Nu gan jautājumi. Nekur nav pazudis 🙂 Jaunzems, redzi… ir viena tāda lieta, kas varbūt liksies kaut kas svešs – reālā dzīve. Jā jā, varbūt šobrīd laužu Tavus stereotipus, bet pastāv arī dzīve ārpus interneta un bez “plikas” ļurināšanas forumos. 🙂 Š obrīd daru ļoti svarīgas lietas, lai dzīve ārpus interneta ietu tikai uz augšu. 🙂
Otrkārt… Nedaudz ir apnicis forumā sēdēt un ļurināt pa tukšo. Strīdēties, apmainīties pieredzē, vienkārši pārmīt kādus vārdus un atkal strīdēties. Paskatoties, kā “staipās ar krāniem”, cik saasināti visu nereti uztver, viens otru saukā pat necenzētos vārdos, visi ir visgudrākie un nekad nevar mierīgi uztvert, ka mēdz mēgt, ka arī kļūdies un/vai, ka patiesība var būt kaut kur pa vidu. Tas viss protams ir interesanti un laiku nosit, bet reizēm liekas: “vai man to vajag?”. Pagaidām liekas, ka nevajag. Kad pārdomāšu, atkal kļūšu aktīvāks forumā. Rakstīšu rakstus u.t.t. 🙂
A kas, te kāds gaidīja, ka es iepriekš te skaļi paziņošu par savu aiziešanu no foruma, izmētāšu papīrus, Samuraju nosaukšu par pi pi pī, foxi par pe pe pē, visus pasūtīšu trīs mājas tālāk un nolādēšu, saplēsīšu sarakstīto, izgāzīšu netīro veļu un stingri aizcirtīšu durvis aiz sevis? 😀 Tās atkal būtu sliktas emocijas. Gan man, gan varbūt vēl kādam. Protams, tā darīt var, bet vai man to vajag? Galu galā… dzīvē es jūs nevienu nepazīstu un nezinu, kādi cilvēki esat. 🙂
Un es taču nekur neaizeju. Š ad tad ieviesojos, apskatos.
P.S. Par attīstījušos tēmu ap smadzeni gan pasmējos labi, paldies jums.
P.P.S. Atvainojos par garo tekstu Tērvetes alus dabas skatu iespaidā. 🙂
.
