Kāpēc būtu jālieto tieši Debian GNU/Linux?

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/bildes/atteli/20070828193505494.png[/imgl]Š ajā rakstā pakavēsimies pie tā, kas īstenībā ir Debian GNU/Linux, kādi ir tā plusi un mīnusi, kādiem mērķiem šis distributīvs vairāk piemērota un kādiem mazāk.

Par Debian projektu:

Debian tiek veidots kopš 1993. gada, bet pirmoreiz tautās parādījās 1997. gadā, tātad neilgi pēc tam, kad Microsoft laida apgrozībā savu Windows95. Interesenti var palasīt vēsturiskos materiālus un izsekot līdz visām šī distributīva attīstības gaitām. Protams, tagadējo Debian Etch 4.0 pat salīdzināt nevar ar pirmatnējo relīzi v.1.3, kura parādījās 1997. gada 2.jūnijā. Joprojām projektu izstrādā brīvprātīgo programmētāju grupa, tas nepieder nevienai komercstruktūrai.

Debian projektu atbalsta (arī palīdz ar aparatūru un finansēm) tādas nozīmīgas firmas kā Hewlett-Packard, Sun Microsystems, Progeny u.c.

Patlaban Debianam kompilētās programmatūras bāze sasniedz 18.700 programmu, un šis skaitlis pieaug ar katru dienu.

Jāpiemin arī, ka šī operētājsistēma ir ļoti draudzīga lietotājam, ar augstu automatizācijas pakāpi, un tieši no tās izveidojās populārais, bet pagalam komercializētais Ubuntu.

Ko nozīmē brīvā GNU/Linux licence? Par to būs dzirdējis katrs, bet neviens īsti nezin līdz galam. Tātad:

1. Debian drīkst lietot jebkurš un jebkuriem mērķiem.

2. To drīkst uzinstalēt neierobežotam datoru skaitam.

3. Ar šo operētājsistēmu drīkst strādāt vienlaicīgi neierobežots cilvēku skaits.

4. Jūs drīkstat pavairot un izplatīt Debian programmatūru jebkuros daudzumos, dāvināt vai tirgot kopijas.

5. Atļauts veikt jebkuras izmaiņas programmatūrā (izņemot nedaudzas iepriekš atrunātas lietas)

Debian komercdarbībā:

Īpaši labvēlīgie licences nosacījumi padara Debian par neaizstājamu uzņēmējdarbībā. Pakotņu sastāvā ir visa ofisam nepieciešamā programmatūra un tā ne par matu nav sliktāka par Windows attiecīgo programmatūru. Izņēmums varētu būt dažas specializētas grāmatvedības programmas, bet arī tās ir iespējams uzinstalēt caur emulatoriem. Sistēmas stabilitāte salīdzināma ar Windows XP stabilitāti, bet finanšu ietaupījums sasniedz līdz 500 Ls uz katru PC (OS + Office + arhivators u.c.)

Fakts, ka lietotāja saskarne GNOME ir pārtulkota latviski, uzskatāms par papildus plusu.

Pagaidām Debian masveida ieviešanu firmu ofisos kavē tikai cilvēku domāšanas inerce un visai zemais datorizglītības līmenis – Linux diemžēl skolās nemāca.

Debian serveris:

Tas komentārus neprasa. Vairums pieredzējušo lietotāju jau ir devuši priekšroku tieši Linux serveriem to lielākās stabilitātes un drošības dēļ.

Debian uz mājas datora:

Š eit jāievēro, ka Debian nav eksperimentiem un spēlēm domāta operētājsistēma, bet gan stabils “darba zirgs”. Kam OS nepieciešama nopietnam darbam – tas nekad ar sliktu vārdu nepieminēs. Multimēdiju iespējas (audio/video) vienmēr pieejamas visplašākās un ļoti augstā kvalitātē.

Daudzus kaitina, ka salīdzinājumā ar piem. Ubuntu daudzi atjauninājumi parādās ar nokavēšanos. Tam ir pavisam loģisks izskaidrojums: visa programmatūra pirms izplatīšanas repozitoriju tīklā tiek rūpīgi pārbaudīta. Līdz ar to rodas ievērojami mazāk drošības un savietojamības problēmu.

Viens no lielākajiem plusiem ir iespēja bez jebkāda riska apmeklēt šaubīgās interneta vietnes. Kamēr Windows lietotāji strīdas par vislabāko antivīrusu un adware/spyware ķērāju, tikmēr linuksisti var gulēt mierīgi. Ja arī kāds “kaitnieks” gribēs ielauzties sistēmā, tad bez lietotāja root paroles tas viņam nekādi neizdosies.

