Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Krievijas skolas masveidā pāries uz Linux
Sakarā ar Federālās izglītības aģentūras valsts iepirkuma procedūru 132 milj. RUB vērtībā 60 tūkstoši skolotāju 1,5 mēnešu laikā īpašos kursos apgūs Linux. Tas ir “pirmais vilnis”. Bez tam tiks sagatavoti 7,5 tūkstoši OpenSource konsultantu, kas pēc tam apmācīs pārējos skolotājus.
Pēc apmācību procesa pārkvalificētie pedagogi vēl nokārtos attiecīgu eksāmenu, un tad patstāvīgi pārkārtos skolu datorus un mācību procesu uz Linux un atvērtā koda programmatūru. Attiecīgie kompaktdiski skolām jau izsūtīti.
Attēlā: “Dāmas, nu ir ziepes… nāksies pingvīnu dresēt!” 😀
P.S. Iedomājos nākotnes vīziju – windows palicis tikai uz dažu entuziastu un sevišķi konservatīvu pilsoņu kompjiem… 😀
Protams atbalstāma lieta, bet vēl ar vien ir daudz specializēto programmu kas neiet uz Linux un nav arī bezmaksas alternatīvu. Kaut vai tas pats Fotošops, video apstrādes progas u.t.t.
A kā Tev šķiet, ja lielvalstis (Indijai arī vienu brīd kkas šitāds bija ieplānots, kā tas viss beidzās gan nez), sāks pāriet uz Linux, tad tās specializētās programmas netiks uzrakstītas?
Nu faktiski tas nozīmē, ka nākotnē arī uzņēmumiem būs jāatsakās no Windows, kas savukārt nozīmē, ka M$ gals ir tuvāk, kā domāju 😀
Nu tas gan vēl to nenozīmē, ka uzņēmumiem būs jāatsakās no win. Skaidrs, ka lietos mazāk. Cita lieta, ka pašam linux ir pietiekami daudz problēmu, lai tas popularitātē pārspētu win.
Cita lieta, ka pašam linux ir pietiekami daudz problēmu, lai tas popularitātē pārspētu win.
Protams, ir, bet, kā jau teicu, šīs problēmas tiks novērstas. Un tagad tām vajadzētu tikt novērstām straujāk kā senāk.
“СПО в школах: поÑредники превратили проект в груÑтный анекдот”
Pie mums gan programmatūru izstrādāja (adaptēja), gan skolotājus apmācīja jau pirms gadiem pieciem.
Cita lieta, ka pašam linux ir pietiekami daudz problēmu, lai tas popularitātē pārspētu win.
Protams, ir, bet, kā jau teicu, šīs problēmas tiks novērstas. Un tagad tām vajadzētu tikt novērstām straujāk kā senāk.
Tieši par to arī šaubos. Linux izstrādātāju vidē pastāv pārāk daudz atšķirīgu viedokļu par to, kā lietas ir darāmas. No vienas puses, tas ir labi, jo piedāvā brīvību. No otras puses, tās brīvības ir tik daudz, ka katrs dara kā patīk, bet parastais lietotājs no tā zaudē. Brīžiem tas viss atgādina pusdienas uz kurām katrs ir sanesis to, kas viņam garšo un tas viss ir sajaukts kopā – suns kaulu, kaķis zivi, lācis medus podu utt. Rezultāts bieži diez cik patīkams nav. Tāds second hand lupatu deķis.
Kaut gan pati ideja par to, ka skolām ir jāpāriet uz linux man šķiet apsveicama.
Kā LV pirms 5 gadiem gatavoja skolotājus Linux zinībās – vajadzēs rajah
Eudoxus: uzskatu, ka skolās vispār Windowsam nav ko meklēt. Nav ko tērēt budžeta līdzekļus. Tos pamatus, ko informātikā māca, mierīgi var uz OpenSource apgūt. Un 90% kantoru var ar OpenOffice iztikt, jo ikdienā makrosus u.c. augstāko pilotāžu jau gandrīz neviens nelieto.
Studenta grāmatas (Linux (Ubuntu)+OO)
1. modulis – Informācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni
2. modulis – Datora lietošana un datņu pārvaldība
3. modulis – Tekstapstrāde
4. modulis – Izklājlapas
5. modulis – Datu bāzes
6. modulis – Prezentācijas
Tiesa, reāli gan ķēpa ar to visu ir daudz lielāka un darbs arī jāiegulda būtiski vairāk, nekā ar tradicionālajām metodēm.
Parbaudes darbā sekojoši jautājumi:
18. Grafisko lietotāja saskarni ir ērtāk izmantot nekā rakstzīmju orientēto
lietotāja saskarni – Jā/Nē
19. Atmiņas apjoma palielināšana ietekmē datora veiktspēju – Jā/Nē
20. Dators skaitļus un tekstu glabā kā nuļļu un vieninieku virkni – Jā/Nē
Patiesībā tie ir ļoti diskutabli jautājumi… vai arī autors-pokemons ir uzdevis stulbus jautājumus uz kuriem atbildes ir jāiekaļ no galvas.
Manas atbildes:
18. – atkarīgs no uzdevuma un lietotāja;
19. – kā kuru reizi;
20. – nē.
KaNeiet: nu firmele IBS dabūja trūkties 😀 Bet tas jau arī nav normāli, ka neviens nevarēja atvērt UTF-8 kodētus failu nosaukumus.
Kā LV pirms 5 gadiem gatavoja skolotājus Linux zinībās – vajadzēs rajah
Eudoxus: uzskatu, ka skolās vispār Windowsam nav ko meklēt. Nav ko tērēt budžeta līdzekļus. Tos pamatus, ko informātikā māca, mierīgi var uz OpenSource apgūt. Un 90% kantoru var ar OpenOffice iztikt, jo ikdienā makrosus u.c. augstāko pilotāžu jau gandrīz neviens nelieto.
Vai tad es kaut ko citu saku?
Tikai ir viena lieta, ko daudzi neņem vērā. Nav jau tā, ka ja reiz open source, tad vispār nav nekādu izmaksu. Mājās tā varbūt var darīt, bet skolās vai valsts iestādēs nevarēs katrs atnākt ar savu bubuntu disku un uzinstalēt, ko vien ienāk prātā. Tāpat būs jāslēdz līgumi ar kompānijām (tipa Canonical, Novell vai Red Hat), kas šo pasākumu suportēs.
Parasti pirms jebkura pārbaudes darba tiem, kas to vēl joprojām nav sapratuši, tiek atgādināts, ka jāizvēlas atbildes, kuras visvairāk atbilst tipiskam gadījumam.
Var jau, protams, apgalvot, piemēram, ka visbiežāk snieg jūnijā un jūlijā – gan jau kaut kur uz pasaules tā arī notiek.
Tikai izcilus jautājumus sagatavot ir praktiski neiespējami – esmu gatavojis 1000+ jautājumu pārbaudes darbu ar automatizētu rezultātu pārbaudi LU studentiem, tā kā šo sfēru daudzmaz pārzinu.
Preses relīzes