Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Off-topic › Kādas ir jūsu zaļās domas, tehnoloģijas un iespējas ?
Man ir neliels projekts un es rakstu lielu diezgan rakstu par ekoloģiju un zaļajām iespējām, tehnoloģijām un zaļajām domām…[Par projektu tu varēi uzzināt 2011. gadā..]
Tāpēc gribētos uzzināt jūsu viedokli par šo.
1. Kādas ekoloģiskās [zaļās] tehnoloģijas tu zini ?
–> [ Kā tās tiek pielietotas un kādas tās ir, kā tās palīdz uzturēt zaļu vidi ?]
2. Kādas ir tavas «zaļās» pārdomas un domas?
–> [Kā mēs varam saglabāt mūsu vidi un dabu neskartu un kādas iespējas mēs varam pielietot ikdienā, lai mūsu dzīve kļūtu zaļāka ?]
3. Vai zini kādas zaļās iespējas Latvijā ? [Saistībā ar visu.]
—> [Dažādi «zaļie» risinājumi Latvijā un iespējas to pielietošanā un veidošanā..]
Ceru uz jūsu palīdzību.
[Tiks izmantoti daži fragmenti rakstam…]
2. Visus zaļos debiliķus vajadzētu pakārt aiz pautiem vai sēdināt uz noasināta mieta.
3. Latvijas Republikas ietekme (ja tāda vispār eksistē) ir x reizes par mazu, lai organizētu zaļo plānprātiņu globāla apmēra genocīdu.
Man, piemēram, personīgi patīk “vairāk attīstīto valstu” sistēma plastmasas pudeļu un skārdeņu pārstrādē un vairākkārtējā izmantošanā. –
Visās tirdzniecības vietās, kur tirgo dzērienus, tiek norādīta cena par pašu dzērienu un atsevišķa cena par pudeli jeb iepakojumu. Kasē tiek samaksāts par abiem, bet samaksāto naudu pircējs saņem, atgriežot tukšās pudeles tam speciāli paredzētajos automātos (savākšanas punktos). Tie atrodas praktiski visās lielākajās tirdzniecības vietās.
Lai atgrieztu, piemēram, plastmasas pudeli, jābūt salasāmam tās svītru kodam, pēc kā tad pieņemšanas automāts tās sašķiro. Kad visas līdzpaņemtās tukšās pudeles ir nodotas, tiek izdrukāts čeks, ko attiecīgajā tirdzniecības vietā var apmainīt pret tajā norādīto naudas summu, vai izmantot kā daļēju apmaksu savam nākamajam pirkumam.
Latvijā gan arī rīkoja akcijas “Š ķiro, lai taupītu” un tamlīdzīgas, tomēr, uzskatu, ka tās nav pietiekoši efektīvas gluži vienkārša iemesla dēļ – cilvēki nav īpaši ieinteresēti piepūlēties – krāt un vest tukšās pudeles uz tiem retajiem pudeļu nodošanas automātiem, lai saņemtu tikai vienu vai divus santīmus par katru tukšo pudeli.
Tās cenai jābūt pietiekoši mazai, lai teju katrs pircējs varētu to atļauties, bet pietiekoši lielai, lai cilvēkam būtu stimuls dēļ tās krāt un nodot izlietotās pudeles. Piemēram, piecu līdz desmit santīmu lielumā, bet tas vēl var būt diskutabls jautājums.
Protams, lai ieviestu šādu sistēmu, būtu nepieciešams ne mazums līdzekļu sistēmas izveidei (kopēšanai no ārvalstīm?), taras automātiem, to uzstādīšanai un apkopei u.tml.. Bet to izvietošanu varētu stimulēt, piemēram, piešķirot noteiktas nodokļu atlaides attiecīgajām tirdzniecības vietām u.c. … Ticu, ka domājošiem cilvēkiem to ir iespējams nokārtot ar pēc iespējas lielāku efektivitāti un mazākiem izdevumiem.
Tomēr, spriežot pēc pašreizējās situācijus, šaubos, ka tuvākajos gados šī problēma un “zaļā domāšana” vispār kļūs par nopietnu un aktuālu tēmu mūsu dzimtajā Latvijā.
P.S.
Crow, par ko Tev tik rupjš naids pret “zaļajiem”?
Crow, par ko Tev tik rupjš naids pret “zaļajiem”?
Dažreiz rodas tāda sajūta, ka mēs būtu atklājuši kaut kādu ideālo pasauli, kuru būtu vērts “iesaldēt” saglabāšanai uz pēc iespējas ilgāku laiku. Vai arī – ka būtu iespējams kaut kādā veidā “salāpīt” pasauli.
Tā arī “zaļie” man atgādina pasaules lāpītājus, kas gandrīz vai reliģiozā apmātībā ar to visu iet pāri mēram, aizmirstot par daudziem citiem aspektiem, kas ietekmē globālo ekosistēmu, pamatā cilvēkam raksturīgo domāšanu, šad un tad ne gluži bez pamatojuma pielīdzinātu vīrusam.
Starp “zaļajiem”, kā visos grupējumos, ir cilvēki, kuriem ir savas intereses un cilvēki, kas akli tiem seko, domājot, ka cīnās par kaut ko cēlu.