Daži trūkumi: Distributīvs diemžēl tiek atjaunināts pārāk reti; nākamo stable versiju 5.0 diez vai sagaidīsim agrāk par 2008. gadu. Nepacietīgākajiem, protams, būs iespēja notestēt beta versijas – konkrēti Lenny. Nekas netiek slēpts. Tāpat jāatzīmē dažas Linux/NIX vispārpiemītošas nepilnības ar atsevišķu videokaršu un perifērijas atbalstu. Bet šī nav operētājsistēmas problēma, vienkārši ražotāji nav papūlējušies izstrādāt attiecīgos draiverus.

Secinājums: Kā jau stabila vērtība Debian ir iekārtojies uz mana multiboot datora “uz palikšanu” un varu ieteikt to arī ctem lietotājiem. Notepad Forumā lietotāji varēs arī saņemt nepieciešamo palīdzību.

[img]https://notepad.lv/bildes/atteli/2007102710073538.png[/img]

[osh]

Kaut kā nepārliecināji mani pārmesties uz Debian 🙂

Bet tā Grolsch bilde gan man patīk, he

[samurajs]

osh wrote:

Kaut kā nepārliecināji mani pārmesties uz Debian 🙂

A tev bija domāta tikai bilde – tu tak neesi nedz windowsists, nedz ubuntists 😀

[Velko]

Liela Debian priekšrocība ir tiešām milzīgais jau kompilētās programmatūras klāsts. Ja gribētu ierakstīt pilnu instalācijas komplektu uz diskiem, tad būtu nepieciešamas 3 DVD, vai 21 CD matricas. Tiešām neatceros, kad būtu nācies kompilēt kādu programmu no izejas kodiem (protams, ja nevēlos tajā ieviest kādas izmaiņas).

Tiesa, tādu lērumu lejupielādēt ir vērts tikai, ja nebūs pieejams internets. Lai uzinstalētu Debian uz datora, kas pieslēgts internetam, pietiek ar 36 MiB .iso faila ielādēšanu. Pārējais tiks ielādēts no tīkla pēc vajadzības.

Ilgajam relīzes ciklam ir gan savi plusi, gan savi mīnusi.

Mīnuss, protams, ir tas, ka stable relīzē pieejamas tikai novecojušas programmas. Un dinamiskajā Linux pasaulē tās noveco apbrīnojami ātri. Mājas datoram parasti pieturos pie principa – lietot stable līdz brīdim, kad sāk spiest vajadzība pēc jaunākām versijām. Parasti ~ gadu pēc stable iznākšanas upgreidojos uz testing versiju, ar to sagaidu šīs versijas kļūšanu par stable. Pieturos pie šī principa kopš Woody laikiem.

Kāpēc ne visu laiku testing? Pēc stable iznākšanas testing versijā parādās zināma “viļņošanās” – tajā nāk iekšā viss jaunais, lieliskais un nenotestētais. Pēc kāda laika tā nostabilizējas un būtisku gļuku vairs nav.

Pluss ir tas, ka stable iznāk tiešām labi notestēta – uz to var paļauties. Otrs ir izjūtams lietojot Debian uz serveriem – var uzlikt, ik pa laikam palaist atjauninājumus un būt pārliecināts, ka viss darbojas. Uzturēšana aizņem pāris minūtes nedēļā. Tomēr, kad iznāk jauna relīze, tad kādā brīdī nākas uz to upgreidoties. Lai gan pāreja no vienas relīzes uz citu nav nekas šausmīgs, tomēr nākas pārtestēt, vai viss darbojas, piekonfigurēt to, kas nedarbojas utt. Par laimi šāds process jāveic tikai reizi 2-3 gados.

[azazul]

Jautājumi autoram:

[samurajs]

Nu, protams, mefisto arī Ä€frikā ir mefisto :rofl:

Hmmm… nezinu nevienu, kurš būtu sācis ar OpenSolaris vai ZenWalk. OpenSuse – vēl varbūt.

Minētā Debian programmatūra ir īpaši pielāgota Debian, uzstādāma ar 2 peles klikšķiem un parasti nav nekādu problēmu. Protams, ka citām distrām arī derēs (pārkompilējot), Linux/NIX jau daudzmaz vienota telpa.

Aha, Ubuntu pakas ir ātrāk, bet tad instalē tās pats uz savu atbildību, rezultāts nav prognozējams. Ja, piem. FF atjauninājums Debianam parādās 3 dienas vēlāk, kam no tā kāds zaudējums?

Man uz Debian teicami strādā visas populārākās multimēdiju programmas, nav nekādu problēmu. Tāpēc arī varu ieteikt.

