizaineris”. To cik daudz būs apgūts un kas tiks iegūts, būs atkarīgs tikai no paša cilvēka. Augstskola tur spēlē mazu lomu. Tādēļ arī nevajadzētu baigi iespringt uz labākās augstskolas meklējumiem – galu galā viss būs atkarīgs tikai no tevis paša.

Par augstskolas papīra nepieciešamību. Latvijā, tas, iespējams, nav tik nepieciešams, ja ir liela praktiskā pieredze un labs portfolio. Ä€rvalstīs…nu ir kā ir. Uz vienkāršiem/vidējiem darbiem pieteikties varēsi un, iespējams, arī darbu dabūsi. Ja gribēsi ko vairāk, tad nāksies vien doties skolas gaitās, jo, pie lielākām lomām prasa papīru…diemžēl.

Vēl pa strādāšanu. Īpatnējāku specialitāšu darbu UK atrast nav tik viegli, ja esi iebraucējs, īpaši bez augstskolas papīra. Darba meklējumi būs ilgi. Nezināmu iemeslu dēļ, angļi nemēdz atbildēt uz darba pieteikumiem, tādēļ tu sēdi un gaidi, īsti nezinot kas notiek. Un arī ja tiek atbildēts, tad ļoti vēlu. Tomēr ar laiku kaut kas jau tiks atrasts, tik tas var aizņemt dažus mēnešus, tādēļ tam ir jābūt gatavam. Darba vietas meklējumu laikā var izlīdzēties ar strādāšanu kādā fabrikā caur aģentūru. Tiri, rakstura audzināšanas nolūkos tas pat nav slikti un nauda ienākas pienācīga.

Par papīriem – jā tie ir padaudz, taču, ja iepriekš kārtīgi sagatavojas un visu ātri pasūta, tad nav tik traki. Stulbākais ir gaidīšana, jo angļi ir šausmīgi lēni uz visu…un mēdz šo, to pazaudēt. Galvenais ko vajag ir National Insurance Number. Iebraucot vajadzētu pieteikties intervijai tā iegūšanai. Intervija būs kāda mēneša laikā. Tad, veiksmīgas intervijas gadījumā, tiks saņemta vēstule ar NI numuru – apmēram pēc mēneša/diviem. Tas vēl nav viss. Vēl jāgaida NI karte, kas pienāks 1-3 mēnešu laikā pēc vēstules. Traki ir ar tiem laikiem 🙂

Bankas kontu, sākotnēji, var būt problēmātiski dabūt. Studenti to var izdarīt, visnotaļ, viegli. Strādāt gribošajiem ir savādāk. Viena banka prasa dzīves vietas pierādījumus. Der NI numura karte, kas saņemta uz konkrēto adresi, bet tā kā NI numurs ir ilgi jāgaida, tad tas īsti neder. Der arī rēķini kas nāk uz to adresi, bet kas ta pa rēķiniem ir istabas īrētājam – nekādi. Teorētiski der arī LV adrese. Otra banka kontu izveido tikai ja ir darbs. Tātad vajag atnest papīrus no darba vietas, ka tu tur strādā/strādāsi. Tātad – nav darba, nav konta 🙂

Kad ir uzsākts darbs, tad ir mēnesis laika nosūtīt savu pasi un 90 mārciņas darba atļaujas iegūšanai. Savādāk pēc mēneša darbs skaitīsies nelikumīgs. Darbu mainot ir jādara tas pats (izņemot 90 mārciņas). Ja gads ir nostrādāts vienā vietā, tad kopš tā brīža var strādāt kur grib un nekas nav jādara.

Un tad, protams, var būt visādi citādi sīkumi, kā savs dakteris/slimnīca, sodāmības izziņas un citi pigori.

Nedaudz pastāstot par sevi. Atbraucu uz UK es ar draudzeni. Īrējam istabu jaukā mājā. Nedēļā jāmaksā 85 mārciņas. Internets un viss pārējais, protams, ir iekļauts. Draudzenei darbu bija vieglāk atrast, jo viņai bija lielā mērā vienalga kur strādāt. Es gribēju pa savu specialitāti. Kamēr meklēju darbu, tikmēr darīju frīlancera lietas, bet tas, protams, ir galīgi neregulāri un ienākumi līdz ar to arī ir neregulāri. Par laimi draudzene strādāja diezgan regulāri. Tagad atradu pienācīgu darbu tieši pa tēmu kuru vēlos. Alga ir vairāk kā laba, tā kā visā visumā esmu apmierināts.

