Kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas IT vadītāju?

[samurajs]

Liena Graudiņa, uzņēmuma „Eiro Personāls” konsultante kopā ar IT darbā iekārtošanas portālu LikeIT.lv un HP Latvija oktobrī veica miniaptauju, kurā centās noskaidrot – kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas IT vadītāju? Jo bez profesionālajām prasmēm un īpašībām aiz katra slēpjas arī cilvēks. Piedāvājam arī Notepad lasītājiem ieskatīties šai pētījumā.

Katra darbinieka prasmes iedalāmas dažādās tehniskajās un sociālajās prasmēs, kuras angļu valodā mēdz dēvēt hard un soft skills. Viennozīmīgi – jebkurā amatā ir nepieciešamas abu veidu kompetences – vairāk vai mazāk. Stereotipiski pieņemts uzskatīt, ka IT cilvēkiem svarīgākas ir tieši tehniskās kompetences, tomēr tā gluži nav. Turklāt, ja runājam par IT jomas vadītājiem, kuriem jāspēj vadīt un motivēt darbiniekus mērķa sasniegšanai, kā arī jāsadarbojas ar klientiem – kuras prasmes izvirzās kā svarīgākās šajā gadījumā?

IT portāls LikeIT.lv, sadarbojoties ar Hewlett-Packard, izlēma izpētīt, kā tiek vērtētas Latvijas IT vadītāju īpašības, akcentu liekot tieši uz dažādām īpašībām, kas izpaužas un ir novērtējamas savstarpējā komunikācijā. Portālā publicētajā aptaujā centāmies noskaidrot, kā IT jomā strādājošie vērtē savus esošos vadītājus, kā arī kā kopumā skatās uz to, kas nosaka – vadītājs ir labs vai slikts? Aptauja noritēja oktobrī un līdz galam to aizpildījuši 128 cilvēki.

IT jomā strādājošie novērtēja savu šī brīža vadītāju īpašības, atzīmējot, kādas īpašības ir vairāk izteiktas vai arī nepiemīt vadītājiem. Kādi tad ir IT jomas vadītāji Latvijā savu padoto skatījumā – par to tālāk.

Jāsāk ar to, ka īpašības var iedalīt –divās grupās: sociāli vēlamas un nevēlamas. Pirmās ir tādas, kuras lielākā daļa cilvēku vēlētos atzīmēt kā sev piemītošas, otrās – gluži pretēji, cilvēkiem ir tendence noliegt. Tomēr cilvēki, un noteikti jau vadītāji, ir ļoti dažādi, līdz ar to – katram piemīt gan „labās”, gan „sliktās” īpašības – kādam vairāk, kādam mazāk.

Ir daļa īpašību, kuras lielākais vairākums darbinieku novērtējuši kā vadītājiem izteikti piemītošas – piemēram, draudzīgs (97%), mērķtiecīgs (93%), zinošs (90%), darbīgs (90%), kā arī apzinīgs (89%), pretimnākošs (84%) un zinātkārs (83%).

Darbinieki tātad redz savus vadītājus kā erudītus profesionāļus, kas orientēti uz sasniegumiem un tendēti apgūt jaunas zināšanas. Domāju, ka šie rezultāti parāda, ka vadītāji tiek cienīti dēļ viņu spējām un aktivitāti, kā arī dēļ pozitīvās attieksmes pret darbiniekiem.

Īpašības, kas vairumā gadījumu nepiemīt Latvijas IT vadītājiem ir iedomīgs, cinisks un egoistisks. Vērtējot šos rezultātus pēc būtības, secināms, ka IT vadītāji tiek vērtēti kā kopumā atsaucīgi un vērsti uz kontaktu ar darbiniekiem, kad tas ir nepieciešams.

Interesanti, ka vairāk kā puse aptaujas dalībnieku (59%) novērtējuši savus vadītājus kā uzstājīgus. Skatot kopā ar īpašībām „neatlaidīgs” un „mērķtiecīgs”, jāsecina, ka IT vadītājus saredz kā izteikti orientētus uz mērķu sasniegšanu un neatlaidīgus sastopoties ar grūtībām.

Nedaudz vairāk kā puse (54%) novērtējuši savu vadītāju kā „stingru”, savukārt otra puse dalībnieku atzinuši, ka šāda īpašība noteikti nepiemīt vadītājam. Ar šo parādību arī sastopamies ikdienā – vērtējot vadītājus – viena daļa ir diezgan stingri – kontrolējoši un ierobežojoši, savukārt, otri ir pilnīgi pretēji. Un šeit nevar spriest, ka viena vai otra veida cilvēki būtu labāki. Drīzāk jautājums ir par komandu kopumā un kā katrs darbinieks ir pieradis un vēlas strādāt.

Daļu no īpašībām var iedalīt kategorijā „sociāli nevēlamās” īpašības – tādas, kuras cilvēki visbiežāk netiecas piedēvēt sev. Tomēr ir noteikta vadītāju grupa, kuriem darbinieku skatījumā šādas īpašības ir ļoti izteiktas. Piemēram, viena daļa vadītāju novērtēti kā iedomīgi (27%), egoistiski (25%), augstprātīgi (24%) un ciniski (23%).

Divējādi vērtējama ir īpašība „sīkumains”, kura, pēc aptaujas datiem, ir piemītoša 37% vadītāju, tātad vairāk kā trešdaļa vadītāju ir vērsti uz detaļām un rūpīgu izvērtēšanu, vai pat piekasīšanos sīkumiem. Iespējams, ka pārējie 63% vadītāju vairāk paļaujas uz darbinieku lomu lēmumu pieņemšanā un mazāk iedziļinās detaļās.