Mefisto, ievēro: es neapliku nedz tavu iemīļoto BSD, nedz citas distras. Ja nepatīk iet baznīcā – meklē sinagogu vai mošeju! Un, ja raksts ir mēsls – es kaut kā Tavējos neesmu lasījis (izņemot pasen dažus Linux centrā)! Mūsu portāls ir atvērts visiem, tad parādi savas spējas publikācijās!

Un kopš kura laika Tu sāc slavināt Ubuntu? Laikam barga ziema šogad būs… 😀

[usins]

Man laikam kādu Linux guru vajadzētu, kurš mani apmācītu šajās lietās tā pamatīgi. Lai normāli pievērš pie linux. JO vienkārši apnicis sēdēt uz ubuntu (nelietoju mēnesi viņu). Gribās kaut ko nopietnu, bet tad vajag normālu cilvēku kurš pamāca, pasaka kas un kā. Man tāds mīnus- ja kāds nesāk mani virzīt es to nemaz nesāku. Bet kad inerce dabūta viss normāli.. ja aizrauj protams. Smukie grafiskioe efekti pie linux vairs nesaista. Vajadzīgs OS ar spēku, jeb kurš racionāli lietos datora resursus tieši Video failu apstrādē un atskaņošanā, arhivēšanā + laba vide programmēšanas apgūšanai 🙂

Bet vnk pašam nedaudz bailes sākt.. 🙂

[azazul]

Kāds tam visam sakars ar BSD ? Kur tad to es pieminēju.

Runa ir par to, ka tu mēģini pieradīt paša lietotā distro pārākumu pār citiem, kā pamatojumu izmantojot argumentus, kas ir patiesi jebkurai mainstream distrai.

.. būtu vismaz atbildējis uz kādu no jautājumiem.

P.S. Un par 3 dienām … diez ko teiktu cilvēki ja MS izdotu kritiskas kļūdas labojimu IE uz XP par 3 dienām vēlāk kā Vistai ?

P.P.S Dīvaini ka uz Debian strādā tikai populārākās multimēdiju progas, jo uz citiem distributīviem strādā viss linux multimēdiju klāsts ..

[samurajs]

Mefisto: man tas viss atgādina vāji slēptu mēģinājumu pavilkt deķīti uz BSD pusi…;) Lai arī nepiemini. Bet šeit nav domāts strīdēties Linux vs BSD.

Patiešām, kāpēc jebkura Linux/NIX multimediju programma neietu arī uz Debian? Pagaidām visas normāli gājušas; galu galā parastam lietotājam to arī nebūt nevajag simtiem.

Kritisko kļūdu labojumu Debian’am ir daudz mazāk kā daudzām citām distrām (jo sevišķi Ubuntu), jo izstrādātāji pamatīgi parūpējušies, lai šīs kļūdas būtu pēc iespējas retāka parādība.

Ar ko Debian pārāka par citām Linux OS? Ar to, ka ir lietotājam īpaši draudzīga; Sāku no nulles un man nenācās daudz studēt manuāļus, lai visu sakonfigurētu. Pie tam iesācējam nenāksies daudz strādāt ar konsoli (sākumā visiem no tās paniski bail) 😉

Ubuntu un BSD lietotājiem Latvijā jau ir savas kopienas. Iespējams, ka arī Latvijas Debian atbalsta centrs atradīs mājvietu Notepad forumā.

Gribētos zināt, uz ko tavi posti šeit ir vērsti? Apgalvosi, ka Debian ir slikts Linux? Tad lūdzu- uzskaiti trūkumus! Jo pagaidām es saskatu tikai piekasīšanos vārdiem un klaju demagoģiju (kā būtu, ja būtu?). Neko vairāk, diemžēl.

[azazul]

samurajs wrote:

Mefisto: man tas viss atgādina vāji slēptu mēģinājumu pavilkt deķīti uz BSD pusi…;) Lai arī nepiemini. Bet šeit nav domāts strīdēties Linux vs BSD.

Beidz pīt iekšā BSD. Tam ar to nav nekāda sakara.

samurajs wrote:

Patiešām, kāpēc jebkura Linux/NIX multimediju programma neietu arī uz Debian?

Es neteicu ka neiet, es teicu ka tu to mēģini padarīt par Debian-only iespēju.

samurajs wrote:

Kritisko kļūdu labojumu Debian’am ir daudz mazāk kā daudzām citām distrām (jo sevišķi Ubuntu), jo izstrādātāji pamatīgi parūpējušies, lai šīs kļūdas būtu pēc iespējas retāka parādība.

