[imgl]https://notepad.lv/bildes/atteli/20080116152602225.jpg[/imgl]
Tīkla adaptera plates uzdevums
Tīkla adaptera plate kalpo par fizisko interfeisu starp datoru un pārraides vidi. Plates sprauž tīkla datoru paplašināšanas slotos. Fiziskā savienojuma nodrošināšanai attiecīgajam plates portam pieslēdz tīkla kabeli. Tīkla adaptera platei ir uzdevums:
• sagatavot datus, kuri nāk no datora, pārraidei pa tīkla kabeli;
• pārraidīt datus citam datoram;
• vadīt datu plūsmu starp datoru un kabeli;
• pieņemt datus no kabeļa un
• pārvest formā, kura ir saprotama datora centrālajam procesoram.
Tīkla adaptera plate sastāv no aparatūras daļas un lasāmatmiņā (Read-Only-Memory – ROM) ierakstītām programmām. Š īs programmas realizē OSI etalonmodeļa Kanāla slāņa Loģiskā posma vadības un Vides pieejas vadības apakšslāņu funkcijas.
Pirms datu nosūtīšanas adaptera platei tie jāpārvērš no formas, kura ir saprotama datoram, formā, kurā tos pārraidīt pa tīkla kabeli.
Datorā datus pārraida pa kopnēm (maģistrālēm). Kopne sastāv no vairākiem vadiem (8, 16, 32 vai 64), kas iet paralēli viens otram. Datu biti tiek pārraidīti pa tiem ne secīgi, bet paralēli (parallel), kā 8, 16, 32 vai 64 bitu bloki. Tīkla kabelī datiem jāpārvietojas bitu plūsmas veidā: biti tiek pārraidīti secīgi (serial) viens aiz otra. Tīkla adaptera plate pieņem paralēlos datus un organizē tos secīgai pārraidei. Š is process beidzas ar datora cipardatu pārveidošanu elektriskos un optiskos signālos, kuri tiek pārraidīti pa tīkla kabeļiem. Par šo pārveidošanu atbild raiduztverējs (transceiver).
Katrai tīkla adaptera platei ir sava unikālā tīkla adrese (network address). Tīkla adreses ir IEEE komitejas pārziņā. Š ī komiteja piešķir katram izgatavotājam adrešu intervālu un pēc tam viņš ieraksta plates lasāmatmiņā tās unikālo adresi.
Pieņemot datus no datora un sagatavojot tos pārraidei pa tīkla kabeli, tiek izpildītas sekojošās darbību secība:
1. Ja plate izmanto tiešpieeju atmiņai, dators izdala platei savas atmiņas apgabalu.
2. Tīkla adaptera plate pieprasa datus no datora.
3. Datora kopne pārsūta datus no atmiņas uz tīkla adaptera plati.
Ja dati nāk ātrāk kā tīkla adaptera plate tos spēj pārraidīt, tad uz laiku tos ievieto buferā.
Pirms datu nosūtīšanas tīklā, adaptera plate veic elektronisko dialogu ar pieņemošo plati, kura laikā tās saskaņo:
• pārraidāmo datu bloku maksimālo izmēru;
• datu apjomu, ko pārraida bez saņemšanas apliecināšanas;
• intervālus starp datu bloku pārraidēm;
• intervālu, kura laikā ir nepieciešams aizsūtīt apliecināšanu;
• datu apjomu, kuru var pieņemt katra plate bez bufera pārpildīšanas;
• pārraides ātrumu.
Ja jaunai (sarežģītākai un ātrai) platei jāsadarbojas ar veco (lēnāko) plati, tām jāatrod kopējo pārraides ātrumu. Jauno plašu shēmas ļauj tām pielāgoties veco plašu maziem ātrumiem.
Uzstādīšanas parametri
Tīkla adaptera plates parametriem jābūt korekti uzstādītiem, lai tā pareizi strādātu. To skaitā ietilpst:
• pārtraukuma pieprasījuma (IRQ – Interupt ReQuest) numurs;
• ievadizvades porta bāzes adrese;
• atmiņas bāzes adrese;
• raiduztverēja tips.
