Kodolu mānija: Tilera 2011. gadā plāno 100-kodolu CPU

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_100_1.jpg[/imgl]Jaunā Kalifornijas kompānija Tilera paziņojusi par gatavību 2011. izlaist pirmo 100-kodolu universāla pielietojuma procesoru. Jaunais CPU būšot vismaz 4 reizes veiktspējīgāks par Intel Nehalem, bet patērēšot 3 reizes mazāku jaudu. Jau 2007. gadā Tilera izgatavoja pirmo 64-kodolu prototipu TILE64.

Tileras CPU ir ar atšķirīgu arhitektūru nekā pierastie Intel un AMD procesori. Galvenais šķērslis kodolu skaita palielināšanā ir grūtības to sasaistīšanā ar sistēmas maģistrāli. Tilera lieto oriģinālu jaunievedumu – šūnveida saites (mesh network), ar kurām kodoli tiek savienoti savā starpā, ar atmiņu, un ar sistēmas maģistrāli.

Jau izsludināta jauno ražojumu līnija – TILE-Gx, kurā ietilps 16, 32, 64, un 100 kodolu modeļi. Pirmos trīs sāks ražot jau nākamgad, bet TILE-Gx100 – 2011. gadā.

Jaunie CPU būs visai ekonomiski. 16-kodolnieks patērēs tikai 5 W pie maksimālās jaudas, bet TILE-Gx100 ne vairāk par 55 W. Paredzamā taktsfrekvence 1,5 GHz, būs iespējams lietot 64-bit programmas. Tilera paziņojusi, ka derēs arī x86 programmas, bet tās nāksies pārkompilēt. Jau ir izdevies portēt uz TILE procesoriem tādu serveru programmatūru kā Apache Web Server, MySQL un Memcached.

Pēc ekspertu atzinuma, turpmākā skaitļošanas jaudu kāpināšana būs galvenokārt uz kodolu skaita pieauguma rēķina, jo taktsfrekvences paaugstināšana drīz būs sevi izsmēlusi. Pa šādu ceļu iet arī Intel, kas nākamgad sāks tirgot 8-kodolu serveru procesorus, un ir demonstrējis arī 80-kodolu prototipu.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_int3_1.jpg[/img]

Avots

Tilera mājaslapa.

[KristoZ]

hm, kādēļ kodolu skaits vairs nav divnieka pakāpe, bet tāds apaļš skaitlis?

Vispār jau izklausās labi – varētu katru OS procesu laist uz sava kodola. 😀

[ob1]

Smird pēc jaunas arhitektūras… VanŠ…ūmenam laiks iet pensijā.

[Evers]

Vēl neesmu izkāpis no vienkodola processoriem, kad jau šitādi brīnumi solās nākt.

[Wuu]

Kodolos ir spēks, Amd drīz mājas lietotājam 6 kodolnieku piedāvās. Kā arī Intel atom veidīgu divkodolnieku 🙂

Pašam 4 kodolnieks. Ar 1 kodolu ja spēles nedzenā pilnīgi pietiek.

[usins]

Ar 1 kodolu nepietiks vienmēr, ar diviem kodoliem nepietiks ar 3 kodoliem nepietiks un ar 4 kodoliem nepietiks 🙂 Vienkārši ja vēlies momentālu uzdevumu izpildi, vajg tik pat kodolu cik uzdevumu 🙂 un to ir daudz 🙂 un vēl, tad vajag ļoti daudz RAM , lai spētu nodrošināt šiem kodoliem darbu.

Es pagaidām dzīvoju uz divkodolu CPU bāzēta PC. Itkā ir jaudas pieaugums, bet tik un tā pietrūkst.

Wuu- daudzie kodoli der renderēšanai, ne tikai spēlēm 🙂 un zinātniekiem palīdz aprēķinus veikt.

[nevertell]

Hmm, interesanti, vai pat draiverus un kerneļus varēs tā vienkārši pārkompilēt ? Ja nē, tad tas līdz meinstrīmam netiks vēl turpmākos 10 gadus.