Jebkura distributīva lielāko kļūdu labojumu daļu sastāda trešās puses programu kļūdas (Firefox, mPlayer, whatever). Tad jau sanāk ka Debian neizplata daudzus programu labojumus, vai brutāli iejaucas to izstrādes procesā, lai panāktu ka citiem distributīviem izplatītās versijas ir kļūdainākas .. šķiet šai konceptā kaut kas nav pareizi ..

samurajs wrote:

Gribētos zināt, uz ko tavi posti šeit ir vērsti? Apgalvosi, ka Debian ir slikts Linux? Tad lūdzu- uzskaiti trūkumus! Jo pagaidām es saskatu tikai piekasīšanos vārdiem un klaju demagoģiju (kā būtu, ja būtu?). Neko vairāk, diemžēl.

Kādreiz man likās ka tu spēj lasīt … jo es jau atbildēju uz šo juatājumu.

azazul wrote:

Runa ir par to, ka tu mēģini pieradīt paša lietotā distro pārākumu pār citiem, kā pamatojumu izmantojot argumentus, kas ir patiesi jebkurai mainstream distrai.

P.S. .. nez .. diez es dabūšu par šito banu vai nē ..

P.P.S. un kā ir ar tiem jautajumiem ko es uzdevu, a ?

[samurajs]

Mefisto: nē, banu tu nedabūsi vis, i neceri! :rofl:

Gribēji atbildes uz jautājumiem? Lūdzu:

– Kāpēc licence būtu iemesls lai izvēlētos tieši Debian ? Vai GPLv3 palīdz biznesā ?

Tā kā jau pastāv maksas Linux’i un drošvien būsi par tādiem dzirdējis, tad nav nekādas garantijas, ka Linux/NIX OS, aiz kurām stāv komercstruktūras, nākotnē arī netiks izplatītas par maksu. Par Ubuntu es pat nebrīnītos, ne jau velti tā reklamē! Jebkurā gadījumā Debian tas nedraud.

–Kāpēc jāsalīdzina stabilitāte ar 6 gadus vecu MS operētājsistēmu ?

Tāpēc, ka 90% visas pasaules PC lietotāju acīs WinXP ir operētājsistēmas etalons. Absurds, bet tā ir!

–Kā programmas kas pieejamas uz Debian atšķiras no tā kas uzstādāmas uz Ubuntu, OpenSolaris un NetBSD ?

Principā jau Software telpa ir vienota, ko var uzlikt vienai OS, var arī citām. Bet Debian izstrādātāji ir parūpējušies, lai šai OS domātā programmatūra būtu jau lietošanai sagatavota, resp. iepriekš kompilēta.

–Lietotāja root parole

Uz mājas PC, kuram 1 lietotājs, parasti lietotāja parole=root parole. vai tad ne tā? Nav jēgas bez vajadzības atšķirīgas laikt, tā jau dzīvē paroļu pietiek…

–Jebkura distributīva lielāko kļūdu labojumu daļu sastāda trešās puses programu kļūdas (Firefox, mPlayer, whatever). Tad jau sanāk ka Debian neizplata daudzus programu labojumus, vai brutāli iejaucas to izstrādes procesā, lai panāktu ka citiem distributīviem izplatītās versijas ir kļūdainākas .. šķiet šai konceptā kaut kas nav pareizi ..

Viss kārtībā šai ziņā- arī programmu kļūdas tiek labotas regulāri!

[Velko]

Par tām kļūdām. Lielākais skaits kļūdu ir jaunās programmas versijās, ar laiku tās tiek izķertas. Š…emsim par piemēru to pašu Firefox:

Kamēr Ubuntu un citu distru lietotāji izmantoja Firefox 1.5 vai pat 2.0 un lika jauno versiju kļūdu labojumus, Debian Sarge (iepriekšējā stable relīze) lietotāji mierīgi dzīvoja ar Firefox 1.0 un krietni mazāku vajadzību to updeitot.

Vai tajā laikā Fx 1.0 bija novecojis? Jā, bet Debian jau arī nav viss jaunākais un spīdīgākais, bet gan pārbaudītas vērtības.

Par lietotāja root paroli. Manuprāt tā frāze labāk izskatītos: Lietotāja “root” parole.

[wasp]

Cilvēks uzraksta rakstu, vai pajautā kaut ko forumā – un tad vienmēr atrodas kāds, kas sāk ap….st.

Ar to mēs izceļamies, latvieši. Kāpēc tā?

Par Debian.Pārgāju uz to pēc Opensuses.Tā iepatikās, ka nedomāju to mainīt uz ko citu.

