Kā mirst mobilie? (fotoreportāža)

[samurajs]

[imgl]https://www.bildites.lv/images/3luah5fi9cdc3p5ia5v.jpg[/imgl]Interesanti, kur civilizētajā pasaulē paliek nolietotie mobilie telefoni? Latvijā, saprotams, ar tiem apgādā radus laukos, vecmāmiņas. Bet šajā rakstā apskatīsim, kā telefonus sūta “pēdējā gaitā” ASV.

2007. gadā pasaulē tika izmests ap 500 miljoni vecu telefonu. Itkā nebūtu jāuztraucas, bet to skaits aizvien pieaug. Telefoni nemaz nav tik nekaitīgi, tajos (it sevišķi nolietotos Ni-Cd, Ni-Mh akumulatoros) ir videi bīstamas vielas. Vairāki telefonu ražotāji tāpēc uzpērk vecās “trubas” par nelielu atlīdzību.

Pastāv arī profesionālas kompānijas, kuras nodarbojas ar šo specifisko atkritumu utilizāciju.

[img]https://www.bildites.lv/images/951zwmyamw1pf4zetwd.jpg[/img]

Š ādu firmu nav daudz, un viena no tām ir ReCellular. Tai ir rūpnīca, kura nodarbojas ar veco telefonu izjaukšanu un pārstrādi.

[img]https://www.bildites.lv/images/sq1apnl4t6lirru91mwq.jpg[/img]

Katru mēnesi šeit nonāk ap pusmiljons “trubu”. Interesanti, ka ap 60% no tiem ir darbspējīgi. Labākos atšķiro, testē, pieremontē, un tālāk to ceļš ved uz lietotu preču veikaliem.

[img]https://www.bildites.lv/images/w49f7y3p7ygj89zamoq.jpg[/img]

Kas nav atkopjams, tas nolemts nāvei, un tādus nosūta uz citu rūpnīcu – Sims Recycling Solutions izjaukšanai un pārkausēšanai. Katru mēnesi ap 12 t mobilo nonāk uz konveijera, kur tos sadala, izņem baterijas, un pēc tam tie nonāk drupinātājā.

[img]https://www.bildites.lv/images/951zwmyamw1pf4zetwd.jpg[/img]

[img]https://www.bildites.lv/images/b4iwaqg0pckia3k8lvo.jpg[/img]

Pēc tā “mobilās skaidas” nonāk krāsnī, kur atdala metālu no plastmasas. Plastmasas sārņus ārā nemet, tie noder par pildvielu jumtu segumiem u.c. celtniecības materiāliem.

[img]https://www.bildites.lv/images/mm4fxgcfvljklpj1z91.jpg[/img]

Pēc Sims Recycling Solutions viceprezidenta izteikumiem, firma no katras tonnas telefonu iegūst 2.2 kg sudraba, 200 g zelta, 80 g palādija. Naudas izteiksmē no katra mobilā sanāk dārgmetālu par 1 USD. Tā arī no atkritumiem izdodas iegūt peļņu.

[img]https://www.bildites.lv/images/nqlzyderykil7u32utb8.jpg[/img]

[img]https://www.bildites.lv/images/9hmidnsyg4zsl3mv9s32.jpg[/img]

Avots

[Wuu]

Drausmīgi no zemes paņem piemēram naftu ,bet tās vieta aprok miljoniem tonnu toksisku atkritumu… Pasaule vajadzētu vairāk tādu apstrādes uzņēmumu…

[Foxsk8]

Latvijā vēl ilgi nekas tāds nebūs, samurajs pareizi teica, ka apgādājam radus laukos vai vienkārši kādam atdodam par baltu velti.

[preddetor]

Vismaz daļa veco telefonu tiek pārstrādāti. Prieks par to. 🙂

[msh]

Pārstrādāti ta pārstrādāti. Patērētāju stabiedrība gremo pilnā sparā un vēl tikai uzņem ātrumu – un visādi dunduki kaifo par ierobežotas funkcijas porķikiem un mobjiem par kapeikām, neapjēdzot, pēc kā tas ož – pēc kārtējajām atkritumu kaudzēm :hmz: Dažiem jau liekas baigi kruti – tehnika, ko tik mest laukā, bet reāli… Un tas pats arvien vairāk visās citās jomās iet vaļā… Autorūpniecībā miskastu “plika miza” laikmets sākās pirms dažiem gadiem, bet vācieši sāka ražot sūdīgākas mašīnas jau pirms 10 gadiem…

[Loading]

Labs raksts!