Piezīme. Tīkla adaptera plates parametrus uzstāda programmatūrā, bet tiem jāsakrīt ar uzstādījumiem, kuri ir uzdoti uz plates ar tiltslēgiem (jumper) vai DIP-pārslēdzējiem.
Pārtraukuma pieprasījuma (Interrupt Request – IRQ) līnijas ir fiziskās līnijas, pa kurām dažādas perifērijas iekārtas (piemēram, ievadizvades porti, klaviatūra, disku atmiņa, tīkla adaptera plates) var aizsūtīt datora mikroprocesoram pieprasījumu uz apkalpošanu. IRQ līnijām ir dažādas prioritātes, kas ļauj procesoram noteikt vissvarīgāko no pieprasījumiem. Datora iekārtām jāizmanto dažādas IRQ līnijas, lai nebūtu konfliktu.
Vairākumā gadījumu tīkla adaptera plates izmanto pārtraukumu IRQ3, IRQ5, IRQ10 vai IRQ11. Ja ir izvēle ieteicams atdot priekšrocību IRQ10, šī vērtība ir uzstādīta pēc noklusēšanas daudzās sistēmās. Lai noteiktu, kādas pārtraukumu vērtības ir uzstādītas pēc noklusēšanas jūsu sistēmā, izmantojiet diagnostiskās programmas utilītas, piemēram, Microsoft Diagnostic (MSD).
Ievadizvades bāzes ports (base i/o port) nosaka kanālu, pa kuru kursē dati starp datora perifērijas iekārtu (piemēram, tīkla adaptera plati) un tā centrālo procesoru. Centrālais procesors portu uztver kā adresi. Katrai sistēmas iekārtai jābūt unikālam ievadizvades portam.
Atmiņas bāzes adrese (base address) norāda uz to datora atmiņas apgabalu, kuru izmanto tīkla adaptera plate kā buferi ienākošiem un izejošiem datiem. Š o adresi sauc arī par operatīvās atmiņas sākuma adresi.
Bieži tīkla adaptera plates atmiņas bāzes adrese ir D8000. Atcerieties, ka ir nepieciešams izvēlēties atmiņas bāzes adresi, kura nav aizņemta ar citu iekārtu.
Piezīme. Tīkla adaptera platēm, kuras neizmanto sistēmas operatīvo atmiņu, tāda parametra, kā atmiņas bāzes adrese, nav.
Dažām tīklu adaptera platēm ir parametrs, kurš ļauj uzdod bufera atmiņas apjomu. Piemēram, ir plates, kuros var izdalīt 16 Kb vai 32 Kb atmiņas. Jo vairāk atmiņas jūs izdalīsiet, jo lielāks būs tīkla ātrums, bet mazāk atmiņas paliks citu uzdevumu izpildei.
Tīkla adaptera platei var būt arī papildparametri, kuri jāuzrāda, uzstādot plati. Piemēram, dažas plates tiek piegādātas ar ārējo un iebūvēto raiduztverēju. Jums jāuzrāda tas raiduztverējs, kurš tiks izmantots. Raiduztverēja izvēli bieži veic ar tiltslēgu (jumper) palīdzību, kuri, savienojot divus izvadus, nosaka kura ķēde strādās.
Saderība
Lai nodrošinātu datora un tīkla saderību, tīkla adaptera platei jāatbilst sekojošajām prasībām:
• jāatbilst datora iekšējai struktūrai (sistēmas kopnes arhitektūrai);
• jābūt savienotājam (kuram jāatbilst kabeļu sistēmas tipam) tīkla kabeļa pieslēgšanai.
Piemēram, plate, kura normāli strādā Apple datorā tīklā ar kopnes topoloģiju, nestrādās IBM datorā tīklā ar “gredzena†topoloģiju. Gredzena topoloģijas tīkls prasa plati, kas fiziski atšķiras no plates, kura tiek pielietota maģistrāles topoloģijas tīklā, pie tam Apple izmanto tīklā citu mijiedarbības metodi.
Visizplatītākās sistēmas kopņu arhitektūras ir ISA, EISA, Micro Channel un PCI. Katra no tām fiziski atšķiras no pārējām. Tīkla adaptera platei jāatbilst datora sistēmas kopnei.