[osh]

wasp wrote:

Cilvēks uzraksta rakstu, vai pajautā kaut ko forumā – un tad vienmēr atrodas kāds, kas sāk ap….st.

Ar to mēs izceļamies, latvieši. Kāpēc tā?

Un tu izcēlies ar to, ka pateici lietu, kas jau desmitiem tūkstošu reižu ir sacīta un aknās jau sēž.

[samurajs]

Offtopic: Ja tevi kulturāli apd**š advancēts lietotājs, tad to vēl var nosaukt par oponentu.:) Pēc kāda 30. raksta to jau sāc uztvert normāli. Pēc 50. raksta jau ir uzaugusi āda kā zīlonim un viss pofig. Ja pats esi sarakstījis muļķības- pats esi vainīgs. Ja nē- zināsi, ko likt pretī!

Sliktāk ir tad, kad uzbrūk stulbs pok3 ar bļāvienu “linux ir mēsls, win rullz etc.” Tad gan gribas grābt to instrumentu, kurš ir mefisto avatarā 😀

Bet nu jaunos rakstu autorus neapskaužu… cik nav bijis gadījumu, kad pēc 1.raksta apd**šanas otrais vairs netop…

[Eudoxus]

# Kā programmas kas pieejamas uz Debian atšķiras no tā kas uzstādāmas uz Ubuntu, OpenSolaris un NetBSD ?

Pavisam vienkārši. Debian stable paas parasti ir labāk tesētas un tajās ir mazāk kļūdu. Tāēc pakas parasti ir vecākas. Ja kādu tas uztrauc, tad var likt arī Ubuntu, bet ja vēlas stabilu sistēmu, tad Debian ir laba izvēle. Piemēram, manuprāt Gnome 2.18 nav nekā tik revolucionāri jauna, lai piespiestu mani lietot gļukainu Fedoru vai Ubuntu. Uz Debian Gnome 2.14 griežas kā pulkstenis. Bet katram ir tiesības izvēlēties. Ja nu gribas jaunākas pakas, tad es ieteiktu likt Debian testing. Katrā ziņā tas būs stabilāks par daudzām citām distrām.

# Vai tik visu laiku netika bazūnēts ka Ubuntu pakas parādās ātrāk kā Debian ?

Nezinu, kas, kur un ko ir bazūnējis, bet pat ezim ir zināms, ka Ubuntu dzīvo uz Debian paku rēķina. Katra jaunā Ubuntu versija pamatā ir pārčkarēts Debian Sid (Unstable). Varētu pat teikt tā, ka lielakā daļa Ubuntu pozitīvo iezīmju (pakotņu menedžeris, ātrums, atkarību risināšana) nāk no Debian. Un ja nu kādam rūp tāda lieta kā brīvība un neatkarība, tad Debian ir īsā izvēle (neis Solaros, Ubuntu vai SuSE).

Paldies Samurajam, par rakstu. Pats lietoju Debian Etch. Manuprāt tā ir lieliska distribūcija, kasnoteikti izkonkurē daudzas citas. Tai skaitā arī, manuprāt, neplnīti savēto Ubuntu. Katrā ziņā, es ieteiktu katram pamēģināt Debian. Protam, salīdzinājumā ar Ubuntu, lai vis konfigurētu kā nākas, būs mazliet jāpasmērē rokas, tomēr tas ir to vērts. Jūsu rīcībā ir plašākais stabilu paku krājums kāds vien ir pieejams uz linux ar labāko pakotņu menedžera sistēmu.

[azazul]

Es liekaas kaut ko nesapratu.

Debian ir gnome 2.14 … Ubuntu ir 2.18 .

Tu apgalvo ka Ubuntu izmanto Debian pakas.

Secinājums : Debian Sid ir integrēta laika mašina, kura sūta Debian pa.kas no nākotnes un instalē tās uz Ubuntu. Protams ir arī alternatīva : tu sapisies argumentos.

[Velko]

Man gan kautkā izskatās, ka Debian Sid satur Gnome 2.18.

[samurajs]

To, ka Ubuntu izstrādātāji špiko – esmu pārliecināts. Viņiem vajag pēc iespējas ātrāk, lai tik uzturētu savu zīmolu. Nekas, pēc tam jau caurumus pielāpīs. Itkā jau cepas vēl jaunāka Gnome 2.19.

Kas tajās 2.18 un 2.19 ir tik būtisks?

[osh]

2.19 ir tjip tas pats 2.20 BETA.

Gnomei pāra skaitļi ir stabilās relīzes, nepāra – testa relīzes.

[Autors]

Ieraksti