[marr]

msh, visas nvs valstis, kā arī domājams āfrika, ir milzīgs trešreizējais auto tirgus potenciāls. Vismaz nvs (ir būts, tāpēc vairāk par to zinu), ja vien Tu spēsi turp aizvest pietiekami daudz šejienes standartiem “nobrauktu” mašīnu, tur Tev ātri tās izpirks. Pašam pagājušogad Kirgistānā iepletās acis, kad vietējais skaidri un gaiši uzprasa, vai es negribot viņam aizvest kādu vecu, lietoto autiņu – tur cena zem 2000$ tiešām vecien atkritumiem (šrotiem). Studenti, arī no Latvijas, kas brauc uz Kazahstānu, domādami, ka tur varēs nopirkt, piemēram, vecu žiguli/moskviču pa 100 Ls, lai pavizinātos apkārt arī aplaužas, jo tik lēti, lai arī cik vecs auto tas ir, tur dabūt to nevar.

[msh]

Tad tik taisi to savu biznesu augšā. Laikam neesi pamanījis, ka tie kosmiskie ceņņiki ir dēļ ievedmuitām un visādiem citādiem nodokļiem, savādāk krievu autoparks no mūsējā atšķirtos tikai ar mašīnu vidējo vecumu par pieciem gadiem lielāku ;.

Un tas, ka tos jaunos sūdus teorētiski varētu kaut kur nogrūzt – ko tas maina? Ap astoņdesmito gadu beigām/deviņdesmito gadu sākumu ražota audi dabīgais mūžš [ja nenograuj] varētu būt uz 25-30 gadiem, salīdzini to ar visādiem getziem, dacītēm un tamlīdzīgām miskastēm – desmit gadu robežu pārsniegs?

Planētas Zeme civilizācija grimst arvien dziļāk patērētāju sabiedrības purvā un nav neviens, kas to izmāca – bet kāpēc lai mācītu, ja visiem ražotājiem tas ir izdevīgi – ka cilvēks tērējas vairāk? Kaut vai tas pats assus EE PC, uz kuru skatoties, siekalojas puse šī foruma lietotāju… Par tām ziņu lasīšanām un visu to pārējo – tās ir tīrākās atmazkas ;. Nopērc normālu porķiku un pēc pāris gadiem sāksies ekonomija, mošk pat ātrāk. Visi tie vienreizējās lietošanas mēsli ir regress, diemžēl patērētāju sabiedrībai to nesaprast.

[marr]

viens ir ievedmuita Krievijā ārzemju auto. Par to es nerunāju. Es runāju par nedaudz tālākām zemēm. Tā pati Kazahstāna, tur ir Daewoo (Chevrolet?) rūpnīca, kur tiek ražoti auto arī vietējam tirgum. Ja jau viņi, kā ārzemnieki, būtu tik ļoti aplikti ar nodokļiem, nez vai tur tā viņu auto pirktu. Un otrreizējais tirgus arī šādiem auto nav lēts. Vienkārši pieprasījums tur pārsniedz piedāvājumu.

Es zinu Tavu attieksmi pret lietu ražošanu, to “dabīgo mūžu” – ne visi getz pircēji pērk to uz 20 gadiem, vai tāpēc viņiem ir jābūt nenormāli satrauktiem ar to, kas notiek pēc tam? Jā, auto pārstrādei vajadzētu būt pietiekamā līmenī, taču viss nenotiek momentā.

Ja es pareizi Tevi saprotu, tad patērētāju sabiedrība = slikti, ražotāju sabiedrība ir labi ? Ja mēs tā noskaldam balts un melns, tas nozīmē to, ka, Tavuprāt, brīvs tirgus = slikti (jo tas ir tieši tas, kas raksturo patērētāju sabiedrību) un pānveida tirgus, kad tiek ražots tikai tas, ko “cilvēki no augšas saka, ka sabiedrībai vajag” = labi. Š is otrais, savukārt, ir sociālisms/totalitārisms savā krāšņumā. Vai tiešām tas ir TIK labs?