Īpaši interesanti rezultāti ir attiecībā uz īpašību „viltīgs” – gandrīz puse dalībnieku (43%) norādījuši, ka viņu vadītājs ir viltīgs. Pierasts būtu domāt, ka cilvēkam, ko vērtē kā viltīgu, īsti uzticēties nevarētu vai arī pret viņu būtu jāattiecas ar piesardzību. Vai līdz ar to var domāt, ka viena daļa no aptaujas dalībniekiem tā īsti neuzticas saviem vadītājiem? Viltīgums noteikti ir interesanta īpašība un visdrīzāk, ka katrs ļoti individuāli vērtē to, ko varētu uzskatīt par viltīgu rīcību – pamatā izejot no savas vērtību sistēmas, priekšstatiem un pieredzes. Ja tomēr atsevišķi arī aplūko, kā novērtēta īpašība „uzticams”, tad šajā gadījumā tikai 22% norādījuši, ka vadītājs nav uzticams. Līdz ar to lielākā daļa vadītāju ir uzticami, bet daļa no tiem ir uzticami un reizē arī viltīgi.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_it1_1.jpg[/img]

Otra būtiskā sadaļa pētījumā bija par vispārīgu vadītāju novērtējumu – kas ir labs un slikts vadītājs? Pētījuma rezultāti parāda, ka joprojām aktuāls ir jautājums par to, kāda veida vadītājs tad īsti ir labāks: vai cilvēks ar izteiktām līdera dotībām, bet bez spēcīgām tehniskajām zināšanām konkrētajā jomā; vai arī īstens savas jomas speciālists, tomēr bez spējām vadīt un iedvesmot savu komandu? Š ajā jautājumā domas dalās – vieniem vajadzīgs līderis – priekšgājējs un iedvesmotājs, savukārt, citiem – cilvēks, kurš vienmēr zinās vairāk par padotajiem profesionālajos jautājumos.

Kā labs vadītājs viennozīmīgi tiek vērtēts tāds, kurš ir taisnīgs un vienlīdzīgi attiecas pret visiem padotajiem. Tātad, darbinieki sagaida konsekvenci vadītāja rīcībā, kā arī cieņu pret darbinieku viedokli un skatījumu, kad jāpieņem būtiski lēmumi. Tas būtībā ir jautājums par uzticēšanos padotajam kā profesionālim, kurš arī ir speciālists savā jomā un savas kompetences ietvaros var sniegt nozīmīgu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā. Svarīgi piebilst – darbinieki uzskata, ka vadītājam būtu jāspēj skaidri komunicēt kopējo uzņēmuma mērķi un virzību. Ja skaidrs ir virziens, kurā attīstīties, tad katram darbiniekam individuāli vieglāk arī izdarīt mazākus lēmumus patstāvīgi.

No rezultātiem secināms, ka darbinieki no vadītāja visvairāk sagaida atvērtību un pieejamību sarunām, draudzīgas un saprotošas attiecības, tātad kā ļoti būtiskas ir vadītāja sociālās prasmes komunikācijā ar citiem. Š eit var pieminēt emocionālo intelektu – terminu, kas kādu laiku atpakaļ bija kļuvis organizāciju psiholoģijas jomā ļoti populārs, un šobrīd izskatās, ka emocionālās jeb sociālās inteliģences nozīme ir atkal aktualizējusies. Tā ir spēja saprast savstarpējās attiecībās notiekošo, atpazīt un vadīt savas, kā arī citu emocijas, kas vadītāja darbā būtu ļoti svarīgi, lai darbs norisinātos efektīvi mērķa virzienā.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_it2_1.jpg[/img]

Kopumā pētījumā iegūti interesanti rezultāti, kas parāda tendences par Latvijas IT vadītāju īpašībām. Jautājums, vai šie rezultāti ir specifiski IT jomai un cik lielā mērā tos varētu attiecināt arī uz citu jomu vadītājiem? Mans viedoklis ir, ka ir daļa nosacīti universālu „vadītāju” problēmu, kas noteikti parādītos, arī papētot citas jomas. Piemēram, jautājums par vadītāju-līderi vai vadītāju-speciālistu ir aktuāls ne tikai IT jomā. Tomēr šajā nozarē tas varētu būt jo īpaši jūtīgs, jo darbiniekam varētu būt grūti strādāt ar vadītāju, kurš tehniski zina mazāk par pašu darbinieku. Bieži vien par vadītājiem kļūst izcili speciālisti ar lielu pieredzi. Tomēr svarīgi saprast, ka arī vadītspēja ir sava veida „specialitāte”, turklāt vadītājiem ir arī iespēja apgūt dažādas tehnikas un attīstīt prasmes, kā efektīvāk vadīt savu komandu, un no šādām mācībām noteikti nebūtu jābaidās. Hewlett-Packard ir pārliecināti, ka jaunās tehnoloģijas padarīs sociālās prasmes tikpat izšķirošas kā tehniskās, tāpēc efektīvāks IT vadītājs mūsdienās būs tas, kurš pielieto savas sociālās prasmes biznesā, koncentrējoties uz to, lai uzlabotu kopējo darba efektivitāti un veicinātu inovācijas.

[Autors]

Ieraksti