Pēc foxsk8 diskusijas sāku googlēt virsrakstu atrodot visai interesantu un lasāmu ziņ u portālu – skatiens.lv, tur arī ir atrodamas PS domas par nesenajiem nila apgalvojumiem.
Takā daudzi taj’ diskusijā bija par un pret ušakovu un viņ a uzskatiem sakarā ar latviešu valodas iznīdēšanu, gribēju uzzināt jūsu domas par mēru kā tādu:
Labrīt, lasītāji!Lai arī viņ š latviešu valodu prot tīri labi, ir visai skaidrs, ka Nilam Ušakovam pirmā valoda tomēr nav Aspazijas un Annas Brigaderes valoda. Un domāšana viņ am ne tik nav Jāņ a ÄŠ’akstes un Zigfrīda Meierovica domāšana. To sākam redzēt atkal un atkal.
Vispirms atklātībā nāca jautājums par latviešu literatūras dedzināšanu Pārdaugavas sektantu izpildījumā. No Rīgas domes valdošās koalīcijas nāca plecu paraustīšana un nekas vairāk. Nav jau brīnums. “Slešera-Ušakova” tandema otra persona pārstāv partiju, kuras atsevišķi un redzami biedri reizēm piedalās sektantu orģijāsâ€â€atvainojos, “dievkalpojumos,” vārtās pa grīdu, bļauj nebalsī un dara visu pārējo, ar ko ekstrēmākie “kristieši” cenšas sevi pierādīt. Neies jau Ainārs kost sabiedrotajiem, ja arī viņ i sadedzināja Jāņ a Jaunsudrabiņ a grāmatu, kuru Ainārs, iespējams, jaunībā kaut kad lasīja. Vai varbūt arī nelasīja. Jaunsudrabiņ š nerakstīja “no iekšām.” Savukārt Ušakovam acīmredzot latviešu literatūras dedzināšana ir vienaldzīga. Varbūt viņ š nemaz nezina, kas bija Jānis Jaunsudrabiņ š. Gandrīz vai gribas ieteikt kādam no mūsu valsts apdauzītākajiem ultranacionālistiem iekurt ugunskuru, kurā tiek dedzināti Tolstoja, Dostojevska un Puškina gara darbi. Redzēsim, ko Nils teiks tad.
Vai pieminēju Puškinu? O, jā! Te ir nākamais jautājums. Ušakovs krievu “tautiešiem” esot apsolījis, ka Puškina piemineklis Rīgā tiks atklāts tieši 22. augustā, jo tad notiks Rīgas svētki, un tā būšot viena makten feina dāvana. Acīmredzot pilsētas mēram nav iekritis prātā tas cits, kas notiks minētajā nedēļas nogalē. Notiks Baltijas ceļa 20. gadadienas pieminēšana. Notiks groteskā un bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta pieminēšana. Vai, pareizāk, sakot, Nilam tas noteikti ir iekritis prātā. Bet viņ a “tauta” nav Rīgas iedzīvotāji, vai vismaz ne tie galvaspilsētas iedzīvotāji, kuriem liktenis lēma piedzimt par latviešiem. Viņ a tauta ir Krievijā, un viņ a tauta ir Krievijas piektā kolonna Latvijā. Puškinam tomēr ar Latviju nebija un nav absolūti ne mazākā sakara, vienalga, cik ģeniāls viņ š bija kā dzejnieks. Te nu man ir pavisam konkrēts ieteikums. Krievijā ir arī latviešu organizācijas. Kādai no tām vajag Maskavai uzdāvināt Raiņ a vai, piemēram, Aleksandra Grīna pieminekli, lai tik stutē augšā. Tajās 0,00000000002 sekundēs, kuras Maskavas fīreram Lužkovam būs vajadzīgas, lai uz šo priekšlikumu pateiktu nyet, Rīga tieši to pašu varēs pateikt “dāvinājumam” no krievu “tautiešiem” Latvijā. Bet acīmredzot Rīga tā nedarīs. Un, ak jāâ€â€Puškina piemineklis nāk komplektā ar Nila paziņ ojumu, ka pilsēta vairs nevar atļauties uzturēt Oskara Kalpaka pieminekli. Laikam tāpēc, ka Oskars Kalpaks nebija krievu tautības cilvēks. Cik neuzmanīgi ir bijuši viņ a vecāki, kuri uztaisīja ne vien latvieti, bet Latvijas varoni. Atkārtojuâ€â€LATVIJAS varoni.
Pirms kāda brītiņ a Ušakovs bija Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti,” kuru kādu laiciņ u tagad vadu es, kamēr kolēģis Tomsons ir atvaļinājumā. Ušakovs braši apliecināja, ka “Rīgas atbrīvošanas” svētkos viņ š dosies pie falliskā pieminekļa Pārdaugavā un sveiks brašos veterānus, kuri cīnījās pret “absolūto ļaunumu, kāds bija nacisms.” Lasītāji zina, ka es nekāds pārmērīgs nacionālists neesmu, bet tomēr nevarēju atturēties no jautājuma par to, ko mērs darīs martā, kad tiks pieminēti tie, kuri cīnījās pret “absolūto ļaunumu, kāds bija Staļins.” Ušakovs brīdi klusēja un tad pateica, ka vispirms konsultēsies ar drošībniekiem, bet vispār viņ am netīkot pasākumi, kuros “margināļi cenšas uzlabot savu reitingu no 1,5 uz 1,6 procentiem.” Tur viņ am ir taisnība, 16. marta notikumiem jau ļoti sen nav absolūti nekāda sakara ar Latvijas leģionu un leģionāriem, bet te tomēr ir šī diferencētā attieksme. Ušakovs akceptē Kremļa pārliecību, ka ierodoties Latvijā 1944. gadā, PSRS karaspēks Latviju “atbrīvoja.” Vispār ir mazliet jautri paklausīties, kā mūsu mērs lokās, kad viņ am jautā, kas Latvijā notika laikā no 1945. līdz 1991. gadam. Taāu tas nav tikai lingvistikas jautājums. Tas ir arī jautājums par attieksmi. Par attieksmi, kāda ir Latvijas Republikas galvaspilsētas pirmajai personai. Ja viņ am Puškins ir svarīgāks par Raini un Staļins ir mīļāks par Latvijas leģionu, tad nudien, nudien…
Vai vēl kādam ir šaubas par to, ka Latvija ir divkopienu valsts? Man vairs tādu nav. Ušakovs to ir demonstrējis ar šaušalīgu skaidrību.
Jauku visiem dienu.
Kārlis Streips
PS Oskara Kalpaka pieminekļa uzkopšana gadā vidēji izmaksā ~250ls
.
