Larss Baks: kālab es radīju Google Chrome?

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_lb_1.jpg[/imgl]Portāls Cnews šais dienās nointervēja dāņu programmētāju Larsu Baku, kurš ir uzskatāms par vienu Googles interneta pārlūka Chrome radītājiem. Domājams, ka Baka k-ga atziņas izraisīs arī dzīvu Notepad lasītāju interesi. Pilnu intervijas tekstu katrs var izlasīt pirmavotā, bet šeit es piedāvāšu tikai svarīgākos un interesantākos momentus no sarunas.

Jautājums: Kālab Jūs sadomājāt veidot savu pārlūku?

Larss Baks: Lieta tāda, ka patlaban mainās interneta vide kā tāda. Ilgu laiku pārlūku vidē nebija nekādu novitāšu. No programmas prasīja tikai pareizu teksta un grafikas atainošanu. Pēdējā laikā lavīnveidā pieaug dažādu web-programmu skaits; tās kļūst aizvien prasīgākas resursu ziņā.

“Standarta” pārlūki vai nu pārāk lēni strādā ar interneta programmām, vai arī vispār neatbalsta. Tāpēc, radot Google Chrome, mēs orientējāmies uz nākotni. Pārlūkam jābūt gatavam strādāt ar daudzām jaunām aplikācijām un funkcijām, un, otrkārt – tam jādarbojas maksimāli ātri.

Starp pārlūkprogrammām valda ļoti nežēlīga konkurence. Kas palīdz Chrome šajā cīņā? Ar ko Chrome izdevīgi atšķiras no IE, FF, Operas?

Larss Baks: Vispirms – tas ir dzinis V8. Pats par sevi tas ir ļoti ātrs. Ar katru nākamo versiju tā ātrums vēl palielinās. Vienā no jaunākajiem laidieniem mums izdevās palielināt ātrumu par 30%. Līdz ar to uzskatām V8 par perspektīvu projektu, un turpināsim darbu ar to.

Otrs – mērogojamība. Kad mēs sākām izstrādāt V8, jau no paša sākuma rūpējāmies, lai globālie projekti, kā Gmail vai Facebook, uz tā darbotos.

Kas ne mazāk svarīgi: procesi, kas norisinās Google Chrome, ir izolēti no operētājsistēmas. Tādējādi mēs aizsargājam lietotāju no varbūtējiem uzbrukumiem.

Par svarīgu priekšrocību neapšaubāmi uzskatāms, ka mūsu pārlūks būvēts no pilnīgas nulles.

Vēl trīs lietas. Vispirms interfeiss, kuru mēs radījām pēc iespējas minimālu un caurspīdīgu. Viss orientēts uz to, lai lietotājs koncentrētos uz web-lapu, nevis uz pārlūku. Otrais – daudzplūsmu princips. Katra cilne jeb tabs darbojas kā atsevišķa vienība, ar atsevišķiem procesiem. Ja kaut kas noiet greizi, pietiek pārlādēt šo cilni, un nevajag restartēt visu pārlūku. Trešais – ņemot vērā lietotāju vēlmes, sākot ar v3.0 ieviesām papildiespējas, piemēram, apdaru (skins) nomaiņu.

Vēl varētu atzīmēt Omnibox – vienotu laukumu, kurā var ievadīt adresi vai meklēšanas pieprasījumu. Parasti pārlūkos tam izmanto atsevišķus logus.

[imgr]https://notepad.lv/userpix/28_bak_in_ba72f_1.jpg[/imgr] Vai pārlūks kļūst par galveno datorprogrammu, un tam nāksies daļēji izpildīt arī ofisa (Word, Excel) un audio/video atskaņotāju funkcijas?

Larss Baks: Mēs neforsējam notikumu gaitu. Ir ieviests standarts HTML 5, un mēs tikai sekojam tā prasībām.

Uzskatāms piemērs – pirms gada es nopirku bērniem laptopu. Vienīgā programma, kuru viņi uzstādīja gada laikā, bija interneta pārlūks. Visu, kas viņiem bija vajadzīgs, bērni izdarīja caur pārlūku. Tāda ir vispārējā tendence – aizvien mazāk programmu paliks uz darbvirsmas, un to funkcijas pārņems interneta pārlūks.