[Nelabojams]

Ja darbs ar pietiekami komplicētu vektorgrafiku, kas sašūta ar kārtīgu datubāzi (pat vairākām) un vēl apakšā ir pusducis 75 Mb “smagu” rastra bilžu, tad i 4 kodoli daudz neliekas… bet pagaidām arī pietiek.

[nevertell]

Ar vektoru grafiku itkā būtu jānodarbojas videokartei. Ja tā nav, tad softs vēl nav dagalam sarakstīts, vai to raksta pērtiķis.

[iKey]

Pāris gadus atpakaļ Intelis bija “uzcepis” proci ar 80 kodoliem

[KristoZ]

nevertell, cik zinu, videokarte ar vektoru grafiku nodarbojas tikai tik daudz, cik nosūta to uz ekrānu; bet bildes renderēšanu veic CPU, kā kodoli tiek noslogoties pa visiem simts.

Videokarte nāk talkā, kad vajag real-time renderēšanu un 3D fiziku.

[Nelabojams]

Quote:

Ar vektoru grafiku itkā būtu jānodarbojas videokartei. Ja tā nav, tad softs vēl nav dagalam sarakstīts, vai to raksta pērtiķis.

Nu ne gluži tā. Videokarte tiešām ir tikai videokarte un strādā ar to, kas ir uz ekrāna. Spēlītēm pietiekami. Bet datubāzu funkcijas šamās kaut kā nav mācītas realizēt. Faktiski runa ir pat par vairākām datubāzēm, no kurām tikai viena satur vektoru objekta ģeometrisko aprakstu, ko tad arī apstrādā videokarte, taisot ekrāna bildi. Pārējās DB ir ziņas par citām īpašībām, piekārtotiem BLOB’iem, u.tml., u.tjpr.; katram vektoru objektam atbilst ieraksts vismaz 2 bāzēs. Nopietnākos gadījumos vektorgrafika pie tam strādā uz smagsvara rastra grafikas fona, bet tādas lietas, kā renderēšana un 3D fizika parasti nemaz nav aktuālas (bet noteiktiem uzdevumiem var būt), tā kā videokartes veiktspēja svarīga. Noder, ja tai ir apjomīga atmiņa, bet video trakts kaut svarīgs, nav noteicošais; visu melno darbu padara procesors. Ziņkārības pēc esmu paskatījies – gadās, ka 3 kodoli noslogoti kaukur par 80 – 100%, bet ceturtais – mazliet mazāk.

Dagalam vai pērtiķa sarakstīts… mr.Dangermond labi ierēktu par šādu apgalvojumu… 🙂 savā nozarē tas ir vadošais softs pasaulē 🙂 un tā pirmās versijas meklējamas vēl pirms-PC laikos, kurus pat es vairs lāga neatceros… runa iet par ģeogrāfiskās informācijas sistēmām.

[robcixx]

Priece tas ka CPU pateres arvien mazak stromi, bet labak par to butu padomajusi GPU razotaji… videokartes tik turpina riit un riit arvien vairaak….

[nevertell]

Vai tad vektoru aprēķināšanā neizmantoja “floatus” ? Es protams varbūt maldos, neko no programmēšanas daudz nejēdzu. Bet float’us visātrāk var aprēķināt ar SPU kodoliem, kas videokartēm ir simtiem.

[Nelabojams]

Es arī neko nesajēdzu no programmēšanas, esmu palicis GW basic un savulaik pusapgūtā C (ne C++) līmenī 🙂 bet galvenais jau te nav tikdaudz pati vektorgrafika, cik vektoru elementu saites ar viskauko – un to var risināt tikai procesora kodoli, nevis video.

[nevertell]

Nu, tas ir kā programmēts. Ja izmantojam OpenCL, tad varam pārrakstīt programmu tā, ka tā izmanto tikai GPU.

[Autors]

Ieraksti