Kā "rok" bitkoinus Ķīnā

[samurajs]

Kaut arī par virtuālo valūtu Bitcoin visādas lietas dzirdētas, gribētāju nopelnīt joprojām netrūkst. Un nebaida tas, ka ar katru dienu kaut ko izrakt kļūst aizvien grūtāk. Bitkoin kustības aktīvists Jacob Bitsmith apmeklēja vienu no lielākajām bitcoin mining fermām Ķīnā, kuras pienesums sastāda ap 5% no pasaules kopējā. Veselu fotoalbumu var apskatīt Bitsmita blogā, bet te neliels ieskats.

Pirmais iespaids – milzīgs 150×20 m datu centrs, kurš nepārtraukti būvējas un attīstās. Pamata atšķirība no datu centra ir tā, ka te viss ir pats lētākais: lētākais angārs, lētākā datortehnika, lētākie materiāli, nekvalificēts darbaspēks diplomētu inženieru vietā. Viss paredzēts īslaicīgai lietošanai, kamēr ko iespējams nopelnīt.

Interesanti konstruēta dzese: angāra sienas ir no slapja kartona, pa kuru visu laiku tek ūdens. Ventilatoru spiediens liek ūdenim iztvaikot, rezultātā telpas temperatūra vislaik turas 25 grādu robežās. Ekstrēmi lēti, bet efektīvi.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_00264_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_019_3.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_018_3.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_00339_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_00416_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_0066_1.jpg[/img]

Bitcoin mining īpatnība ir tā, ka ar katru dienu iegūt virtuālo naudu kļūst aizvien grūtāk. Ja daļu peļņas neinvestēs attīstībā, tad ieguvums kritīsies ģeometriskā progresijā. Tāpēc arī šai fermā nepārtraukti būvējas. Katru dienu piebrauc mašīnas ar tehniku, ko strādnieki ķiverēs turpat stellē kopā. Kad angārs būs pilns, galā piebūvēs nākamo. Ik mēnesi iznāk aizvien jauni ASIC modeļi – tā ir datortehnika, kas īpaši piemērota bitkoinu rakšanai. Kurš ātrāk dabūjis jaunos modeļus – tas arī nosmeļ krējumu. Tukšās kastes neviens projām neved, tās vienkārši samet kaudzē. Telpā nav aizmirsts arī par guļvietu apkalpojošajam ķīnietim, kurš ar planšeti rokās apstaigā iekārtu.

Jāpiebilst, ka naktī šim datucentram piemit zināma romantika :).

[img]https://notepad.lv/userpix/28_013_3.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_015_3.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_016_4.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_012_3.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_017_3.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_020_3.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_44wkhuikg_1.jpg[/img]

[msh]

Samuraj, dari kā es – lasi dienā anglisko wikipēdiju vismaz pāris stundas – ļoti palīdz apgūt angļu valodu – var vēl uzlikt jumtiņu, lietojot kādus tehniskus forumus un apgūstot arī nacionālos žargonus 🙂

Iztulkošu trīs galvenās rindkopas no raksta

“Ierodoties objektā, es negaidīju ka tajā notiks tik aktīva darbība. Apkārt strādāja cilvēki ķiverēs un darba komandas, smagās mašīnas ieradās un brauca prom. Cementa mašīnas un smagās mašīnas ar metāla sijām, kopā ar lielām industriāla izmēra spolēm ar vadiem. Tā nebija pielāgota bijusī fabrika kā iepriekšējā raktuve, ko apmeklēju, šeit viss ir būvēts tieši priekš bitcoin rakšanas.

Objektā atrodas četras lielas noliktavas, katra ar zilu jumtu/baltām sienām, kas izskatās pēc esošā ķīniešu industriālā standarta. Katra noliktava ir apmēram 150 metrus gara, 20 metrus platumā, kopā apmēram 3000 kvadrātmetru. Papildus četrām gatavajām noliktavām bija arī gatavs salikts metāla karkass, gaidot pabeigšanu, un strādnieku komandas būvēja pamatus vēl vienai blakus nepabeigtajai. Divas papildus būvvietas bija uzmērītas, atzīmētas ar stabiņiem un virvēm. Kopā četras gatavas noliktavas, divas kas tiek būvētas un divas kas gaida uzbūvēšanu. Man prasīja nepostot celtniecības bildes.

Raktuves operatori man stāstīja ka katra noliktava prasīja 15 dienas lai uzbūvētu un 10 dienas lai piepildītu ar tehniku un to palaistu. Dažām ēkām cements joprojām žuva.”

Ä€, un rakstā nekur nav nekur uzsvērts kaut kas par lētumu, pats vārds “cheapness” nekur nav 🙂

[Crow]

Nez vai tā planžete ķīnietim rokā ir Mirosoft Sureface vai tomēr the real deal? 😀

[samurajs]

Nu re kāds malacis, tu lieliski proti tulkot 🙂 Kāpēc Notepadā tik sen neesam lasījuši tavus rakstus? 😀 Lieta tāda, ka no minētā bloga patapinātas bildes. Bet informācija ņemta no vairākiem avotiem. Tu pats pirktu dārgu tehniku, ja tā pēc gada varbūt vairs nebūs vajadzīga?

[MeistarsUnVergs]

Bļin kur tas laiks kad raku ar savu Core2Duo un pēc tam ar Radeon HD5850 Tagad pat viens ASIC neko neizdarīs pret ķīniešu bunkuriem un mzajiem ho-či-miniem kas tos apkalpo.

[msh]

Spriežot pēc neizmainītā raksta, tu joprojām neuzķēri ka tur ir četras šādas noliktavas, nevis viena, kā tu esi uzrakstījis. “Vairāku avotu” linki nav, bildes ir patapinātas no pirmavota, tātad tur ir uzrakstīts pareizi bet “vairākos avotos” nē 😛

Es māku šo to darīt bet iztēles man nav, par dajebkas sfēras jaunumiem īpaši neinteresējos, un IT kaut cik interesēja tikai tad, kad nebija mašīna, tb līdz 19 gadu vecumam.

[samurajs]

Protams, ka visu uzķēru, bet speciāli nemainīju tekstu, jo ne īpaši ticu pirmavotam. Kāpēc nav viss 4+4 angāru fermas kopskats? Tāpēc, ka “lūdza nepublicēt”? Un kur ir elektrostacija vai vismaz elektropārvades līnija? Vari iedomāties cik MW šitas patērē?

Kas redzams bildēs – tas ir ticams. Pie tā arī paliekam.

[msh]

Kāpēc tev ir vajāšanas mānija, tb neticība avotam? 😀

[samurajs]

Tāpēc, ka redzēti lielo datu centru elektrokabeļi un dzesēšanas iekārtas. Viens Googles datu centrs ziemā apkurina vairākus dzīvojamo māju kvartālus. Š ite viss par daudz primitīvi.

[msh]

Ho ÄŒi Mins vispār bija vjetnamas komunistu līderis…

[MeistarsUnVergs]

Quote:

Ho ÄŒi Mins vispār bija vjetnamas komunistu līderis…

Un laikam joprojām tās ir, neskatoties to ka gulj iebalzamēts labākajās komunistu tradīcijās. Ziemeļkorejā joprojām prezidents skaitās iebalzamēts nelaiķis.

Ja tu noliedz ka aziāti ir ho-či-mini, tad viņi tevi uzspers augšā kokā augstāk nekā tu varēsi uzspert viņus, ievietos tev tualetes podā spiegu kameru un tavās kurpēs – nelielu suicīdu. https://www.youtube.com/watch?v=Qw3ni-GCDbo

[Autors]

Ieraksti