Cilvēce nekad nebūs pietiekami vienota, lai globālā līmenī cīnītos par jebkādu ideālu. Ir tikai daudzi rejoši pūļi. Būtu jāmaina pašos pamatos cilvēku domāšana un dzīvesveids, radikāli. Bet drīzāk tad var noticēt, ka “debesīs labāki būs”.
Nākotne būs savādāka, bet [cilvēka daba] nekad nemainīsies.
Ja domājat savādāk, neesat mācījušies vēsturi.
2. Atļaušos citēt Sevi
Viens no maniem vecumdienu pavadīšanas plāniem ir nopirkt kādu labu chevy vismaz ar 5 L tilpuma dzinēju, uzpūst uz sāniem “di*sā zaļos” un rūcināt pa centru 🙂
Droši drīksti izmantot savā rakstā 😀
3. Biodegviela
P.S Fanātiķi, kas pieķēdējas pie tankeriem, ir sabojājuši manu uztveri. 🙂
Crow sit pieci.
[spoil]
1. Kādas ekoloģiskās [zaļās]
2. Kādas ir tavas «zaļās»
3. Vai zini kādas zaļās
opredelisj :D[/spoil]
Atbildot uz jautājumu – 1kārt muļķīgi sevi saukt par latvieti, ja otrā vai trešā paaudzē ir zviedru/poļu/vācu/krievu asinis.
2kārt ne mums (sīkai tautai) cīnīties ar pasaules piegānītājiem
3kārt, jo mazāk mēģināsi ko čakarēt, jo vairāk iespējas neko nesačakarēt
4kārt – teorētiski cilvēks varētu nedaudz mainīt savu kaitīgo ietekmi uz dabu, diemžēl to neļaus personīgās intereses/naudasmaks
Es varētu tādā garā turpināt, bet vai pats vismaz esi noskaidrojis, cik daudz labuma zaļajiem atnes šādas muļķīgas aptaujas?
Vēlāk šīs, jūsu domas tiks izmantotas drusku tālāk, esmu arī piedalies zaļajās apspriedēs un savā ziņā, nekādu labumu no tā ne esmu guvis.
Man ļoti svarīgi ir uzzināt jūsu domas, kas daļēji paliek manās interesēs, taču daļēji arī citu.
Es izvērtēju katru jūsu atbildi uz šiem jautājumiem un jau teicu, ka šī aptauja ir manās interesēs un vēlāk arī nedaudz citu interesēs…
It Ain’t Easy Being Green
Vispaar iegaadaasjos kabatas pelnutrauku. :> Besii, kad nonaaku situaacijaa, ja bencjikus nav kur izsviest. Paareejais mani neuztrauc. :>
Paldies par dažiem viedokļiem.
1) atkritumu pārstrāde klibo. baisā jēga šķirot atkritumus, ja tos visus samet 1 kaudzē atkritumu mašīnās?
2) ekonomiskās spuldzītes šeit ir nopērkamas kā mēreni sū. Ieliku tādu galda lampā – meitene pēc kāda brīža saka, ka viņai acīs spiežot tāda gaisma principā. toni ar kvēlspuldzēm nevar ne salīdzināt – “miroņu gaisma” tāda sanāk, ka max tonētās sienas lampiņās var likt. Viss ir kruta ar enerģijas mazāku patēriņu, taču rezultāts ir ne visai pie mūsu biznesmeņu tendencēm – vietējam tirgum piedāvā preci, par ko pašiem jēgas nav, kas ir labs un kas slikts.
3) iepakojums. katru rītu apēd jogurtu/pienu/whatever. paliek plastmasas paciņa, kura dabiski nenoārdās. katru rītu tā, katru mēnesi tā, katru gadu tā. Rezultātā izgāztuves pilnas, atkritumi aug. Pārstrāde nulle, kā minēju 1. punktā.
Biznesmeņi iekš Daugavas piena veikaliņa joprojām sūta nafig, kad klients prasa, ko viņam iesākt ar vairāk kā 100 gados dabiski nenoārdāmām stikla piena pudelēm.
Vācijas labā prakse derētu – vēja ģeneratori tur, kur tiem jābūt, sakarīgā iepakojuma iepirkšana atpakaļ.
Stikla pudeles varēja nodot arī pirms 50 gadiem, jo tās izmazgāja, tad lēja iekšā alu un tirgoja atkal. Nezinu kā citiem, bet man tās sastāda tikai 5% no visa pudeļu īpatsvara.
Tagad civilizētās valstīs, kā jau KristoZ minēja, var nodot arī tukšās PET pudeles – cilvēkiem tā vairs nav eksotika, bet pierasta lieta. un apkārtne tīrāka. Izbraukājos vasarā pa Vāciju – tika izdzertas daudzas dzērienu pudeles. Bet nez vai kāda tika izmesta atkritumos. Bet Latvijā lielākā daļa cilvēku pat nezina, kur vispār varētu nodot PET, un tās tik ceļo uz izgāztuvēm sairt, kas skaidri ilustrē valsts nostāju šajā jautājumā. Igauņiem, šķiet, šī sistēma ir attīstītāka – jau pirms daudziem gadiem redzēju uz pudelēm uzrakstus, cik EEK var dabūt atpakaļ, tās nododot.
Preses relīzes