Latvija ir 15. vietā pasaulē, kur mitināts visvairāk kaitīgā programmatūra

Sākumlapa Forumi Notepad.lv IT ziņas PR Latvija ir 15. vietā pasaulē, kur mitināts visvairāk kaitīgā programmatūra

Tiek skatīts 2 ierakstu – 1 līdz 2 (no 2 kopumā)
  • Autors
    Ieraksti
  • #156050
    shady
    Participant

    Saskaņā ar kiberapdraudējumu gada pārskatu 2011. gadā 946 393 693 interneta uzbrukumiem hakeri ir izmantojuši 4 073 646 domēnus. Serveri, kas mitinājuši kaitīgo kodu, tika atklāti 198 valstīs visā pasaulē. 86,4% visu tīmeklī konstatēto kaitīgo mitinātāju bija izvietoti divdesmit valstu interneta telpā, turklāt Latvija ir nonākusi šā saraksta 15. vietā.

    [img]https://notepad.lv/userpix/29_top_bistamakas_viruss_valstis_1.png[/img]

    Pirmo un otro vietu ieņem tās pašas valstis, kas atradās līderpozīcijās pirms gada: ASV (25,4%) un Krievija (14,6%). Svarīgi atzīmēt, ka beidzies iepriekšējos gados šajās valstīs novērotais straujais kaitīgās mitināšanas pieaugums. To veicinājusi tiesībaizsardzības iestāžu aktīvā rīcība robottīklu slēgšanā. Lai gan kaitīgās mitināšanas īpatsvars šajās valstīs ir nedaudz samazinājies, tas tomēr joprojām ir ļoti augstā līmenī.

    Nīderlande un Vācija sarakstā ieņem 3. un 4. vietu. Daļēji to var izskaidrot tādējādi, ka šo valstu pakalpojumu sniedzēji piedāvā lētu un kvalitatīvu mitināšanu, kas ir pievilcīga ne tikai godīgiem klientiem, bet arī ļaundariem.

    Kur tiek izvietotas kaitīgās saites?

    To tīmekļa vietņu vidū, kurās 2011. gadā tika izvietots visvairāk kaitīgo saišu, dominē izklaides vietnes (31%), meklēšanas (22%) un sociālie (21%) tīkli. Īpaši piesardzīgam jābūt, sazinoties Facebook un Vkontakte — tieši šajos sociālajos tīklos hakeri īpaši aktīvi izplata kaitīgo saturu. Bez tam ļaundari aktīvi izmanto pieaugušajiem domātās tīmekļa vietnes (14%) un reklāmas tīklus (12%).

    


    «Saskares ar kiberapdraudējumiem, klejojot tīmeklī, statistika parāda, cik agresīva ir vide, kādā darbojas dators,» komentē Kaspersky Security Bulletin 2011 ietvertā statistikas pārskata autors Jurijs Namestņikovs. «Pagājušajā gadā šis rādītājs pasaulē kopumā ir pieaudzis par 2% un veidoja 32,3%.»

    Pētījuma statistikas daļa ir sastādīta, pamatojoties uz datiem, kas saņemti un apstrādāti, izmantojot mākoņsistēmu Kaspersky Security Network (KSN). Ar visu pārskatu Kaspersky Security Bulletin 2011 var iepazīties tīmekļa vietnē http://www.securelist.ru.

    Sistēma Kaspersky Security Network (KSN) automatizēti vāc un nosūta Kaspersky Lab informāciju par visiem inficēšanas mēģinājumiem un nepazīstamu, aizdomīgu datņu lejupielādi un izpildi lietotāju datoros, kā arī mēģinājumiem inficēt lietotāju datorus, izmantojot tīmekļa vietnes. Š ī informācija tiek iegūta ar lietotāju piekrišanu un saglabājot konfidencialitāti un pēc tam nogādāta Kaspersky Lab centralizētajos serveros turpmākai izpētei.

    #282905
    bezolaam
    Participant

    jā, jau skrienu pirkt jūsu antivīrusu

Tiek skatīts 2 ierakstu – 1 līdz 2 (no 2 kopumā)
  • Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā