Valdības 4. oktobra lēmums kabeļtelevīzijas operatoriem uzlikt par pienākumu ietvert programmu piedāvājumā reģionālo televīziju radīto saturu nav realizējams.
Rodas pamatots jautājums, kādēļ iepriekš minētā likumdošanas iniciatīva ir attiecināta tikai un vienīgi uz kabeļtelevīzijas operatoriem, bet, piemēram, nav atrunāts, kas notiek ar IP televīzijas pakalpojumu sniedzējiem un vai arī virszemes TV nodrošinātājiem būs pienākums iekļaut apraidē vietējos kanālus. Tāpat nav saprotams, kādu iemeslu pēc nepieciešams īpaši izstrādāts likums, ja līdz analogās apraides pārtraukšanai reģionālās televīzijas varēja vienoties ar kabeļtelevīzijas operatoriem par apraidi. Jāuzsver, ka esošā likumdošana jau nosaka, ka kabeļtelevīzijas operatoriem obligāti par saviem līdzekļiem jānodrošina nacionālo kanālu apraide. Turklāt atšķirībā no Lattelecom mēs nevaram iekasēt samaksu par šo apraidi. Uzliekot par pienākumu arī citu kanālu apraidi, tiek būtiski kaitēts komercdarbībai.
„Š āda situācija nav pieņemama. Tā vien šķiet, ka likumdošanas iniciatīva pieņemta kāda interesēs. Tā ir diskriminācija un tirgus kropļošana. Kādēļ izmaiņas, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbību, skar kabeļtelevīzijas operatorus, savukārt citus, tostarp, lielākos tirgus spēlētājus, nē? Tādējādi tiek kropļota konkurence,†uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.
„Tīri objektīvi vērtējot tirgu, šī iniciatīva nav realizējama. Pirmkārt, kad reģionālās televīzijas pameta analogo apraidi, kabeļoperatori to vietā iekļāva citus kanālus, par kuru pārraides tiesībām tiek maksāts kanāla tiesību īpašniekam. Tādējādi lielākoties kabeļoperatoru rīcībā nemaz nav brīvu frekvenču. Turklāt šo kanālu tiesību īpašnieki pieprasa nepārtrauktu iegādātā kanāla pārraidi, ko mēs nevaram vienpersoniski pārtraukt, nepārkāpjot līguma noteikumus,†skaidro S. Kraujiņa. „Otrkārt, pilnīgi nav skaidrs, kā tiks nodrošināta signāla piegāde līdz galvasstacijām, un galvenais – kurš segs tehniskā aprīkojuma izmaksas un ar signāla piegādi saistītos izdevumus.â€
Tāpat būtu jāizvērtē reģionālo un vietējo televīziju saturs. No uzņēmējdarbības viedokļa raugoties, nav loģiski piešķirt veselu frekvenci kanālam, kura saturs paredzēts vien pāris stundām dienā, turklāt nereti sastāv no prezentāciju materiāliem. Un šādi vietējie televīzijas kanāli ir vairāki. Turklāt vietējām un reģionālajām televīzijām ir iespēja pārraidīt savu saturu LTV, kā arī savulaik tika piedāvāti citi risinājumi, piemēram, Latvijas ziņu kanāls. Ja viss notiek uz normāliem komercprakses principiem, kabeļtelevīzijas operatori un vietējas televīzijas var vienoties par savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem.
Š obrīd satiksmes ministrija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi trīs mēnešu laikā sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumāâ€, lai paredzētu pienākumu kabeļtelevīzijas operatoriem ietvert programmu piedāvājumā attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu, tādējādi nodrošinot tiem reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir izteikuši vēlmi, pieeju kabeļtelevīzijas platformām.
„Š ī ir kārtējā reize, kad valdība un ministrija nav konsultējušās ar tirgus spēlētājiem par likumprojekta izveidi, īsti neapzinoties sekas, kā izmaiņas ietekmēs tirgu. Tas var atstāt būtisku iespaidu gan uz kabeļtelevīzijas operatoru konkurētspēju, gan uz visu nozares spēlētāju biznesa rentabilitāti,†norāda S. Kraujiņa.
Autors
Ieraksti
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
.
