Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Ko darīt? Kā dzīvot tālāk?
Tie, kas pelna ievērojami vairāk virs manis minētajiem 200 Ls uz rokas – tīri zinātkāres pēc pamēģiniet no savas lielās algas iztērēt tik 200 Ls mēnesī un tad parunājiet par cien. root k-ga minēto frāzi saviem vārdiem.
Ja man būtu jāizvēlās – strādāt par 200 Ls uz rokas vai vispār nestrādāt, tad es labāk izvēlos vispār nestrādāt un būt parazīts, kurš dzīvo uz valsts rēķina.
Kā arī – diezin vai tādas Maximas un Rimi nevar atļauties maksāt saviem darbiniekiem vismaz 2x lielākas algas. Vienkārši cilvēki ir skopi – respektīvi, ka tik vairāk sev un mazāk pārējiem.
P.s. gaidu kārtējos uzdirsienus…
Sludiķi vispār ir marasms – tāda un tāda pieredze, tādas un tādas izglītības (bezjēdzīgas), rakstiet CV un motivācijas vēstuli, par algu ne vārda. Kāda tur vēl motivācija, kad nošauties gribās?
A diženajā republikā bezdarba procents ir zems uz papīra, jo NVA ātri izsviež no bezdarbniekiem, ja nav sarakstītas tagad visādas makulatūras par to, kā tiek meklēts darbs, nav regulāri apmeklētas “konsultācijas”, nav iets uz lekcijām par “izaugsmi”, utml. zirga murgi – arī vistīrākā ņirgāšanās.
Īsumā – tie, kas nevēlas strādāt, bet luni dzīt, arī nekad nestrādās un turpinās luni dzīt, dzert, ražot kinderus, dzīvot uz pabalstiem, parādus krāt un trollēt iestādes – izdomās, kā. Bet dažiem, kas tiešām gribētu un pienāktos, tiek mesti ceļā pilnīgi visi iespējamie sprunguļi.
Darbu var dabūt, patiesībā ir pamatīgs darbinieku trūkums Pēc mana skata punkta – gudrie ir aizbraukuši prom, bet tie gudrie, kuri palikuši, jau strādā savā amatā. Pāri palikuši ir jauniņie un tādi, kuri ātri vien izlido laukā pēc darbā pieņemšanas. Pamatīgi trūkst sakarīgu cilvēku.
Tā, virspusēji iesakot, atrodi sev piemērotu darbiņu uz laiku, strādā, lai negrimsti lielākos sūdos un izmanto savu laiku, lai apgūtu ko jaunu (jaunas zināšanas labākam darbam) un sastādi sev plānu turpmākajiem dažiem gadiem.
Parādus centies maksāt ar kapeikām, kaut vai 10 ls mēnesī (tas nekas, ka prasa 100 mēnesī). Maksā, cik vari, un regulāri. Visiem LV ir problēmas, parādu piedzinējiem ar nav viegla dzīve, labāk, ka maksāsi 10 nekā neko. Domu saprati. Parādu piedzinēju darbs ir psiholoģiski tevi iebiedēt. Un makšā nevis parādu piedzinējiem, bet tam, kam esi parādā – tās ir tavas likumīgās tiesības,jo TU nearvienu parādu piedzinēji neesi noslēdzis nekādu līgumu. Vajadzības gadījumā sazvani īsto (kam esi parādā) un parunā, var vienoties. Un pasūti vienu māju tālāk parādu piedzinējus.
Sliktāk ir ar dzīvokļa parādiem, bet arī bakai nav izdevīgi atņemt tavu mājvietu, jo vairs nepārdos par sākotnējo cenu. Tev vajag darbu. Atrodi to, ej uz banku un vienojies. Runā.
Tas tā, protams, nevar zināt konkrētos apstākļus. Varbūt ir nenosaukti citi apgrūtinājumi, kas maina ieteikto.
Mazpilsētā dzīvo, saki? Atvaino, bet mazpilsētā ar 200 latiem uz rokas pietiek atliektiem galiem. Tas, protams, pie nosacījuma, ka nedzer 50 latu viskijus, nelej degvielu savam pieclitrīgajam bēemvē un katru mēnesi nepērc dī&džī lupatas. Tā ka – viss ir atkarīgs no apstākļiem.
Vēl var pārvākties uz dziļiem laukiem, tur ar 200ls var izdzīvot.
Arī no dzīves vietas un veida daudz kas atkarīgs, ja jāmaksā tikai nodokļi, elektrība, internets un pārtika, tad arī ar 200 Ls var savilkt galus kopā, ja vien agrāk vieglu roku nav ietaisīti parādi.
Pilsētā dzīve vienmēr būs dārgāka nekā laukos, provincē joprojām izdzīvot var, protams, ja vien pieder kāds īpašums un jārēķinās ar nelimitētu darba laiku, kā arī praktiski jāaizmirst par izklaidēm. Nu nevar Latvija kļūt par pilsētvalsti, visiem darba nekad nepietiks, ņemot vērā, ka ražošana šajā valstī ir iznīcināta.
