Izgudrota datu atmiņa, kas var pārdzīvot cilvēci

[samurajs]

Holandes Twente universitātes un Freiburgas Alberta Ludviga universitātes zinātnieki izgudrojuši tik noturīgas datu atmiņas, ka tās spēšot pastāvēt miljoniem gadu, kad cilvēces sen vairs nebūs. Pati datu kodēšana daudz neatšķiras no ikdienā pierastajiem QR kodiem. Ä€ķis slēpjas materiālos.

Datu nolasīšana paredzēta optiska. Uz standarta silīcija pamatnes uzklāj 338 nm biezu silīcija nitrīda (Si₃N₄) kārtiņu. Pēc tam uzklāj 50 nm volframa slāni. Uz tā klāj fotorezistu (gaismjutīgs materiāls, ko lieto mikroshēmu izgatavošanā) un ar lāzera staru ieraksta datus. Pēc kodināšanas un liekā fotorezista izšķīdināšanas gatavo čipu izturībai atkal pārklāj ar Si₃N₄ un nokodina Si pamatni.

Iegūstam optisko datu nesēju, kurš spēj izturēt līdz 1900 Celsija grādu temperatūru, kas ir silīcija nitrīda kušanas temperatūra. Volframs iztur vēl vairāk. Simulācijas procesā ar ekstrēmām slodzēm un temperatūrām, kas atbilst miljoniem gadu normālos ekspluatācijas apstākļos, zudumā gāja tikai 7% datu. Š ādu zudumu var kompensēt ar atbilstošu algoritmu izvēli.

Tehnoloģiju izstrādāja Human Document Project vajadzībām. Dažādas Eiropas institūcijas vēlas veidot svarīgāko datu arhīvus, kas spētu pārdzīvot jebkuras katastrofas līdz laikiem, kad cilvēce pametīs Zemi vai izmirs.

Attēlā: katrs QR pikselis satur vēl savu QR kodu.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_code_2.jpg[/img]

Tehniskā bāze – PDF

[Y]

Pēc miljons gadiem augsti attīstīta cilvēku civilizācija atradīs šīs plātnes Ēgiptē un duci gadu dučus skolēni rakstīs sacerējumus par šo eģiptes pasaules brīnumu. Maiami sešas pēdas zem zemes, pāris kilometrus zem ledus atradīs sarkofāgos apglabātus silikona pupus un gadu simtus mājās sēdētāji-neveiksminieki centīsies izkost kādu ziņu šī senā civilizācijas ir centusies mums atstāt.

Ja no šitā uztaisīs pāris simtu TB ietilpīgu mājas cieto disku, tad zibens lai manu patreizējo porno kolekciju sasper.

[LooNeY]

Un cik ta saturēs šāds disks? DVD – 4.3gb/8.6gb?vai BR 50gb/100gb ietilpību? 😀 ta vajadzēs neskaitāmus futbola laukumu angārus šo disku lai kaut cik ietilpinātu pasaules pagātni un līdzšinējo dzīvi un tāpat simt punkt pēc milj. gadu ja atradīs šādus diskus ta visi brīnīsies un centīsies 100 gadus atgūt datus jo vairs šādu primitīvu tehnoloģiju pasaulē neeksistēs un nezinās ko ar šādu ‘ripu’ darīt…. 😀

Es ar esmu mega gudrais zinātnieks – paņemu nopērku kādu triecien izturīgo flešu… sakopēju līdz maksimumam, ielieku divās šitajās ‘melnajās’ kastēs kas ar tur var izdzīvot ātombumbu un noroku +/- 100m zem zemes….simt punkt mans ‘izgudrojums’ izdzīvos tikpat ilgi bet izmaksas būs daudz lētākas 😀

[Crow]

Ne gluži simt punktu un ne arī simt gadu. Katras šūnas peldošais aizvars tāpat lēni, bet noteikti zaudē elektronus, (kuru pietiekama klātbūtne definē stāvokli 0) un beigās informācija zūd.

Krietni zinātniska rakstura izklāsts šeit:

https://books.google.lv/books?id=S8xRtkF7hUkC&pg=PA96&lpg=PA96&dq=floating+gate+leak&source=bl&ots=fv1bcBkc66&sig=F13a17JDK_4TZYtwPXxWtXfDBFY

[aoma]

Arī parādoties kompaktdiskiem, prognozēja to ilgmūžību vismaz līdz 100 gadiem. Realitātē gadās, ka nelasās jau pat pēc dažiem mēnešiem.

