Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Izklaide › [Lielizmēra bildes] Miegs
MIEGS
-Trešo daļu sava mūža cilvēks pavada guļot. Labs miegs ir enerģijas, dzīvesprieka un mundruma noslēpums. Tieksme pēc tā ir tikpat stipra, cik vajadzība elpot, taču daudzi cilvēki ikdienā cieš no miega traucējumiem.
Jāteic, ka miegs ir vēl joprojām līdz galam neizpētīta, bet ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. Pētnieki ir atklājuši, ka, salīdzinot ar 19.gs., mūsdienās cilvēks miegā pavada 20 % mazāk laika. “Ikviens vismaz reizi mūžā ir saskāries ar miega traucējumiem. Ir aprēķināts, ka trešā daļa cilvēku populācijas cieš no bezmiega,” saka psihiatre, Latvijas Miega asociācijas priekšsēdētāja Ija Cimdiņa.
[img]
Gulēt gultā un gaidīt miega atnākšanu ir gandrīz tas pats, kā pavadīt nakti klusā ellē. Laiks ir apstājies, katra skaņa apkārtējā vidē pamazām kļūst aizvien spēcīgāka un kaitinošāka. Bezmiegs ir pārņēmis mūsu sakarsušo prātu. Un tad brīžiem šķiet, ka nekas cits vien neatliek, kā skaitīt domās aitiņas vai dungot – “spilvens spiež un sega par šauru, sapnis nekāds un miegs par cauru.
Pazīmes, kas liecina par bezmiegu:
Apgrūtināta aizmigšana
Bieža pamošanās
Pārāk agra pamošanās no rīta
Miegs nav spirdzinošs, cilvēks no rīta nejūtas izgulējies
Katrai dzīvai būtnei miega daudzums ir ģenētiski noteikts. Piemēram, žirafes guļ tikai divas stundas, bet mazie brūnie sikspārņi 20 stundas. Cilvēkam nepieciešamo miega daudzumu nosaka dienas un darba režīms, emocionālais un veselības stāvoklis.
“Cilvēkam diennaktī ir jāguļ vidēji astoņas stundas. Protams, diennakts tumšajā laikā. Ja mēs samazinām savu miega ilgumu kaut vai par vienu stundu, mūsu kognitīvās spējas sarūk par 25 procentiem. Tas ir ne tikai miega svarīguma, bet pat vienas stundas svarīguma apliecinošs fakts,” secina Ija Cimdiņa.
Kāpēc miegs ir tik svarīgs?
“Bez miega nedzīvo. Miegs ir viena no tām lietām, kura svarīgumu novērtējam tikai tad, kad tā mums sāk trūkt. Līdz tam tas šķiet pats par sevi saprotams. Bez miega nav iespējams dzīvot, un bez pareizi strukturēta miega nav iespējama pilnvērtīga dzīvības uzturēšana. It veikti pētījumi, kuri parāda, ka miegam ir dažādas fāzes, kuru laikā mainās daudzi parametri: elektromagnētiskā smadzeņu aktivitāte, muskuļu tonuss, pamodināmība, acu kustības. Š īs fāzes viena otru nomaina. Visu to kopā sauc par miega cikliem, miega arhitektūru,” stāsta ārste Ija Cimdiņa.
Cilvēkam ir raksturīgs divu veidu miegs. Sapņu miega laikā jeb ātro acu kustību fāzē sirdsdarbība un elpošana paātrinās, bet muskuļu tonuss pazeminās. Smadzenes šajā laikā “atceras” dienā piedzīvoto, tāpēc gulētājam rādās sapņi. Miegs ir seklāks, sevišķi uz rīta pusi. Gulētājs šajā fāzē vieglāk sadzird trokšņus.
Turpretim dziļā miega laikā jeb fāzē bez ātrajām acu kustībām sirds ritms un elpošana palēninās, muskuļi atslābst, asinsspiediens pazeminās. Dziļā miega laikā norit ķermeņa atjaunošanās procesi, cilvēks atgūst spēkus. Miegs ir visdziļākais, gulētāju grūti pamodināt. Jāatzīmē, ka miega laikā organisma “dzīve” neapstājas – tiek ražoti hormoni, norit sarežģīti bioķīmiski procesi, veidojas bioloģiski aktīvas vielas.