Kad pilsētas švaļi to sāks saprast, varbūt arī situācija uzlabosies, diemžēl arī laukos cilvēki grib dzīvot pa “vieglo”, mani senči pēc kara raka zemi ar lāpstu, kamēr nopelnīja pirmajam zirgam, tad nāca kolchozi un viss iesāktais bija kaķim zem astes, tagad atkal viss jāsāk no gala, bet uz pilsētu mani var aizvest tikai reanimācijas mašīna 🙂
Un visubeidzot, tu jau nedzīvo uz “valsts” rēķina. Tu dzīvo uz citu cilvēku rēķina, mana rēķina. Valsts naudu neražo un neplena.
Kas ko var un nevar atļauties arī nav tava jibanā darīšana. Kas tu esi tāds par krūmos dirsēju kas tagad norādīs kādam kādas algas un kāpēc maksāt? Cik pats esi darba vietas radījis, daiļdirsēj?
Redz, es dzīvoju Rīgā, dzīvē nav īpaši viegli gājis, jo kad sākās “krīze” es biju vēl ļoti jauns, līdz ar to nekādā veidā nespēju nopirkt savu privātīpašumu kaut vai Rīgas apkaimē. Tad nu lūdzu apgaismo mani(pēc Taviem vārdiem spriežot esmu degradēts parazīts, dēļ kā tādiem kā Tu ir tagad jācieš, respektīvi visi ir vainīgi nevis es pats) Kā var dzīvot dzīvi, kurā neko nevar atļauties. Man par īri un komunālajiem vien aiziet 2x vairāk nekā mūsu valstī ir minimālā uz rokas. Par ko lai ēd? Par ko lai pērk apģērbu?
bet ja tā spriest es rāvu kādreiz 2 slodzes katru pārdienu pa 12 stundām un uz rokas knapi 200ls saņemu pectām iedeva 4 slodzes ar gariem zobiem bija 250ls … ticat man toko jūs te rakstat ir vienkāršā hinesija …. nekā personīga bet taisnību es zinu pietiekoši labi …
P.s
Un par gudrajiem pat pie darba negrib laist jo zin ka taisās jāt vecu kleperi pa kapeikām .. es labāk neturpināsu savādāk tudaļ pierunāšu pa daudz un pārāk biezi .
Atšķirībā no tevis, es tādu 100-200 latu posmu uzskatu par “startu”, kas man ilga labi ja pāris mēnešus pašā “darba stāža” sākumā. Ja tu esi tik apdolbīts, ka uzskati, ka hops – vari atrast labu darbu un visu mūžu viņā atsēdēsi, būs okei – nafig tu vēl esi un potenciāli čakarē jau tā sačakarēto genofondu? 😀 Nav jādzīvo tā, ka neko nevar atļauties, pastāvīgi. Atrodi mazumiņu, uzkrāj pieredzi, pakāpies augstāk, uzkrāj pieredzi, iemaņas, pakāpies vēl augstāk, un tad līdz hauzei pie-Rīgā un bembim vairs nemaz nav tik tālu.
Ja tu uz neko tādu neesi spējīgs, un proti tikai internetā dirst, neesi arī pelnījis. Tiem, kas spēj, vajadzēs tādus kā tu – asfaltu klāt un grāvjus rakt.
Viens no iemesliem Tavām problēmām ir tas, ka dzīvo laukos
Izlasam šo (
P.s. Tu es degradēts cilvēks, kurš to vien māk kā lamāties. Vismaz izrādi cieņu citiem paturot savas rupjības pie sevis. Lai vai kā, internets arī ir vide, kurā nebūtu vēlams lamāties, tas tik parāda Tavu izglītības līmeni, kurš neapšaubāmi Tev ir zems!
Punkts!
Man jau labi sen vairs nav jāizdzīvo ne par 200 ne vispār principā jāizdzīvo. Es savos gados varu atļauties uzturēt sevi, sievieti, bērnu, un nu jau arī par ģimenes pieaugumu padomāt. Un izdarīt to es varu tikai tāpēc, ka saņēmu sevi rokās, gāju, darīju un vēl joprojām daru. Dienas, kad pavadu birojā no agra rīta līdz tumšai naktij manā dzīvē nav nekāds retums. Tajā pašā laikā arī atpūsties paspēju, pasauli esmu apskatījis vairāk kā pilsonis parastais un esmu kulturāli izglītotāks kā pilsonis parastais.
Ja tu esi tāds nožēlojams gaudulis un parazīts, kas nespēj nostādīt savu strupo muguru taisni un iet un darīt, un meklēt ko darīt – tā ir tikai tava paša vaina. Ne mana, ne tavu vecāku, ne valdības. Bet tava. Tu esi vainīgs, ka tā vietā, lai rakstītu man demagoģiski glupas atbildes uz komentāriem, kuriem laiku tērēt es varu atļauties bet tu varētu izmantot lai meklētu labāku darbu, tu esi vainīgs, pie tā, ka kā jau katrs ierindas auns uz šīs pasistās planēts ļauj sev ieborēt tukšajā paurī kaut kādus “lai varētu to vajag to” pseido likumus, tu un tikai tu. Kamēr tu un tev līdzīgie to neapjēgs, tā arī sēdēsi savā miskastē zīzdams īkšķi un gaidīdams paradīzes brīnumus. Gan jau arī baznīcai savus procentus no savas niecīgās algas noziedo, ne?
Izrādīt cieņu? Cieņa, Tev, čalīt, vispirms ir jānopelna.
Komentārs vairāk kā pārdomas, retorisks, lai rosinātu apsēsties un padomāt. Atbildi vari paturēt pie sevis.
Preses relīzes