Galvenais visā sākuma procesā ir nenolaist rokas 🙂

[evasion]

Liels paldies par atbildēm. Vairāk jau tā kā gribas apgūt to kodēšanu (bet lai dizains nepaliek svešs pasākums).

[Foxsk8]

Par dizainu, varu tev teikt vienu, ja būsi koderis dienās, tad strādājot dienu dienā ar dizaineriem, saskaņojot projektus, vissīkākās nianses, teoriju vari uzkačāt diezgan labi, līdz ar to, ja tev pašam vajadzēs dizainera pakalpojumus, piemēram jāizveido webs, tu esi gan koders, gan projekta vadītājs, būs daudz vieglāk neiebraukt ar dizaineri auzās, jo tev būs jau priekštats, teorētiskās zināšanas, uttt…..

Beigās, ja nu gribēsi arī dizainēt, atliks tik apgūt kādu grafisko softu, PS, Corel, utt… un tad jau varēsi veidot pats savus pirmos dizainus. Protams, ja tu liec uzsvaru uz kodēšanu, tici man, dizains tev sagādās vislielākās problēmas, vienmēr gribēsies to pašu labāko.

Man ir tā, ja ko pats izveidoju (grafiski), ilgi pētot, veidojot, beigās izdomāju labāku variantu, veco metu pie malas un atlak sāku visu no 0, šāds cikls var ievilkties pat līdz gadam 😀

[daGrevis]

Nu es tagad eju 9. klasē. Pats arī domāju saistīt savu dzīvi ar web izstrādi, nu gan konkrētāk – dizainu. Pašreizējais plāns ir doties uz vidusskolu. Pēc tam tālāk mācīties ko tādu, kas padodās labi un cik nu jā, cik nē, interesē. Tajā pat laikā mājās pats apgūstu visu, kā jau, cik zinu, foxsk8 arī darīja. Pašmācības ceļš. Trenējos, praktizējos. Tad ir doma izveidot portfolio ar labākajiem darbiem, kontaktiem un censties praktizēties ar gadījuma darbiem (t.i. arī ko nopelnīt)! 🙂 Pēc tam man būs prakstiskas zināšanas web izstrādē, papīrs citur… 🙂

[evasion]

foxsk8, taisnība, nebiju tik tālu aizdomājies!

Pašmācības ceļā cenšos mūziku (ģitāru) apgūt, arī esmu veltījis laiku kodēšanai un dizainam, saprašana ir par visām manām interesēm, bet ir jāizdomā ko atstāt kā hobiju, un jāizdomā ar kuru interesi pelnīt. Pagaidām labākais variants liekas, ka būtu pelnīt ar mlapu izstrādi, un mūziku atstāt kā hobiju.

[daGrevis]

Es domāju, ka tam, ar ko Tu pelni naudu, arī jābūt Tavam hobijam. 🙂

[rATRIJS]

Nu man bija līdzīga situācija, kad nevarēju izlemt vai es gribu būt programmētājs vai fotogrāfs. Sāku jau iet kursos neilgi pirms vidusskolas beigšanas, lai iestātos dizaina augstskolā. Bet nu tur bija tādas lietas, kas mani īsti nepiesaistīja, kā arī pamanīju, ka vairāk laika es tomēr veltu IT lietām. Piedevām, laika gaitā biju apmeklējis visādus fotogrāfu pasākumus un sapratu, ka tomēr par fotogrāfu studijā strādāt ir šausmīgi. Atliek kāzas un ziņu aģentūras. Izdomāju, ka tas man īsti nu tā un atstāju fotogrāfēšanu kā pliku hobiju. Tas, ka kādu lietu atstāj novārtā, nenozīmē, ka tā nevar būt ienesīga. Arī hobijus var monetizēt, ja ir tāda vēlme un spējas 🙂 Galvenais, lai patīk darīt to, ko dari.

[Labvēlīgais]

Man ir apmērām tādas pašas domas un vēlmes kā evasion saistībā gan ar izvēles izdarīšanu, gan ar reālu rīcību. Vairāk tomēr piekrītu, ka universitāte ir priekš teorijas apgūšanas un reālais Tu būsi tikai pēc prakses un konkrētas pieredzes iegūšanas. Pie tam LU studiju programmās nekur nav uzsvars uz web.

Ar ko būtu jāsāk, ja ir vēlme pašmācībā apgūt web development vai web dizainu? (valodas, rīki utt?)

[Autors]

Ieraksti