“Ir veikts pētījums, kurā pilnīgi veseliem cilvēkiem bija ļauts gulēt visu diennakti ar nosacījumu, ka brīdī, kad sākas ātrā acu kustību fāze, viņus pamodina. Pēc tam atkal ļauj turpināt gulēt. Rezultātā veselības stāvoklis pētījuma dalībniekiem pasliktinājās. Pētījums tika pārtraukts. Taču tajā pašā laikā tika pierādīts, ka bez šīs īslaicīgās ātrās acu kustības fāzes cilvēks nevar iztikt. Līdz ar to bez pareizas miega struktūras nevar panākt pilnvērtīgu atpūtu, labu izgulēšanos,” skaidro Ija Cimdiņa.
Kad gribas gulēt, bet nevar aizmigt
Tāpat kā citi medicīniski simptomi (piemēram, galvas vai vēdera sāpes), bezmiegs pats par sevi nav traucējums, bet to parasti rada citi iemesli. Gandrīz visos gadījumos miega traucējumi ir sekundāri. Miega trūkums ir kā signāllampiņa, kas mūs brīdina, ka kaut kas tiek darīts nepareizi, ka būtu vēlams par sevi parūpēties.
Bezmiegu var radīt medicīniska rakstura problēmas (piem., astma vai artrīts) vai psihiska slimība (piem., depresija). Bez tam apstāklī, kad dažiem cilvēkiem ir grūtības vakarā aizmigt vai viņi regulāri rītos pārāk agri mostas, vainojami ķermeņa “pulksteņa” traucējumi. Miegu var iespaidot arī dažādu medikamentu lietošana. Arī alkohols un kofeīns ir visbiežāk sastopamās vielas, kas apgrūtina miegu. Visbeidzot bezmiegs var rasties uzvedības problēmu rezultātā vai sakarā ar nepareiziem miega ieradumiem. Taču vairumā gadījumu iespējams konstatēt bezmiega cēloni un nodrošināt ārstēšanu.
“Stāvoklis, kad sāk runāt par hroniskiem miega traucējumiem, ir tad, kad miega trūkums novērots vairāk kā 3 nedēļas un vairāk kā 3-4 reizes nedēļā. Arī tajos gadījumos, kad apjaušam, ka miega traucējumi sāk ietekmēt mūsu sadzīvi, darba dzīvi, attiecības, tad vajadzētu vērsties pie speciālista,” apgalvo Ija Cimdiņa un turpina: “Tikpat labi tas varētu būt kāds pēkšņs notikums, kas ietekmē cilvēku un viņa miegu pirmo reizi dzīvē. Tādos gadījumos noteikti nevajadzētu gaidīt trīs nedēļas. Ja šādā situācijā cilvēks netiek galā pats ar saviem spēkiem, ieteicams nekavējoties apmeklēt ārstu.”
Bezmiega negatīvās sekas:
Palielinās depresijas risks
Sirds-asinsvadu problēmu riska pieaugums
Pieaugošs nogurums
Atmiņas traucējumi
Samazinās darba ražīgums un darba drošība
Koncentrēšanās grūtības
Palielinās reakcijas laiks
Pieaug traumatisma risks, aizkaitināmība
Pierādīts, ka biežāk bezmiegs ir sievietēm (divas reizes vairāk nekā vīriešiem), cilvēkiem pēc 65 gadiem, ar hroniskām slimībām slimojošiem, īpaši, ja tās norit ar sāpēm, kuras nav pietiekami labi nomāktas, un psihiski slimiem cilvēkiem. Savukārt ilgstoši neārstēts bezmiegs arī var novest pie psihiskas saslimšanas.
Tas, ka miega traucējumi vairāk skar sievietes, tiek skaidrots ar hormonālās sistēmas īpatnībām. Arī emocionālā sfēra atšķiras, tāpēc akūtam stresam sievietes pakļaujas vairāk. Jāatceras, ka nepilnīgs miegs vai neizgulēšanās nelabvēlīgi ietekmē imūno sistēmu, radot lielāku iespējamību saslimt ar akūtām saslimšanām.
Miega higiēna, principi, kas jāievēro, lai uzlabotu miegu:
Gulēšanas apstākļi: guļvietai jābūt maksimāli komfortablai. Nelietot gultu kā “darba” vietu. Jāizvairās no pārmērīga aukstuma vai karstuma, tāpat kā gaismas un trokšņa.
Miega režīms: centieties katru vakaru iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, kā arī rītos celties vienā un tajā pašā laikā. Regulārs miega – nomoda režīms padarīs jūsu miegu maksimāli efektīvu.
Fiziskie vingrinājumi: pierādīts, ka regulāri fiziskie vingrinājumi padara miegu dziļāku. Tomēr fiziskās aktivitātes jāveic ne vēlāk kā 3-4 h pirms gulētiešanas, citādi tās var traucēt miegu.
