Kino apskats: Pēcnācēji

[shady]

Laikam sāku nojaust, kādēļ Džordžs Klūnijs vēl joprojām ir vecpuisis – viņš to vien dara, ka filmējās, jo, nu, ir pienākusi kārta nākošajai filmai, ar viņu galvenajā lomā (pavisam nesen uz LV ekrāniem atceļoja viņa filma “Marta īdas”, kuru kino apskatu var izlasīt šeit:”Kino apskats: Marta īdas”. Š oreiz pastāstīšu par filmu “Pēcnācēji” (The Descendants), kuru ir uzņēmis režisors – Aleksandrs Peins, un tā savu pirmizrādi pie mums piedzīvo šodien, 24.februārī. Š ī noteikti nav filma, kura ies pie sirds pelēkajām masām. Tiem, kuriem patīk šaušana, kaušanās, ātras mašīnas, lēkšana no vilciena un tamlīdzīgas lietas – šī filma nav jums.

Kad Nofilmets.lv mūs uzaicināja uz preses seansu, fiksi iemetu aci kinoteātra mājas lapā, lai apskatītos filmas žanru un aptuveno saturu – pēc sniegtās informācijas varēja noprast, ka būs lēnais gabals, bet tā kā minēta pie žanra ir ne tikai drāma, bet arī komēdija, tad nopratu, ka būs kas līdzīgs romantiskajam kino. Es saprotu, ka kino kritiķa acs spēj izšķirt šajā filmā dramatisko saturu un komēdijelementus un šo visu sakopojumu nodēvēt par ģeniālu darbu, ko paveikuši meistarbuķete: A.Peins un Dž.Klūnijs, jo lai apvienotu divus pretējus žanrus vienā filmā ir jābūt talantam. Tomēr es, laikam aiz savas tumsības, nespēju piedēvēt neko daudz no komēdijas.

[img]https://notepad.lv/userpix/29_descendants_logo_1.jpg[/img]

Filma iesākas ar to, ka Meta Kinga (Dž.Klūnijs) sieva Havaju salās cieš nelaimes gadījumā uz ūdens, un komā nonāk slimnīcā. Metam ir iespēja pārdomāt savu dzīvi, un viņš cenšas ar visu tikt galā – gan no psiholoģiskā viedokļa, gan praktiskā. Visu sarežģī fakts, ka viņam ir divas meitas, par kurām tagad ir jāparūpējas, ņemot vērā to, ka nekad pats īsti nebija piedalījies bērnu audzināšanā. Grūtības vēl paspilgtina vecākā meita (tīņu vecumā), kuras uzvedība nekad nav bijusi apmierinoša, un pat tad, kad Mets Kings dodas pēc vecākās meitas Elizabetes, lai visa ģimene būtu kopā un sagaidītu sievas pamošanos, viņa tiek pieķerta lietojot alkoholu. Katra diena paiet kā grūts pārbaudījums, kam seko aizvien jaunas un jaunas grūtības. Katru dienu arī atklājas aizvien vairāk noslēpumi, kas liecina par to, ka laulības dzīve sen ir bijusi uz izjukšanas robežas, un tā sabrūk brīdī, kad paša meita pasaka, ka sieva viņu taču visu laiku ir krāpusi.

[img]https://notepad.lv/userpix/29_descendants_berni_1.jpg[/img]

Pamazām Metam Kingam sāk nostabilizēties attiecības ar bērniem un Elizabete pat sāk palīdzēt savam tēvam sameklēt sievas mīļāko. Nenoliedzu, ka šī filma ir ar trāpīgām frāzēm, Elizabetes draugu, kurš vistiešākajā nozīmē ir pamuļķis un visu laiku ko nevietā virina savu muti, kā arī bērna uzdrīkstēšanās izpaust savas emocijas parādot pieaugušajiem vidējā pirksta kombināciju, bet vai tāpēc tā ir jāzidala kā komēdija? Nespēju to saprast, tas šķiet absurdi, jo visam filmas sižetam caurvijas skumjas par to, ka cilvēks guļ uz nāves gultas, un tur neko vairs nevar labot. Jebkurā gadījumā gandrīz divas stundas paskrēja nemanot, un nevaru nepieminēt ne tikai filmas skrējienu, bet arī Džordža Klūnija izcilo centienu skrienot noturēt uz kājām iešļūcenes. Kā minēja nofilmēts.lv, tad šis laikam tiešām ir gada labākais skrējiens, un pie visām Oskara nominācijām jāpievieno jauna kategorija – gada labākais (smieklīgākais) skrējiens.

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=vsLKKAPI6uY[/youtube]

Filmā gan tas bija krietni garāks un arī daudz komiskāks. Lai arī kā, tomēr Dž.Klūnija aktierspēle bija nevainojama, un šo filmu par vēl lieliskāku padarīja arī abas meitenes Š ailēna Vudlija un Amare Millere (Shailene Woodley, Amara Miller), kuras nemaz nepazuda varenā Klūnija ēnā, jo viņas savā lomā iejutās patiešām lieliski, un trijotnes saspēle bija uz visiem simts. Savu romantikas devu deva lieliskie Havaju salu skati, un sižets pat izvilināja kādu asaru, tomēr beigās sapratu, ka ja sākumā baudīju ainas burvību ar fonā skanošo ģitāras strinkšķināšanu, tad beigās jau ģitāra mācēja spēlēt arī uz nerviem, jo kas par daudz, tas tomēr par skādi.

[img]https://notepad.lv/userpix/29_descendants_angry_1.jpg[/img]

Ja man jāapkopo viss savārstījums, tad varu teikt tā, ka filma paņēma ar savu emociju patiesumu, smalku balansēšanu starp sāpēm un savdabīgu humoru (kurš vairāk izpaudās dzēlīgi asprātīgos tekstos). Filma ir smaga, tomēr tā uzrunā un ievelk sevī, jo nemanot sāc just līdzi galvenajiem varoņiem, un neviļus aizdomājies, ka kāda no situācijām var iezagties arī tavā dzīvē.

Š eit arī filmas treileris:

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=CWHNXJ1K4yA[/youtube]

Filmas pirmizrāde Latvijā: 24.02.2012

Filmas garums: 1h 53 min

Režisors: Aleksandrs Peins

Žanrs: Drāma, komēdija

Gads: 2011

Lomās: George Clooney, Shailene Woodley, Beau Bridges, Judy Greer

IMDb vērtējums: 7.7/10 (36,948)

[Garinsh]

Š o jāredz, kaut vai Klūnija dēļ, kura aktierspēle vienmēr bijusi laba un ticama.

[Autors]

Ieraksti