Par to, ka tie krāmi šajā valstī darīs kaut ko labu, sapņo visādi sēņotāji un pensionāri. Es nemēdzu īpaši pārkāpt CSN tajā laikā, kad bija mašīna ar ko legāli pārvietoties, un turpināšu tāpat braukt kad mans konstruktors būs aprīkots ar numuriem, TA un OCTA, bet man tie krāmi nepatīk – un man nav ne mazāko ilūziju, ka kāds no tiem, priekš kuriem visvairāk [teorētiski] tie draņķi ir domāti, īpaši safočēsies – pamatā kā jau šajās bildēs – pilnīgi drošā, taisnā, pārredzamā posmā smieklīgus pārkāpumus aka “barotava”. Un, atšķirībā [acīm redzot] no tiem “nepārkāp – nesodīs!” bļāvējiem, uz šosejas apdzenot fūri es minu grīdā, jo vēlos dzīvot – a kur ir garantija, ka manevra beigās, kad ātrums ir jau vismaz 120 kmph, priekšā nav fočētājs? Man tāpēc fūrei, kura brauc uz 85, jādročī garām uz 90 un pretējie, ja negrib saskrieties, drīkst skriet grāvī?
Iekopēšu vienu tekstu no cilvēka, kura ikdienas ātrumi pa šosejām ir 150+ un kurš lieto 200 vai cik tur ls vērtu radaru detektoru.
“es piemēram pēdējo reizi no rīgas ārā braucot pa vantinieku visu ceļu pārkāpu ātrumu pietiekami vairāk kā 30+… aiz kalnciema pārvada nometos… tālāk pedal tu metal un bik mierīgāk pie bijušā centrex, jo tur bieži stāv tad tālāk ~140 līdz LN tankam un tālāk atkal 140… labs RD ātruma pārkāpējam ir kā validols skapītī sirds slimniekam”.
[teksts bija rakstīts kā piemērs tam, ka jālido ar galvu un ka radaru detektors nav primārais lai neuzrautos].
Kā arī, šādi braucot, pie kilometrāžas, kas gadā ir kādas 3-4 reizes lielāka, nekā tā, ko var salasīt ikdienā braucot 25 km uz darbu vienā virzienā, četras reizes samaksāts sporta nodoklis. Jūs naivi ticat ka šāda veida braucējus tie fotoradari palēninās? 😀
Vēl jau ir tāds sīkums, ka ir redzēts, kur ir novietoti stacionārie fotoradari apvienotajā karalistē – tieši tur, kur viņiem vajag būt – melnajos punktos, un pirms viņiem ir brīdinājuma zīmes. Dažreiz gan pārāk daudz, piemēram, uz ceļa starp Wellingborough un Peterborough [ne autostrādes] ir ik pa gabalam zīmes “speed cameras in use”, bet ikdienas braucējiem ir zināms, kur tās kastes ir. Kas pie latvijas likās tas savādākais – viena no tām trijām apsegta ar sarkanu deķi, uz kura rakstīts “not in use”. Iztēlojieties tādu fantastiku latvijā…
Un visbeidzot – kā viens cilvēks pieminēja – to fotoradaru datu drošība un pielietojums. Aizmirsu tieši kas tiek pārkāpts piestādot rēķinu 4 mēnešu laikā, jo to laikam bija jāizraksta piecu darbadienu laikā + pasts. Un aizdoma, ka vienkārši tiks safočēti visi braucošie, un tad pēc ienākumu nepieciešamības uzlikts limits, no kura cept rēķinus. Un ja visi striķi trūkst, varbūt arī viltot ātrumu, jo kurš tad pēc 3 mēnešiem atceras, uz cik tādā un tādā datumā tur un tur braucis… Kā arī pašu datu drošība. Kuru dēļ acīmredzot nenotiks visu garāmbraucošo TA un OCTA pārbaudes.
.