Izvēloties tīkla adaptera plati, kas būtu piemērota jūsu tīklam, jānosaka kabeļa un savienotāju tipu, kurus jūs izmantosiet. Katram kabeļa tipam ir dažādi fiziski raksturojumi, kuriem jāatbilst tīkla adaptera platei. Tāpēc tā ir paredzēta darbam ar noteikto kabeļa tipu (koaksiālo, vīto pāri vai optisko).
Dažām tīkla adaptera platēm ir vairāki savienotāju tipi. Piemēram, ir plates, kuru kontakti der kā tievajam, tā arī resnajam koaksiālajam kabelim vai vītajam pārim un koaksiālajam kabelim.
Ja tīkla adaptera platei ir vairāk nekā viens interfeisa spraudnis, izvēli no tiem veic ar tiltslēgu vai DIP-pārslēdzēju palīdzību, kuri ir izvietoti uz pašas plates. To var veikt arī ar programmas palīdzību. Tipiskie savienotāji, kurus var atrast uz tīkla adaptera plates, ir sekojoši:
• Lai pieslēgtu tievo koaksiālo kabeli, tiek izmantots spraudnis BNC-konektora pieslēgšanai.
• Lai pieslēgtu resno koaksiālo kabeli tiek izmantots 15-kontaktu AUI-kabelis, kas savieno 15-kontaktu (DB-15) tīkla adaptera plates spraudni ar ārējo raiduztverēju. Pieslēdzot ārējo raiduztverēju resnam koaksiālajam kabelim, izmanto “vampīra zobuâ€.
• Lai pieslēgtu vīto pāri, izmanto spraudni RJ-45. Tas atgādina spraudni RJ-11, ko lieto telefona tīklos. Bet RJ-45 ir lielāka izmēra, jo tam ir 8 kontakti, bet RJ-11 – tikai 4. (Dažas tīkla tehnoloģijas izmanto telefona spraudni RJ-11. Tādas tehnoloģijas tiek sauktas pre-10BaseT.)
Tīkla adaptera plate būtiski ietekmē datu pārraidi, tāpēc no plates ir atkarīga visa tīkla veiktspēja. Ja plate lēna, tad arī datu pārraides ātrumas ir nebūs liels. Tīklā ar kopnes topoloģiju, kur nevar sākt pārraidi, kamēr kabelis ir aizņemts, lēna tīkla plate palielina gaidīšanas laiku visiem datoriem.
Kaut gan visas tīkla adaptera plates atbilst minimālai standartu un specifikāciju kopai, dažām platēm ir papildiespējas, kuras paaugstina tīkla veiktspēju.
Faktori, no kuriem ir atkarīgs tīkla pārraides ātrums, ir sekojoši:
• Tiešpieeja atmiņai.
Dati tieši tiek pārsūtīti no tīkla adaptera plates bufera uz datora atmiņu, apejot centrālo procesoru.
• Koplietojamā adaptera atmiņa.
Tīkla adaptera platei ir sava operatīvā atmiņa, kura tā izmanto kopā ar datoru. Dators uztver šo atmiņu kā savas atmiņas daļu.
• Koplietojamā sistēmas atmiņa
Tīkla adaptera plates procesors izmanto datu apstrādei datora atmiņas daļu.
• Kopnes vadība
Tīkla adaptera platei uz kādu laiku tiek nodota datora kopnes vadība, un, neizmantojot centrālo procesoru, plate pārsūra datus tieši datora sistēmas atmiņā. Līdz ar to datora veiktspēja paugstinās, jo procesors šajā laikā var risināt citus uzdevumus. Tādas plates ir dārgas, bet tās palielina tīkla veiktspēju par 20-70 %.
• Buferizācija
Vairumam tīkla adaptera plašu mūsdienu tīklu datu pārraides ātrumi ir pārāk augsti. Tāpec uz tīkla adaptera plates uzstāda buferi (atmiņas mikroshēmas). Gadījumā, kad plate pieņem vairāk datu nekā tā spēj apstrādāt, buferis glabā tos, līdz tie būs apstrādāti. Buferis paaugstina plates veiktspēju, nedodot tai kļūt par šauro vietu.
