Nike pērc tad, ja tik tiešām tikai epizodiski pa retam paskriesi un ja nav nekādu problēmu ar ceļgaliem vai muguru. Daži sportisti tos pērk tikai staigāšanai ikdienā, kur nav svarīga kvalitāte – nevis skriešanai, kur vajag max saudzīgus. Iecienītāka marka ir Asics. Pabrouzējoties pa http://www.nordearigasmaratons.lv , var atrast diskusijas, kur cilvēki par to diskutē.
Skriešanai pa asfaltu ir raksturīgi tas, ka procesā vajag labu amortizāciju, lai triecieni būtu maksimāli saudzīgi. Ja skrien ar neamortizējošiem apaviem (volejbola, piemēram), tad pēc kāda laika ir risks iedzīvoties ceļgalu sāpēs. Ar laiku skrienot to ļoti labi sajūt – nākamajā dienā ir grūti nokāpt/uzkāpt ka kāpnēm, jo ceļgali sāp pie mazākās piepūles.
Iespēja izvēlēties piemērotus ir veikalā Maratons (http://www.skrien.lv), tur var noskaidrot savas skriešanas īpatnības. Tur ir iespēja uzkāpt uz skrejceliņa, aizmugurē ir kamera un filmē skriešanu basām kājām. Tad ir redzams, kā cilvēks liek kāju – ar purngalu uz iekšu vai uz āru vai smagi uz papēžiem skrien vai ar kādām citām īpatnībām. Rezultātā var piemeklēt atbilstošus apavus- vienkāršākus (ja tehnika ir laba) vai saudzīgākus, ja ir ieviesušās īpatnības.
tad, kad ir uzskaitīti vispārīgi principi, tad vari sākt salīdzināt cenas – ir tas pats skrien.lv , ir https://www.sportsdirect.com/mens/mens-running-shoes (cenu salīdzināšanai, Anglijas veikals). Ja gadi ir 14-18 un svars ir mazāks par vidējo un netaisies skriet garas distances, tad vari neuztraukties ne par kādiem apaviem – epizodiski uzskriet derēs kaut vai prastākās kedas, kuras neizjuks vai kuras izdodas nopirkt uz atlaidēm.
Pats tajā pašā maratonā nopirku Asics apavus bik virs simta, jo uznāca ceļgalu sāpes pat pa smilšainu celiņu skrienot – apavi volejbola, praktiski bez amortizācijas. Iepriekšējos gados viss bija OK arī ar tiem pašiem vecajiem. Ar Asics noskrēju sīkākas distances, tad 10km, tad 20km treniņos, beidzot 21 km pusmaratonā. Viss ok 🙂
.