Cilvēkam tērējot vairāk viņam ir jāiemācas domāt un darīt vairāk, jo neviens cits kā viņš pats var iestigt parādos vai pārmērībās, ko šī patērētāju sabiedrība piedāvā. Taču neviens neliek Tev skriet tai pakaļ.

[msh]

Uzbekistānā atrodas uzdaewo ;. Var pārrēkties par jamu abu nožēlojamo modeļu reklāmu – respekts un kas tur vēl ne 😀

Reku tu pats nonāci pretrunā ar saviem vārdiem “pieprasījums pārsniedz piedāvājumu” ;. Kāpēc pārsniedz – jo ievedmuitas ir skaistas [neaizmirsīsim, ka krievija atrodas vienā NVS ar uzbekistānu], pretējajā gadījumā no eiropas ātri vien to tirgu piegruzītu pilnu ar šrotiem ka nograb vien.

Pričom tur “pērk uz 20 gadiem”? Runa ir par to, ka vienalga, jo ražo [mašīnu, porķiku, televizoru, dajebko], tiek piedirsta daba. Tā tava pārstrāde, ko tu te mini, arī piedirš dabu un piedevām vēl rodas materiālu zudumi – pārkausējot getzu, atpakaļ neiegūst tik daudz metāla, cik tika izmantots kujdaja fabrikā, par citiem materiāliem nemaz nerunājot.

Ja tā pasniedz, kā tu, tad es saku, ka sociālisms rullz ;. Bet realitātē vienkārši vajadzētu bik saskrūvēt dažām precēm ceņņikus, un lēto sūdu pieprasījums skaisti nokristos. Teiksim, paceltu plastmasas cenu 5x un mobjiem vai porķikiem manāmi paceltos cenas 🙂 Nu ne pārāk, bet tomēr – un paceltos vienādi, nevis proporcionāli 🙂 Vai arī, ja dubultotu tērauda cenas, getziem kristos pieprasījums un ieviestu vairāk modeļu ar alumīnija virsbūvēm 🙂

Un redzi, lai arī es vidējajām tendencēm pakaļ neskrienu, tomēr ir viens sīkums, ko, diemžēl, es ignorēt nevaru – es atrodos uz vienas planētas ar citiem 🙁

[marr]

nē, tāpēc ka vietējo pirktspēja ir zema – mazos apjomos nav izdevīgi ievest, lielos apjomos nav pieprasījuma kā tas ir šeit. Protams, arī politika, taču tas ne vienmēr ir vietējo vainas dēļ.

Pričom uz 20 gadiem? – tāpēc ka man radies iespaids, ka tas, ko Tu aizstāvi ir tādu auto ražošana, ar kuriem ne mazāk kā 20 gadus var braukt bez jebkādām problēmām (normāli uztorot utml).

Ja Tu esi tik ļoti par dabas saudzēšanu, tad kāpēc Tu nedzīvo, piemēram, mežā vai alā? Kāpēc nepiespiest visus dzīvot alās? Vēl labāks piemērs – visi darba biedri pīpē – vai tāpēc arī Tev ir jāpīpē? Tā joprojām ir Tava izvēle. Bērnībā nekad nav dzirdēts teiciens – visi leca sūdu bedrē, Tu visiem pakaļ?

Jā, visam ir jābūt normas robežās, taču viss nav tikai balts un melns. Ja daba ir jāsaudzē, tad kāpēc visi ir tik nenormālā sajūsmā par zinātni un attīstību (research and development), kas darba laikā, vai neveiksmīgu darbību rezultātā piecūko visu vēl vairāk? Arguments: tāpēc ka visi citi tā dara neiztur kritiku, jo sēdēt un klusi čīkstēt, par to, ka indivīds ir apspiests, cik viss ir slikti – tas nepalīdzēs. Ja atradīsies pietiekami daudz pasaulē cilvēku, kam šī problēma satrauktu, stāsts būtu cits. Būtu te sociālisms, tad varētu sūdzēties, ka Tevi ierobežo. Pagaidām te valda pietiekami liela brīvība (visatļautība), lai katrs varētu darīt ko un kā grib.