• Iebūvētais mikroprocesors
Ar tādu mikroprocesoru tīkla adaptera platei nav vajadzīga datora palīdzība datu apstrādei. Lielākā tīkla adaptera plašu daļai ir savi mikroprocesori, kuri palielina tīkla operāciju izpildes ātrumu.
Ar serveriem ir saistīta ievērojama tīkla trafika daļa, tāpēc tiem jābūt apgādātiem ar tīkla adaptera platēm ar vislielāko veiktspēju. Darba stacijās izmanto lētākās tīkla adaptera plates, ja to mijiedarbība ar tīklu ir ierobežota ar lietojumiem, kuri ģenerē nelielu tīkla trafiku (piemēram, teksta procesoriem). Citi lietojumi (piemēram, datu bāzes vai inženierlietojumi) pietiekami ātri pārslogos vājas tīkla plates.
Draiveris (driver) ir programmatūra, kura ļauj datoram strādāt ar noteikto iekārtu. Pat ja iekārta ir pieslēgta datoram, operētājsistēma nevarēs ar to mijiedarboties, kamēr nebūs uzstādīts un pareizi konfigurēts draiveris. Draiveris ir programma, kura “pasaka†datoram, kā vadīt iekārtu vai ar to strādāt, lai iekārta maksimāli efektīvi realizētu visas savas funkcijas.
Tīkla adapteru plašu draiveri nodrošina sakarus starp tīkla adapteru platēm un tīkla programmatūru (tīkla operētājsistēmu). Citiem vārdiem, tīkla adaptera plates draiveris saista datoru ar adaptera plati un caur to ar tīklu.
Tīkla adapteru ražotāji parasti nodod draiverus tīkla programmatūras izstrādātājiem, kuri tos iekļauj savu produktu sastāvā.
Tīkla operētājsistēmu izgatavotāji publicē saderīgas iekārtas sarakstus (Hardware Compatibility List, HCL) – iekārtu sarakstus, kuru draiveri ir notestēti un iekļauti operētājsistēmas sastāvā.
Piemēram, HLC operētājsistēma Microsoft Windows NT Server satur vairāk kā 100 tīkla adapteru plašu modeļu (no dažādiem izgatavotājiem). Tas nozīmē, ka šīs operētājsistēmas piegādes komplektā ietilpst vairāk nekā 100 draiveru, kuri ļauj tai strādāt ar vairāk nekā 100 dažādu tīkla adapteru plašu.
Darbība ar draiveri paredz to uzstādīšanu, noskaņošanu, atjaunošanu un atcelšanu.
Pašlaik populārākās tīkla operētājsistēmas draiveru uzstādīšanai parasti izmanto interaktīvo grafisko interfeisu. Piemēram, Microsoft Windows NT Server izmanto Control Panel.
Parasti tīkla adaptera platēm ir vairāki parametri, no kuru pareizas uzstādīšanas atkarīga paša adaptera korekta darbība. Lielākai tīkla adapteru plašu daļai tie tiek uzstādīti ne ar tiltslēgiem vai DIP-pārslēdzējiem, kuru modernajām platēm nav, bet ar programmas palīdzību: manuāli vai automātiski, ja plate atbilst Plug-and-Play specifikācijai.
Laiku pa laikam ražotāji ienes draiveros papildinājumus vai izmaiņas, kuras palielina tīkla komponentu veiktspēju. Š ās izmaiņas tiek izplatītas pa pastu (reģistrētiem lietotājiem), caur elektronisko paziņojumu plāksni vai Internetu.
Var būt situācija, kad nepieciešams atcelt draiveri. Likvidējot dažus sistēmas iekārtas komponentus, vajad atcelt ar tiem saistītus draiverus, lai izslēgtu iespējamo šo draiveru konfliktu ar komponentiem, kuri tiks uzstādīti vēlāk. Draivera atcelšanas process ir līdzīgs draivera uzstādīšanas vai atjaunošanas procesam.
https://notepad.lv/portal.php?article=8
.
