Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Kāpēc latviešiem jālieto sliktāka pārtika un preces?
Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas veiktais pētījums satricinājis Austrumeiropas valstis jo atklājis šokējošu informāciju – lielākoties Austrumeiropas valstu veikalos pārdotie produkti ir zemākas kvalitātes nekā Rietumeiropas valstīs, lai gan preču zīmoli ir vieni un tie paši, vēstī LNT raidījums «TOP10».
[img]
Foto: SCANPIX/REUTERS
Pētījumā pārbaudīti vairāki produkti un secināts, ka, piemēram, dzērienam «Coca-Cola», kuru pārdod Austrumeiropā, pievieno lētākas sastāvdaļas nekā produkcijai, ko pārdod, piemēram, Vācijā un Austrijā.
Globālie pārtikas milži «Coca Cola», «Nestle», «Tchibo» un «Kraft Foods», kuri izpelnījās pētījuma nosodījumu, tā rezultātus nosaukuši par spekulatīviem, un visi noliedz kvalitātes atšķirības, norādot, ka kvalitāte esot augsta visās valstīs.
Klasiskās «Coca-Cola» dzēriena gadījumā katrā valstī tiekot izmantoti atšķirīgi saldinātāji, taču tas nekādi neietekmējot produkta kvalitāti. Taču atšķirība jūtama, un to apgalvo arī Latvijas pircēji. Tas attiecas gan uz veļas pulveriem, gan zobu pastu, gan sieriem un saldumiem.
Piemēram viena zīmola jogurts, kas ražots Vācijā rietumu tirgum atšķiras no jogurta, kas ražots Polijā Baltijas valstīm. Rietumu tirgum domātie jogurti ir krēmīgāki pēc konsistences, tajos ir augstāks piena tauku un augu saturs. Tikmēr mums piegādā E vielas.
Taču lielveikalos ir atrodama gan viena, gan otra prece, jo tāds esot pircēju pieprasījums un ražotāji pielāgojas mūsu tirgum. Tirgotāji nereti slēdzot līgumus ar ražotājiem, bieži vien nezina preces sastāvu, galvenais lai tas atbilstu Eiropas noteikumiem un nebūtu kaitīgs.
Zemkopības Ministrija problēmas nesaskata un mierina, ka galvenais, lai produkts nebūtu kaitīgs un atbilstu visiem standartiem.
Tomēr, ja pārtikas produkti atbilst noteikumiem, tad par sadzīves precēm to apgalvot nevar. Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja secina, ka šajā lauciņā pārkāpumu netrūkst.
Kāds ir pieprasījums, tāds arī piedāvājums. Latvijā pārdoto preču kvalitāti ietekmē tieši iedzīvotāju pirktspēja un sapratne par to, kas ir kvalitatīvs un kas nē. Ražotāji un izplatītāji preces cenšoties pieskaņot reģioniem.
Man choms no UK ved veljas pulveri, kad atbrauc ciemos. Atskjiriiba ir ljoti liela.
Pārtika jau nav vienīgā preču kategorija, kurā Latvija trešās pasaules valsts lomā. Tas pats ir ar elektroniku, sadzīves tehniku, automašīnu rezerves daļām utt.
Ä€ un Hellmans majonēze ir it kā ražota Polijā, bet pamēģīniet nopirkt to pašu majonēzi polijā un pie mums. Rimčika vai Maximas pārdotā, pēc garšas, vairāk atgādina lūpukrāsu. Man tiko atveda no Polijas… Nu tas jau ir cits kušķis. Tā viņa arī garšojā sākumā, kad tik tiko sāka tirgot.
Kauna šai valstī nav nevienam, bet zivs jau pūst no galvas.
Kā arī esmu kafijas cienītājs, man priekšnieks iedeva nogaršot friču Jacobs Kronung. secinājums: tīri laba manta. pie mums pieejamā garšo sliktāk kā samazgas
Viņi neapstāsies, kamēr padevīgi ēdīsim tos draņķus, ko viņi tur sagrūž iekšā.Īstas izejvielas nemanāmi aizstāj ķīmija. Pašizmaksa krīt – peļņa aug. Daudzi agrāk ēdami un dzerami produkti tagad pārvērsti par figviņzin ko.
Normālās valstīs ir spēcīgi pārtikas kontroles dienesti, tirgotāju konkurence un prasīgāki pircēji ar lielāku maksātspēju, protams.
Preses relīzes