Par krievu tūristiem dzirdēts daudz kas slikts. Viens piemērs ir dzirdēts par austrijas slēpošanas kūrortiem. Agrāk vakarā slēpotāji nometa savas slēpes pie bāriem, jeb kas tie bija par iestādījumiem, un nākamajā rītā tās savāca. Nu jau vairs tā darīt nedrīkst, jo apkārt grozās arī krievu tūristi ar vēlmi tikt pie bezmaksas slēpēm.
Latviešu valoda tāpat tuvāko 50 gadu laikā paliks par minoritātes valodu. Viena daļa brauc uz apvienoto karalisti, īriju un citām valstīm un tur paliek, tie, kas paliek latvijā, paliek ar vien mazākā skaitā un agrāk vai vēlāk krievu būs vairāk. Viens no iemesliem tam ir arī patriotisma trūkums, ar ko latviešiem vienmēr ir bijušas problēmas, bet pēdējās patriotisma atliekas tika nokautas padomju laikā. Es patlaban vēl atrodos vietā, ko apdzīvo ļoti nacionālistiska nācija – Skotijā. Par spīti tam, ka jau trīssimt trīs gadi ir apkārt, kopš skoti ir kopā ar angļiem, viņi joprojām sevi sauc par skotiem un nosaukšanu par angļiem uzskata par diezgan stipru apvainojumu – protams, nosaukt par poli būtu daudz smagāks apvainojums 😀 Vai latvijā kādā lielveikalā ieraudzīsi kādu uzrakstu “lepni par iespēju apkalpot latviju”? Bet te daļā lielveikalu ir tādi uzraksti, protams, ar uzrakstu “skotija”. Vai latvijā kādā lielveikalā ieraudzīsi pie gaļas uzrakstu “visa gaļa ir 100% latvijas”? 🙂 Bet te ir, un parasti nevis “british” [morisona reklāmā slavenais Hamonds noteikti lietoja vārdu british lai nevajadzētu tai reklāmai taisīt divas versijas], bet gan “scottish”. Briti ir pret eiru tāpēc, ka mārciņa ir viens no viņu nacionālajiem simboliem, bet skoti arī tāpēc, ka patlaban trīs skotu bankas drukā savas banknotes [kuras ārpus skotijas gandrīz nevar izmantot] un pāreja uz eiru nozīmētu šādas fīčas – drukāt savas banknotes – zaudēšanu. Savas īstās valodas – gēļu un skotu [kas pret angļu valodu ir apmēram tāpat kā latgaļu pret latviešu] skoti ir gandrīz pazaudējuši – gēļu pagātnes ekonomisku iemeslu dēļ, skotu, jo divarpus gadsimtus to neturēja nekādā vērtē un par nepareizu angļu valodu, bet visādas īpatnības joprojām pastāv [nu, piemēram, tāds Lohnesa ezers šeit neeksistē, te ir Nesa ezers, rakstās Loch Ness un loch skotiski nozīmē ezeru vai fjordu]. Firmu nosaukumos arī parasti ir vai nu Scottish priekšā, vai Scotland pakaļā.
Vispār te dzīojot rodas iespaids, ka apvienotās karalistes ekonomika vēl eksistē pateicoties nacionālismam – kaut vai tai pašai vietējās paikas ēšanai [kas pārsvarā ir pāris reizes dārgāka kā latvijā], jo atšķirībā no letiņiem, viņi var atļauties importēt daudz vairāk elektronikas, mašīnu un tamlīdzīgas lietas. Bet ekonomika eksistē, lai arī problēmas ļoti atgādina latviju.
