[imgl]https://notepad.lv/userpix/1778_broken_sandy_bridge_1.png[/imgl]Invalīds kopš dzimšanas, tātad. Bet pati problēma, protams, nav kalcija trūkuma izraisītā kaulu trauslumā. Diagnoze ir akūts oksīda deficīts SATA kontroliera 3 Gbps PLL takts ģeneratora blokā. Piedodiet, latīniski šo slimību uzrakstīt nemāku. Toties droši apgalvošu, ka slimība nav lipīga. Vienam no šajā shēmā izmantotajiem tranzistoriem ir pārlieku plāns dielektriķa slānis. Attiecībā uz loģiskajiem slēdžiem tas nozīmē – zema ieslēgšanas voltāža. Bet PCH pievadītā voltāža šim tranzistoram ir pārlieku augsta. Tranzistors, protams, joprojām darbojas korekti, tikai process rada neparedzēti augstu noplūdes strāvu. Atkarībā no šajā shēmā pielietoto tranzistoru fizikālajām īpašībām pastāv iespēja, ka šīs noplūdes strāvas ar laiku kļūs arvien lielākas, kas radīs arvien vairāk darbības kļūdu, līdz visbeidzot šo shēmu “nokaus”. Un SATA 3 Gbps porti pārstās darboties. Jāpiebilst, ka SATA 6 Gbps ir pašiem savs PLL takts ģeneratora bloks, līdz ar to šis defekts tos ietekmēt nevar.
[align=justify]Kā saka biedrs Samurajs, šī portāla lielais priekšnieks, “vajag tik rakt”. Tā darījuši AnandTech speciālisti, kas izsecinājuši šī defekta rašanās iemeslu. Tātad – IT lauciņā (un ne tikai) ļoti raksturīga ir jaunu garadarbu radīšana, izmantojot copy-paste metodi. Tā tikuši radīti arī 6. sērijas čipseti, kuros visai daudz ir paņemts no iepriekšējām sērijām. Nu varbūt nevajadzētu gluži tādu metodi arī noriet, jo galu galā kāpēc labot to, kas nav salūzis, vai ne? Taču vismaz vajadzētu pēc tam veikt revīziju un paņemt “cut” tam, kas nemaz nav vairs vajadzīgs. Š ajā gadījumā arī šis tranzistors izrādījies absolūti nevajadzīgs. Intel izlabotajās platēs šim tranzistoram vienkārši vairs netiks pievadīta voltāža, bet SATA kontrolieris gluži mierīgi turpinās darboties arī bez tā. Tikai šoreiz jau bez iepriekš minētās invaliditātes kopš dzimšanas ar to visu garo diagnozi. Vai īsāk – bez kļūdu rašanās potenciāla. Vismaz attiecībā uz SATA kontrolieri.
Kāpēc šo defektu bija tik grūti atklāt? Gluži vienkārši. Tranzistorus un vispār lielu čupu elektrisko un elektronisko komponenšu nav iespējams saražot perfekti vienādas pēc to fizikālajiem parametriem. Taču šīs atšķirības praksē ir nenozīmīgas, vismaz darbībai ieteicamajās robežās. Š o faktu plaši izmanto virstaktēšanai, jo faktiski shēmas spēj vienā mierā korekti darboties arī pie augstākām voltāžām. Tikai tās nedarbosies “vēsā mierā”, jo noplūdes strāvas radīs augstāku izdalīto siltumenerģiju un arī citus nevēlamus faktorus. Tas agri vai vēlu novedīs pie darbības kļūdām vai visas iekārtas kritiskas “atteices”.
Tātad. Ja kādam akurāt gribas paspīdzināt šo tranzistoru, tādējādi paātrinot tā “atzīšanos” un, sekojoši, padarīt savas mātesplates SATA 3 Gbps portus nelietojamus, tad ir iespējams “mājās atkārtot” pavisam vienkāršu lietu, ko veica Intel speciālisti, lai šo problēmu diagnosticētu savos kambaros – manuāli paaugstināt PCH voltāžu un temperatūru. Tas tā, ja nu kādam naudas par daudz vai ir radušās maniakālas tieksmes iznīcināt personīgo datortehniku, iespējams, kāda neveiksmīgi noķerta
Bet. Ja vēl pasaulē sastopami arī saprātīgie cilvēki, vai vismaz tādi, kuriem akurāt gribas pēc iespējas ilgāk no šīs problēmas izpausmes izvairīties, varbūt pat pavisam aizmirst, tad jādara tieši pretējais – PCH voltāža jāsamazina līdz zemākajai stabilajai. Problēma, protams, netiks novērsta tās saknē, bet noplūdes strāvas samazināsies, un, sekojoši, varbūt, ka defekts datora efektīvajā dzīves laikā nemaz neparādīsies.
Prātīgākais joprojām būs vērsties pie tirgotāja, pieprasot garantiju, uz ko jums ir pilnas tiesības, jo produkts ir un paliek brāķis.
Avots:
.
