Un tagad Samuraj, daži manuprāt diezgan labi oponējoši argumenti, tam ko Tu man pateici:
1) Varbūt es arī aizeju nobalsot, par partiju, kas man varbūt vienā smadzeņu šūnā ievieš kādas cerības. Un tad? Tāpat omītes un naivo blondīņu + citu lētuču – reklāmas zombiju bars, sabalsos par tiem, kas piedāvā “neapēst pīrādziņus”, vai par “kurš gan cits?” supermena visvarošo Š leserkungu. Tautas partija arī reklamējās iekš TV ar diezgan spēcīgu mūziku reklāmai apakšā, kas tā vien lētajos ļautiņos ievieš tās cerības. Ko dos tā mana balss? Adata siena kaudzē.
2) Ja es neaizeju nobalsot, nekas arī no tā daudz nemainās. Visdrīzāk, ka es ielikšu sludinājumu “Atdodu savu balsi par 10 latiem” un vismaz uz dienu varēšu atļauties brangāk pierīties, kaut gan pēc prognozējamā valsts korupcijas līmeņa, nevienu amatpersonu tas tāpat neinteresēs. (Te jau bij reiz akcija “Balso un saņem piečuku” ja kāds vēl atcerās).
Par pārējo runājot, visā visumā balstoties pēc iepriekšējo gadu notikumiem, es subjektīvi par 100 % varu izsecināt, ka nevienam no “balsot”, “nebalsot” variantiem nav nekādas jēgas. Tāpat pārsvaru iegūs tie, kuri būs tautai visvairāk ieziepējuši pakaļu ar savām saldajām un aicinošajām reklāmas kampaņām. (Vai arī izkukuļojuši veselu maiznīcu balsu skaitītājiem).
P.s. šodien starpcitu, labi pasmējos, kad padzirdēju, ka vietējie ar ričukiem uz tačkām velkot politiskās reklāmas. tajā pat laikā mana pastkastīte bija aizdirsta ar reklāmas bukletiem, par kaut kādu debīlu partiju – uzreiz pa taisno izlidināju miskastē.
Lakoniski izsakoties, tiem, kam nepatīk gari lasīt, te būs sakāmvārds:
“Pēc putraskatla brēc visvairāk tie, kas visvairāk ir baroti”.
Saprotiet kā gribiet, un pie tā arī palikšu. Tagad lūdzu komentārus studijā.