Kālab Jūs Google Chrome izvēlējāties OpenSource modeli?

Larss Baks: Mūsu mērķis ir palielināt ātrumu, pie tam tā, lai tirgus dalībnieki var sekot līdz, kā mēs to darām. To var vienīgi OpenSource vidē. Pie tam katrs cilvēks var paņemt izejas kodu, un uzmeistarot savu pārlūku. Mēs par to tikai esam priecīgi. Kā rāda pieredze – atvērtā koda programmas parasti ir kvalitatīvākas nekā “slēgtās”.

Bez tam mums ir komūna – kupls entuziastu pulciņš, kas mums palīdz programmēt, un uzlabo produktu.

Kādas, jūsuprāt, ir pārlūku attīstības nākotnes tendences?

Larss Baks: Vispirms – kas ir pārlūks? Tā ir platforma, kurā darbojas web-programmas. Š o programmu skaits tiecas uz bezgalību. Ar jaunu pārlūku parādīšanos radīsies arī jaunas programmas, pie tam aizvien resursu prasīgākas. Kas attiecas uz HTML 5 – visas funkcijas vēl nav apgūtas, tātad nāks klāt jaunas. Bez tam pārlūkiem vēl nāksies strādāt ar bezsaistes (off-line) programmām.

Tiek izstrādāta Google Chrome OS, kura tiks “apbūvēta” ap Chrome pārlūku. Jūs piedalāties šai projektā?

Larss Baks: Jā, mūsu komanda piedalās. Jaunā operētājsistēma vispirms tiks izstrādāta netbūkiem, un ideja tā pati – visam jānotiek maksimāli vienkārši.

Google Chrome OS tāpat būs OpenSource.

OS starpā konkurence ir vēl lielāka, nekā starp pārlūkiem. Ar ko Jūs domājat noturēt lietotāju?

Larss Baks: Google Chrome OS vēl nav gatava, tāpēc ko secināt ir pāragri. Galvenais trumpis ir tas, ka sistēma balstās uz Chrome pārlūku. Kā cilvēks ieslēgs PC, tā uzreiz redzēs pārlūku Chrome, kurš kalpos par interfeisu visām programmām.

Cik liela ir Jūsu komanda?

Larss Baks: Liela. Darbi notiek 15 vietās visā pasaulē. Pie tam liela daļa Google Chrome personāla kodē arī Google OS. Dānijas nodaļa ir ļoti maza, tanī ir tikai daži inženieri. Pie vislabākās gribas mēs paši nespētu uzprogrammēt OS.

Avots

[Foxsk8]

“aizvien mazāk programmu paliks uz darbvirsmas, un to funkcijas pārņems interneta pārlūks”

Vārds vietā, pilnīgi atbalstāma ideja un nostāja.

[Aldis]

Interesanti – Nu Ar Windows (piemēram 95) jau bij līdzīgi, ka explorer strādāja gan kā pārlūks internetam, gan failu pārlūks sistēmai, un viss skaitījās zem vārda explorer! Tā arī laikam šim OSam!

Gaidu OS, notestēšu uz sava mazā laptopa ganjau! 🙂

[Eudoxus]

Paldies, Samuraj, par pūlēm.

[Crow]

Quote:

aizvien mazāk programmu paliks uz darbvirsmas, un to funkcijas pārņems interneta pārlūks.

Umm, nē. Es neatbalstu šādu nostāju. Visu iespējamo servisu uzkraušana tik nestabilam un neuzticamam (nedrošam) mēdijam kā Internets ir vājprāta pazīme.

[Evers]

Lielas un sarežģītas programmas kā webprogrammas neredzēt.

Turklāt interneta nepieejamības gadījumā cilvēks būs vispār kā bez rokām. 😀

[UnderV]

Evers wrote:

Lielas un sarežģītas programmas kā webprogrammas neredzēt.

IT tendence viennozīmīgi virzās uz Cloud Computing. Ideja ir tāda, ka uz tava datora neatrodas neviena lietojumprogramma – visi aprēķini notiek uz servera.