Nikotīns: jāizvairās no smēķēšanas pirms gulētiešanas un pamošanās naktī.
Alkohols: tas paātrina miega iestāšanos, tāpēc daudzi to lieto, lai atrisinātu savas miega problēmas. Diemžēl alkohols pat mazās devās traucē miega perioda pēdējo daļu. Līdz ar to alkohola lietošana nepalīdzēs nodrošināt labu nakts miegu.
Sātīga maltīte vēlu vakarā atstāj nelabvēlīgu iespaidu un miegu. No otras puses, vieglas uzkodas vai kāds cits rituāls pirms miega var veicināt aizmigšanu.
Pastāv pieņēmums, ka vissaldākais un veselīgākais miegs cilvēkam ir pāris stundu pirms pusnakts. Š im faktam nav zinātniska pamatojuma, taču arī šajā jomā ir veikti pētījumi.
Ä€rste Ija Cimdiņa atklāj: “Pētījumā, kas ilga trīs nedēļas, piedalījās sportisti, kas gatavojas sacensībām un kuriem nav miega traucējumu. Viena sportistu grupa regulāri gāja gulēt pēc divpadsmitiem naktī, taču otra sportistu grupa pie miera devās vismaz stundu pirms pusnakts. Novērojumā atklājās, ka tiem sportistiem, kas gāja gulēt pirms pusnakts, sacensībās bija augstāki rezultāti, nekā tiem sportistiem, kas aizmiga vēlāk.”
Der zināt
No miega traucējumiem cieš 30% pieaugušo; 13% no tiem ir smagas problēmas, kas var pasliktināt veselību, hronisks bezmiegs, kas ilgst vairāk par mēnesi; 30% ir pārejošs bezmiegs, ko izraisa stress, neierasti apstākļi, akūtas saslimšanas. Ja cilvēks labi guļ, 90% gadījumu arī veselība ir laba. Miega traucējums var izraisīt vairāk nekā 90 slimības, savukārt miega problēmas var saasināt arī daudzas citas saslimšanas.
Interesanti, ka ASV zinātnieki atklājuši, ka piecas stundas miegam ir par maz, bet 11 stundas – par daudz. Gan miega bads, gan pārāk ilga gulēšana radot lielāku sirds asinsvadu slimību risku, nekā astoņas stundas ilgs miegs. Ja diennaktī guļ piecas vai mazāk stundas, risks pieaug par 45%, ja sešas stundas – 18%, septiņas stundas – 9%, ja 11 stundas 38%.
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
[img]
Manuprāt, būtu gan otrādi – izgulējies cilvēks dienā iet ar daudz lielāku enerģiju un pozitīvismu, nav nervozs, ražīgāks darbos, neizgulēšanās radītais enerģijas trūkums nav jākompensē ar papildus pārtikas produktu patērēšanu. Turklāt, kamēr guļ, nededzina gaismu, nededzina benzīnu, utt.
dienestiem. Nost ar modinātāju! 😀
Sirds-asinsvadu problēmu riska pieaugums
Pieaugošs nogurums
Atmiņas traucējumi
Samazinās darba ražīgums un darba drošība
Koncentrēšanās grūtības
Palielinās reakcijas laiks
Pieaug traumatisma risks, aizkaitināmība
Pierādīts, ka biežāk bezmiegs ir sievietēm (divas reizes vairāk nekā vīriešiem), cilvēkiem pēc 65 gadiem, ar hroniskām slimībām slimojošiem, īpaši, ja tās norit ar sāpēm, kuras nav pietiekami labi nomāktas, un psihiski slimiem cilvēkiem. Savukārt ilgstoši neārstēts bezmiegs arī var novest pie psihiskas saslimšanas.
No šim sekām visu esmu piedzīvojis pārsvarā, kad strādāju pa naktim, ravu līdz pēdējam, utt.. beigās vienu dienu palika tik slikti, ka nu vairs neko nevarēju, nervi bija čupā, zvana telefons, uzreiz sirds sāk klapēt kā vlens, kāds sāk runāt, uzreiz satraucos, mazākais troksnis sāk slikti palikt. Ä€rstējos kādu pusgadu, vēl līdz galam viss ok nav.
Tāpat nelietoju kafiju, stiprās tējas, enerģijas dzērienus, lai cīnītos ar miegainību. Uz manīm nestrādā – ja galva nefunkcionē, tad nekāda dzira tur palīdzēt nevar. Tāpat žēl veselības ; ).
Preses relīzes