Ķirzakam taisnība, lietotājam ir jāievēro garantijas un citi ar iegādāto preci saistītie noteikumi.
Kārtīgs, profesionāls kantoris, kam reputācija ir svarīga, kompi pārbaudīs no A-Z un piekasīsies katram sīkumam. Ja kaut kas būs ne tā, tiks uzteikta garantija.
Protams, nevienmēr viss notiek tā kā tam būtu jābūt. Un iemesli tam ir daudz.
Reāli piemēri iz dzīves:
1. Nopērku ekonomiskās spuldzītes (7Ls gabalā), viena no tām nedeg. Spuldzītēm ir garantija, tāpēc nesu to atpakaļ uz veikalu, kur esmu to iegādājies (protams, ar čeku).
Spuldzītei uzmet ātru, nevērīgu skatienu un uzreiz dod jaunu. Uz jautājumu, vai nepārbaudīsiet meloju vai nē (toreiz intereses vadīts), saņēmu atbildi, ka tas nav tā vērts, ieguldītais laiks spuldzītes diagnostikai neatmaksājas, vieglāk un lētāk ir iedot jaunu.
2. Pirms pusgada (garantijas laikā), atņirdzās Canon fotoaparāts (kaut kas ar elektroniku), kura iegādes vērtība bija 400-500 Ls. Devos uz “Elkor” tirdzniecības centra garantijas nodaļu. Tur pusis apčubināja kameru, pajauca, papētīja un tad deva man ar tekstu: “lūdzu izņemiet/noņemiet baterijas, atmiņas karti un siksniņu (tas viss nāca komplektā)” un bezmazvai ar izkārtu mēli gaidīja kas tad nu būs. Salauzīšu kaut ko vai varbūt nometīšu zemē, līdzarto anulējot manu garantiju. Tas nozīmē tikai to, ka ar Canon, atšķirībā no spuldzītes, bija jēga pačakarēties, jo viņa vērtība ir krietni lielāka. Kas nozīmē, robu veikala naudasmakam.
Ko ar to gribēju pateikt:
Viss atkarīgs no situācijas. Ir jēga krāmēties un veltīt savu/uzņēmuma/klienta laiku vai nav.
Tas pats arī ar kompjiem. Ja tā ir tīri tikai RAM nomaiņa, kas diagnostikai prasa ~5 minūtes un tajā pašā laikā klientu rinda stāv un gaida savu kārtu, tad reizēm nav jēgas čakarēties un darīt visu pēc reglamenta. Vieglāk ir nomainīt RAM un nekasīties ar klientu, vēljovairāk ir tādi indivīdi, kam tas vien tik prātā kā pajāt kādam smadzenes.
Ja problēma būs nopietnāka, beigta MB, vai kaut kas no dārgā gala, tad var arī sākt pievērst uzmanību tam kāds OS uzinstalēts. Atbilstošs nosacījumiem vai nē. Darīt visu lai uzteiktu garantiju un klients būtu spiests šķirties no naudiņām.
Viss atkarīgs no cilvēkfaktora, no tā vai viņš ir pedants vai nav. Ievēro uzņēmuma/preces reglamentu, noteikumus vai nē. Ir laiks ar to čakarēties vai nē. Atmaksājas tas vai nē, u.t.t.
Kas attiecas uz likumiem, tad jā ar tiem var manipulēt un spēlēties. Ob1 tur taisnība. Tikai ar maznozīmīgām, lētām precēm gluži vienkārši nav jēgas reizēm čakarēties. Ja izdodas pierādīt, ka klients kļūdās un aizvērt tam muti pamatojoties uz garantijas, ekspluatācijas nosacījumiem, tad ok. Ja nē, tad jāskatās pēc situācijas, ir jēga vai nav.
Ne velti ja paskatās, kas notiek sabiedrībā, tad tiek bakstīti tie no kā var gūt kaut kādu labumu 😀
Runājot par cietā diska satura nonešanu, tad atkal, viss atkarīgs no dažādiem faktoriem. Taisīt visas tās kakainās diagnostikas, celt augšā datus vai gluži vienkārši uzinstalēt OS un miers.
Tēmas autoram:
Izlasi garantijas noteikumus un citus precei pievienotos materiālus. Pat tad ja būs rakstīts, ka uz kompja jābūt tikai un vienīgi OS Vista Home tu vari tikt sveikā cauri, bet tikpat labi tev var arī tikt uzteikta garantija. Jo baterija maksā savus 50Ls, kuru dēļ varbūt ir pat jēga pačakarēties. 😀
Š itas jau uz referātu velk 😀
