Kibernoziedznieki arvien biežāk tēmē uz spēlētājiem

[shady]

Izmantojot uzraudzības sistēmu KSN, 2012. gadā Kaspersky Lab ik dienu reģistrēja septiņus tūkstošus mēģinājumu inficēt spēlētājus visā pasaulē. Š ajos uzbrukumos riskam tiek pakļauti lietotāju personas dati, kas satur tiešsaistes spēļu un banku paroles: pirmajā gadījumā ļaundari cenšas nozagt spēles tēlus un vērtības, lai pēc tam šos virtuālos artefaktus pārdotu par pavisam īstu naudu, otrajā — pašu naudu no reāliem bankas kontiem.

Kaspersky Lab speciālisti ir noskaidrojuši, ka savu noziedzīgo mērķu sasniegšanai ļaundari katru dienu izsūta spēlētājiem vidēji 10 vēstules ar kaitīgām saitēm un pielikumiem, kā arī veic aptuveni 500 mēģinājumu inficēt spēlētājus, izmantojot pārlūkprogrammas. Turklāt uzņēmuma «savāktā» uzbrukumiem tiešsaistes spēlēm paredzēto kaitīgo programmu «kolekcija» katru dienu papildinās ar piectūkstoš jauniem paraugiem.

Hakeru iemīļotais paņēmiens tiešsaistes spēļu pasaulē, protams, ir sociālā inženierija, jo īpaši pikšķerēšana. Piemēram, maskējoties ar populāras spēles nosaukumu, noziedznieki izmisīgi cenšas piesaistīt spēlētājus savām viltotajām tīmekļa vietnēm, lai iegūtu viņu spēles kontu paroles — 2012. gadā Kaspersky Lab speciālisti ir reģistrējuši 15 miljonus mēģinājumu apmeklēt pikšķerēšanas vietnes, kas atdarina vienam no lielākajiem tiešsaistes spēļu izstrādātājiem piederošos portālus. Tādējādi iznāk, ka ik dienu tiek veikti līdz 50 tūkstošiem mēģinājumu apmeklēt pikšķerēšanas vietnes. Par laimi, visus šos lētticīgos lietotājus apturēja Kaspersky Internet Security ietvertā profesionālā pretpikšķerēšanas sistēma, kas pazina draudus.

[img]https://notepad.lv/userpix/29_inforgaphic_kaspersky_1.png[/img]

Protams, spēlētāju apdraudējumi nav vienmērīgi izplatīti visā pasaulē un ir tieši saistīti ar aktīvo spēlētāju skaitu dažādās valstīs. Š ī skumjā saraksta pirmajā trijniekā 2012. gadā bija Krievija, Ķīna un Indija. Tieši šajās valstīs spēlētāji saskaras ar vislielāko inficēšanās risku ar sekojošu personāžu un spēles vērtību zādzību. Jāpiebilst, ka šis «līderu» saraksts ir gandrīz nemainīgs jau vairākus gadus un diemžēl nav pamata gaidīt ļaundaru aktivitātes samazināšanos.

Tomēr ir pilnīgi iespējams pasargāt sevi un savu alter ego no kibernoziedznieku tīkojumiem. Lai gan ekspertu ieteikumi pirmajā acu uzmetienā šķiet pašsaprotami, tomēr praksē tie ne reizi ir pierādījuši savu efektivitāti.

Kaspersky Lab vadošais antivīrusu eksperts Sergejs Golovanovs piedāvā spēlētājiem tīmeklī ievērot šādas vienkāršas uzvedības normas:

«Pirmkārt, ir «jāieslēdz galva», kad saņemat e-pastu, kurā, piemēram, tiešsaistes spēles servera administrācija, aizbildinoties ar kaut kādu iemeslu, pieprasa konta personas datus vai piedāvā veikt autorizāciju — nevajag uzreiz steidzīgi noklikšķināt uz saites vēstulē, jo tā var būt pikšķerēšanas vietne.

Otrkārt, nevajag no apšaubāmiem avotiem lejupielādēt neoficiālus ielāpus — kopā ar tiem viegli var saņemt «bonusā» trojieti, kas ieviešas datora sistēmā un zog visādas paroles. Turklāt tā var būt ne vien tiešsaistes spēles, bet arī, piemēram, bankas kartes, kas figurējusi internetā, parole. Š ajā sakarā spēlētājiem var būt svarīga virtuālā bankas karte, kas ļaus iztērēt tieši tik daudz, cik paredzēts, un palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem riskiem.»

Tomēr ļaundari ir un paliek ļaundari, lai pārspētu viltībā pat vismodrāko lietotāju, tāpēc eksperti īpaši iesaka izmantot profesionālus aizsardzības risinājumus. Piemēram, jaunais Kaspersky Internet Security satur pašlaik visprogresīvākās kaitīgo programmu atklāšanas un bloķēšanas tehnoloģijas, tostarp pretpikšķerēšanas funkcijas, automātisku aizsardzību pret mūķiem izmantotājiem, virtuālo klaviatūru lietotājvārdu un paroļu ievadīšanai, kā arī vēl daudz ko citu. Turklāt tajā ir speciāls spēles režīms, kas minimāli iesaista sistēmas resursus un uz laiku izslēdz paziņojumus, tiklīdz lietotājs izvērš spēli pa visu ekrānu.

https://www.salidzini.lv/affiliate/search.php?aff=notepad.lv&q=Antivirus&cn=5&type=list” frameborder=”0″ width=”570″ height=”220″>

[Autors]

Ieraksti