Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Kādam būtu jābūt cilvēkam, lai tas izturētu autoavāriju?
Graham
Atsevišķi modificēja katru no astoņām riska zonām – smadzenes, galvaskausu, seju, kaklu, krūšukurvi, ādu, ceļus un kājas. Piemēram galvaskauss ir lielāks un izturīgāks nekā cilvēkam. Tas pildīts ar cerebrospinālo šķidrumu, un apaudzēts ar miesu, kas uzņemtu triecienu, pasargājot smadzenes. Arī seja burtiski ieslēpta masīvā galvaskausā. Acis sēž dziļi, degunu tikpat kā neredz. Tauku slānis efektīvi amortizē triecienu.
Izpētīt “nākotnes cilvēku” Grehemu pa detaļām var īpašā mājaslapā
[img]
[img]
Vai tiešām nau saprātīgāka veida kā pavēstīt cilvēcei elementāru Š…ūtonu un Aristoteli – ja uz ļenganu gaļas kluci jebkurā virzienā iedarbosies pienācīgi liels spēks, tad tas pajuks nafig? Ka līdz šim tas nau izdevies, tur vainojama hroniska kognitīvā mazspēja, nevis tauku slāņa trūkums (un daudziem šis trūkums pēdējā laikā nau vis novērojams, tai skaitā skausta apvidū – lūk, praktiskā evolūcija, kā smejies).
Ko tieši šis gaļas liellops parāda? Ka 100 km/h krašu purns-purnā var izturēt dzīvs un daudzmaz vesels? Nu davai, nevis čakarējamies tur ar kompjiem, bet uzbūvējam jamo no pink slime masas, ieliekam viņu Š kodā un maucam pret betona sienu. Bet 200 km/h? No sāniem, no aklās zonas? Ak jā, acis ievirzot dziļāk paurī samazinās redzes leņķis (un attiecīgi periferālā redze).
Beigu beigās lai kādā virzienā norisinātos evolūcija, tā notiek ārkārtīgi lēni un nemanāmi. Pēdējās divās tūkstošgadēs vienīgais ievērojamais – esam palikuši bišķi garāki. Tas ir, ja es būtu Jēzus pienaglots pie tā krusta, manas pēdas tagad būtu pie zemes. Izvilktu to koku ārā, romiešiem pizdī sadotu, un vēsture būtu stipri citādāka ((C) Jim Jefferies). Bet transporta tehnoloģija pēdējās divās simtgadēs ir kājāmgājēju pataisījusi par bojāgājēju ar otro kosmisko ātrumu. Tad par cik kārtām attīstības tempi atšķiras?
Nē, vienīgais risinājums ir acīmredzams tajās pašās avārijās – aizvietot gaļu ar defekta gadienā brīvi nomaināmu metāla vai cita atbilstoša materiāla elektromehāniskām protēzēm. Potenciāli vienlīdz kroplīgi kā šis, tikai ar krietni augstāku praktisko pielietojumu un lietderības koeficientu, t.sk. ikdienā. Turklāt to veiksmīgi pierāda jau esošās šāda veida protēzes, kas ļauj atgūt darbspējas ļautiņiem ar amputētu apakšdelmu, apakšstilbu, dod acu gaismu aklajiem (pagaidām gan nosacīti), notur ritmā sirdi (bet kazi drīz varēs aizvietot pavisam) un tamlīdzīgi.
Par to Jēzu norēcos. Bet taisnība ir – lēnām esam evolucionējuši nedaudz garāki, ik interesanti kāpēc?
Preses relīzes