Tas ļauj uzņēmumiem izmantot lētus dzežus (netbūkus vai novecojušus datorus) un neuztraukties par programmu pirkšanu vai instalēšanu – tas notiks no administratīvā paneļa ar dažiem klikšķiem. Pašas programmas būs pieejamas caur pārlūku.

Sākuma stadijā tas būs samērā “perversi”, bet tuvāko 10 gadu laikā tas varētu inicializēt savu grafisko vidi caur pārlūka pluginu (līdzīgi, kā QuakeLive servisā) un izveidot virtuālu darba vietni.

Ja šo lietu attīsta, tad ideālā gadījumā var strādāt no jebkura OS, kuram ir atbilstošs pārlūks (Windows vai Linux – nav nozīmes).

Ja mēs runājam par resursu “rijošām” lietām, tad interesanti ir pavērot vai tiks palaists OnLive serviss, kurš piedāvās “parastās” spēles CLOUD gaumē (renderēšana notiek uz servera un lietotājs saņem video “straumi”).

Pagaidām tas vēl tikai top un palasot i-netā ekspertu viedokļus, tad neizskatās, ka reāli varēs pastāvēt, jo būs nepieciešamas šausmīgas serveru jaudas.

Ja tiks palaists kaut viens šāds serviss, tad pēc līdzīga principa darbināt Photoshop vai 3D Studio Max neradīs problēmas.

Atgādināšu, ka tā ir tikai vīzija uz tuvākajiem 10-15 gadiem.

[Evers]

Nu jā, tā ir ļoti tāla un ļoti vīzija. Pagaidām kas tāds ir praktiski neralizējams priekš viena lietotāja – vajag principā optiskās līnijas ātruma cienīgu savienojumu vienam lietotājam, un serverim dzelšus kas spētu renderēt visas izvirtības. Cloud’ā tad tam vienam serverim būtu jābūt ar 1000x jaudīgākiem dzelžiem par individuālo PC, lai spētu veikt 1000 lietotāju izvirtības. Uz kautko tādu varētu cerēt pēc gadiem vismaz gadiem 20. Turklāt high-end izvirtībām abām pusēm būs izdevīgāks personīgais agregāts vēl ilgāku laiciņu.

[UnderV]

To Evers,

Serveru jaudām ir jābūt milzīgām. Es nevaru iedomāties kādiem dzelžiem ir jābūt OnLive servisam, lai īstenotu viņu ambīcijas, bet izskatās, ka viņi turpina ieņemto kursu. Internetā var lasīt, ka tiek izmantots “network of super-powerful servers”, kuram nav skaidrojuma 🙂 . Nevar neatzīt, ka, ja tu spēsi lietotājiem piedāvāt pašas jaunākās 3D spēles, tad nebūs nekādu problēmu piedāvāt ofisa programatūru.

Es personīgi uzskatu, ka mājas lietotājs ar savu mazo datoriņu nekur nepazudīs. Taču fundamentāli mainīsies programmu “piegādes” ceļi.

Domāju, ka daļa programmu veidu varētu pastāvēt tikai “mākoņos” (piemēram, spēles, kur izstrāde ir šausmīgi dārga un pastāv liels pirātisma līmenis).

Uzņēmēji atbalstīs Cloud, jo viņiem tas veidos būtisku finansiālu ekonomiju – elastīgas programmu abonēšanas iespējas un IT darbinieku štata samazinājumu 🙂 .

Optiskās līnijas, kļūst ar vien populārākas un šie servisi var radīt problēmas tikai IT “neattīstītām” valstīm kā Latvija. Mūsu dēļ progress neapstāsies.

Būtu interesanti pavērot, ja pēc kādiem 10 gadiem iznāktu jauns Cloud CounterStrike (CCS 🙂 ), kurš pieprasītu “mega” ārzemju pieslēgumu un mazie urļiki tirgotu savu nieri ss.lv apmaiņā pret optisko internetu :devil: .

[Aldis]

Nezinu, nav jau visur tik ātrs internets lai OSu darbinātu tiešsaites režīmā!

