[imgl]https://notepad.lv/userpix/29_interneta_zagli_1.jpg[/imgl] Kaspersky Lab iepazīstina ar Satura analītiķu nodaļas vadītājas Darjas Gudkovas rakstu „Kā pasargāt sevi no krāpšanas internetā. Praktiski padomiâ€. Cilvēks ir visneaizsargātākais informācijas drošības sistēmas elements. Viņam piemīt dažādi vājumi, piemēram, lētticība un neuzmanība, tāpēc, lai gūtu vieglu peļņu, kibernoziedznieki aktīvi izmanto tā dēvētās sociālās inženierijas metodes.
Viens no izplatītākajiem interneta krāpšanas veidiem ir pikšķerēšana. Parasti ļaundaru mērķis ir lietotājvārdu un paroļu ieguve, lai piekļūtu banku kontiem vai elektronisko maksājumu sistēmu uzskaites informācijai, kā arī sociālo tīklu un tiešsaistes spēļu lietotāju kontiem.
Lai iegūtu vajadzīgos datus, krāpnieki izsūta viltus paziņojumus resursa administrācijas vārdā; izmantojot āķīgas pārliecināšanas metodes, viņi piespiež interneta lietotāju pa saiti pāriet uz viltotu (bet no īstās neatšķiramu) tīmekļa vietni, kurā tiek prasīts ierakstīt lietotājvārdu un paroli. Iegansti var būt dažādi – „noklikšķiniet uz saites, citādi jūsu konts tiks bloķētsâ€, „aplieciniet savu identitāti†utt.
Tiklīdz interneta lietotājs ievada konfidenciālo informāciju, viņš uzreiz nonāk krāpnieku rokās. Uzlauztu sociālā tīkla kontu ļaundari var izmantot surogātpasta izplatīšanai, bet personisko saraksti – šantāžai; ja noziedznieki ir nozaguši tiešsaistes spēles profila lietotājvārdu un paroli, tad tēls, visticamāk, tiks pārdots interneta izsolē.
Ir vērts paturēt prātā, ka bankas, maksājumu sistēmas un e-pasta pakalpojumu sniedzēji nekādā ziņā nelūgs klientu pieslēgties, noklikšķinot uz saites e-pasta vēstulē. Š āda prasība automātiski nozīmē, ka ziņojums ir pikšķerētāju izlikta ēsma.
Viltotu vēstuli, kas satur saiti uz iespējamo oficiālo organizācijas resursu, var vienkārši atmaskot, novietojot kursoru uz saites. Tad rīka padomā jeb paskaidrē (vai pasta klienta kreisajā apakšējā stūrī) jūs redzēsit īsto tīmekļa vietnes adresi, kurp nokļūsit, noklikšķinot uz saites.
Uzmanīgi skatieties, uz kādu tīmekļa vietni pārejat – bieži vien krāpnieki saviem domēniem izvēlas nosaukumus, kas ir ļoti līdzīgi oficiālo portālu nosaukumiem. Ja rodas šaubas, pašrocīgi ievadiet resursa oficiālo adresi pārlūkprogrammas adreses joslā, neizmantojot vēstulē doto saiti. Š ādi jūs noteikti pasargāsit sevi no pārejas uz krāpniecisku tīmekļa vietni.
Interneta plašumos ir jāuzmanās ne tikai no pikšķerētājiem. Par citiem interneta krāpšanas veidiem (viltotiem loteriju laimestiem, „Nigērijas vēstulēmâ€, finanšu piramīdām, ubagošanu u. c.) un paņēmieniem, kā sevi pasargāt no ļaundaru izliktajiem slazdiem, iespējams uzzināt, izlasot pilnu rakstu:
Cik debīlam, vai līkrocīgam ir jābūt, lai savus datus dotu 3šajai personai?
Mana māte noteikti neievērotu, ka adreses joslā ir drugiem.lv nevis draugiem.lv utt.
Viens no retajiem, derīgajiem kasperska PR.
Cik debīlam, vai līkrocīgam ir jābūt, lai savus datus dotu 3šajai personai?
Atvaino, bet cik gudram ir jābūt, lai uzrakstītu šādu komentāru?
Tavs paraksts par Tevi liecina… Rakstu lasīji, lai uzd**tu? Eeinšteins nerunāja angliski tavai zināšanai- viņš to nedarīja principiāli…
Personas datu nodošana trešajām personām ir, man šķiet, ļoti plaši izplatīts paņēmiens internetos. Pie daudzām reģistrācijām tīri oficiālos kantoros ir ķeksis vai kaut kāda info par piekrišanu, ka tur tādi un tādi dati tiks nodoti tam un tam – vai otrādi – kaismīgs zvērests, ka tas nekādā gadījumā nenotiks (ko neviens nevar garantēt šais laikos).
Snorx, ja jau mēs pēkšņi tik personīgi runājam, vai drīkst jautāt, kādēļ Tu esi tāds uzvilkts pēdējā laikā? Bez jebkādiem zemtekstiem.
Pirmkārt, vēlos paskaidrot, ka mans komentārs noteikti nebija retorisks, un, lai gadījumā Tu to tā neuztvertu, sāku to ar vārdu “atvaino”. Ar to es noteikti nevēlējos, tā teikt, izmantojot Tavu leksiku, uzd***t. Tas būtu viens no pēdējiem iemesliem, kādēļ es vispār vēlētos rakstīt komentāru.
Es Tev uzdevu pretjautājumu, jo mani “aizķēra” Tava komentāra ārkārtējais vispārinājums, maigi sakot.
Kādēļ Tu vēlies aizvainot visus, kas, apzināti vai arī neapzināti, nodod savus datus “trešajām personām”?
Vai Tavā izpratnē ir kāda atšķirība terminam “trešā persona” (- IT sfērā, likumdošanā, un, piemēram, valodas gramatikā) ar šajā PR rakstā minētajiem “ļaundaris” un “krāpnieks”?
Visbeidzot, par manu
Paldies par uzmanību. 😕
.