Materiāli zudumi – kur tie nerodās? Tu taču strādā ceļu būvē (ja pareizi atceros)? Atvaino, ja kļūdos… onkulis vasja ceļu darbu laikā pieiet pie būvniekiem un uzprasa vai ķerru ar granti nevar viņam iedot, jo sētā nedaudz vajag, bet ne tuvu ne tik daudz kā veselu kravu – domāts darīts, pa vienu aliņu atvedīs un nobērs kur vajadzēs. – ceļu būvei šis arī ir zaudējums. Iedomājies, kāda resursu izšķērdēšana ir pīpēšana, benčiku izmešana miskastē, plastmasas maisiņu izmantošana, nolietotās baterijas. Ar ko šīs nozares ir labākas/sliktākas par auto pārstrādi? Auto ir lielāks? Lidmašīnas taču ir vēl lielākas – viņas arī tiek pārstrādātas?

kurš izlems, kam vajag uzskrūvēt cenu? Lētām, nekvalitatīvām precēm, tikai tāpēc, ka viņas ir bijis lētāk saražot? Kamēr būs pieprasījums pēc lētām precēm, būs arī piedāvājums. Bet tā kā vienmēr būs zemāks, vidējais un augšējais slānis, ja sadala pēc ienākumiem, tad vienmēr būs arī attiecīgu kategoriju preces? Zini kā funkcionē cenu mehānisms? Kā salīdzināt dažādas kvalitātes preces? Pēc to cenas (pieņemot, ka cena noteikta godīgi un tamlīdzīgs blā blā). Plastmasa ir lēta, jo to saražot ir lēti- tā nereti ir ražota jau no pārstrādātiem atkritumiem, tā teikt atkritumiem otrā dzīve – tas taču ir labāk nekā ja Tu viņus uzreiz izmet un aproc?

Sociālisms. Vieglāk būtu iemest sarakstu ar dažādiem rakstiem/literatūru par šādām tēmām nekā to visu mēģināt uzrakstīt. Par pamatu varu minēt kaut tikai to, ka jau ap 1945 gadu bija cilvēki, kas skaidri un gaiši pateica, ka sociālisms ilgermiņā pastāvēt nevar. Vai nu tas attīstās uz demokrātijas pusi (sociāl-demokrāti) vai arī uz totalitārismu. Palasot kaut nedaudz par to, ir skaidrs, ka tam arī es piekrītu.

vot tā, tāds nu šoreiz palags iznāca. Cerams vismaz, ka ļaudīm interesanti lasīt (varbūt jāsāk rakstīt blogu? :hmz:)

[shady]

marr wrote:

Cerams vismaz, ka ļaudīm interesanti lasīt (varbūt jāsāk rakstīt blogu? Hmz)

Varētu būt interesanti palasīt tavu blogu…

Cik zinu tevi, tad vismaz zinu, ka tavs blogs zemē nenogrimtu un nepazustu pēc pārs mēnešiem.

[msh]

Tas par to ļuļķēšanu – baigi trāpīgs piemērs – sēžam pieci, spēlējam cūkas, pārējie četri ļuļķē, mani besī… 😀 Bet tur ar to ceļu būvi [starp citu, strādāju pagātnes formā] nederīgs salīdzinājums – zudums tas ir firmai, nevis pasaulei 😀 Piedevām niecīgs zudums, ja tu zinātu šādas tādas lietas…

[marr]

tas ir zudums sabiedrībai, kas arī ir viens no sociālisma galvenajiem pamatprincipiem – darīt to, kas ir labāk visai sabiedrībai, nevis indivīdam. Ar šo grants piemēru sabiedrībai ir sliktāk, jo attiecīgā čupiņa nenonāca ceļu būvē, kur bija paredzēts, bet gan indivīda rokās. Protams, indivīdam tas ir ieguvums, taču sabiedrībai kā vienam veselumam zaudējums. No niecīgām lietām veidojās viss lielais. Un jā, es zinu arī par lielākām šmucēm ceļu būvē (gan jau ne tik lielas kā Tu, bet tik un tā). Nav mans mērķis sākt kādu te publiski apvainot 🙂

[msh]

Kāds tev vai man labums no tā, ka firmai, kurā tu vai es nestrādā, paliek par 50 kg mazāk grants? 😀

[Autors]

Ieraksti