[UnderV]

Aldis wrote:

Nezinu, nav jau visur tik ātrs internets lai OSu darbinātu tiešsaites režīmā!

OS nav jādarbina tiešsaites režīmā.

Darbina tikai softu grafisko daļu.

[ehex]

Google iet uz pareizo pusi. Ja reiz arvien populārākas kļūst interneta aplikācijas un servisi, tad dabisiki, ka OS arī ir jābūt tendētāi uz to. Tāpēc pinlīgi loģiski ir, ka interneta pārlūks būs kā desktops un tiks darbinātas visas web aplikācijas. Tieši tāpēc arī ļoti atbalstu un gaidu Chrome OS! 🙂

[Evers]

UnderV wrote:

Domāju, ka daļa programmu veidu varētu pastāvēt tikai “mākoņos” (piemēram, spēles, kur izstrāde ir šausmīgi dārga un pastāv liels pirātisma līmenis).

Piekrītu, tik jaskatās lai nesarodās pirātiskie mākoņi 😀

[Aldis]

Evers wrote:

UnderV wrote:

Domāju, ka daļa programmu veidu varētu pastāvēt tikai “mākoņos” (piemēram, spēles, kur izstrāde ir šausmīgi dārga un pastāv liels pirātisma līmenis).

Piekrītu, tik jaskatās lai nesarodās pirātiskie mākoņi 😀

Nu takš, šā vai tā, viss ko tu esi palaidis caur interneta browseri jau ir nonācis tavā datora atmiņā! Arī spēles (Piemēram Flash spēles)!

[UnderV]

Aldis wrote:

Nu takš, šā vai tā, viss ko tu esi palaidis caur interneta browseri jau ir nonācis tavā datora atmiņā! Arī spēles (Piemēram Flash spēles)!

Dotajā gadījumā nonāk tikai video straume, kas ir kodēta “super_slepenā_kodējumā”. Pat ja dabūsi to vaļā, tur būs tikai video materiāls.

Pati spēle un apstrāde notiek uz servera un lietotājam nav pie tā pieejas. Līdz ar to nav arī nekādas prasības pret videokarti – teorētiski vari spēlēt Crysis uz netbuka 😀 .

Varētu vilkt paralēles ar PHP darbības principiem web serveros.

[Funs]

Es gan personīgi gaidu cloud computing attīstību daudz ātrāk. Priekšrocības principam ir MILZĪGAS un daudzi milži strādā pie tā jau ar melnu muti. Pat Apple kā lasāms strādā pie savas serveru fermas.

Pirmie kas jau adaptē šo principu noteikti būs lielie uzņēmumi un valsts iestādes.

Š…emam šitam līdzīgu aparātu: https://gizmodo.com/5027136/cherrypal-pc-offers-subscription+free-cloud-computing-that-runs-off-two-watts-of-power (citi ražotāji piedāvā jau pa 100$ kastīti) un pieslēdzam pie lokālā servera. Pievienojam perifērijas un volla – gatava darba vieta kuru apkalpot ir DAUDZ vienkāršāk un lētāk kā veselu PC.

Vēl tik labu software uzrakstīt kādam un jūs redzēsiet revolūciju. Tādas kastītes darba vietās būs masveidā pēc pāris gadiem jo izmaksas ta izskatās būs dramatiski mazākas.

[Evers]

Protams tagad liekas nepierasti un jocīgi strādāt tādā veidā, bet pēc daudziem gadiem tā būs neatņemama ikdiena. Katrā ziņā turu īkšķus par mākoņu stūmējiem!

[UnderV]

Gribu piebilst, ka ir arī negatīvas šīs “vīzijas” puses.

Ideālā gadījumā, kad visi dati tiek glabāt “mākonī”, tas rada atkarību no pakalpojuma sniedzēja (vendor lock-in) un iespējams varētu radīt mgrācijas problēmas no/uz citu servisu.

Pie šādiem Lock-in ir pieraduši Apple lietotāji, kuriem nav citas platformas alternatīvas, taču “mākonis” šo problēmu padarīs vēl nopietnāku.

[Autors]

Ieraksti