Gluži pretēji ir ar pārbaudītām vērtībām – ķīļraksti uz apdedzinātām māla plāksnītēm ir salasāmi pat pēc vairākiem gadu tūkstošiem, tāpat pavelkot paralēles ar sen zināmiem jumtu segumiem un modernajiem štruntiem – šīferim kalpošanas mūžs tiek garantēts 30 gadu, bet gadās, ka novelk pat 70, ar dakstiņiem un īstajiem šķindeļiem ir līdzīgi, niedres var kalpot pat 120, bet jauno tehnoloģiju “viltotās papes” pārklājumi sāk tecēt jau pēc pāris gadiem, un tad nu tiek meklēta vaina it visur – licējos, jumta konstrukcijās, āderēs, galu galā “skopajos” saimniekos etc.

Pēc miljons gadiem baigi nu kāds meklēs te kaut kādus vecus, “nonuļļojušos” atmiņas čipus vai diskus ar nevienam nevajadzīgu tuftu, ja nu vienīgi kolekcionāri un fantasti…

[Brutto]

Pēc miljoniem gadu cita civilizācija ieradīsies uz izmirušās Zemes, atradīs kinofilmas, pētīs un nevarēs saprast, kapēc mēs tā esam centušies viens otru iznīcināt..

P.S. Bet runājot par informācijas saglabāšanu uz ilgāku laiku, lai tā būtu saprotama arī tad, kad būs pavisam citas tehnoloģijas, informācijas ierakstīšanā un nolasīšanā, tad zinātnieki jau pirms vairākiem gadiem izteica tādu domu, ka uz datu nesējiem (optiskajiem) jāsaglabā mikroskopiskas bildītes.

Nolasīt tādas varēs ar mikroskopu.

Protams, būtnes kurām nebūs optisko maņu orgāni, neko nenolasīs:/

[Aldis]

Es ar par to, ka nepieciešams izstrādāt kaut ko tādu, ko arī kāds cits var saprast. Savādāk iepinot QR kodus un ko tik ne, ar to atkodēšanu kādam citam var īpaši labi neiet (Ja ne galīgam superprātam, ar superkompi). 🙂

[Nelabojams]

Manuprāt ne gluži par QR kodu šeit ir stāsts. QR kods ir tikai demonstrācijas modelis. Galvenais ir tehnoloģija, kas ļauj radīt superizturīgus augsta blīvuma ierakstus.

Jāpiebilst, ka visi minētie materiāli ir arī ārkārtīgi cieti un, tātad, noturīgi pret mehānisku iedarbību.

Jā, volframs pats par sevi gan spētu izturēt vēl augstākas temperatūras, tak skābekļa atmosfērā tas jau pie dažiem simtiem grādu sāk visai strauji oksidēties – par to var pārliecināties katrs, kas mēģinātu “aizdedzināt” kvēlspuldzi bez stikla apvalka. Taču titāna nitrīda garantētie pusotra tūkstoša grādi ir vai ku daudz, salīdzinot ar esošajām tehnoloģijām… Līdz kušanas temperatūrai gan nesanāks aiziet, jo tad jau pārlieku stipri izpaudīsies difūzijas procesi, kas ir galvenais ieraksta dzēsējs.

Piekrītu, ka “mūžīgajiem” ierakstiem vajadzētu blakus nolikt tikpat mūžīgu nolasīšanas/atkodēšanas sistēmu vai arī, kā Brutto iesaka, tiešā veidā bildītes, tekstus u.tml. Zināms kompromiss būtu katru informācijas nesēju, līdzās kodētajai informācijai, apgādāt arī ar nekodētu instrukciju nesēja nolasīšanai.

[LooNeY]

Ja ir pašmāju ierakstīts disks ta tam mūžību garantē līdz +/- 10 gadiem… Ja ražotnē oriģ. disks tad tam ir tie 100+ gadi protams pie noteikuma ja tas netiek saskrāpēts vai pakļauts magnētiskam laukam kas tos datus arī vienā sekundes simtdaļā var sabojāt un padarīt disku nelasāmu un tas saucās user’s fault nevis diska vaina… 😉

[KristoZ]

Kopš kuriem laikiem optiskos diskus ietekmē magnētiskais lauks? o_O

[Autors]

Ieraksti