LIKTA aicina veidot harmonisku datu nesēju nodevas regulējumu

[shady]

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kā vadošā Latvijas IKT nozari pārstāvošā asociācija uzskata, ka informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

„Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,” uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa. „Taču kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai,” ir pārliecināta asociācijas vadītāja.

LIKTA norāda, ka gan sabiedrība, gan autortiesību īpašnieki gūtu labumu, ja tiesību īpašnieki veidotu jaunus biznesa modeļus savu ienākumu palielināšanai, piemēram, darbus pārdodot digitālā formā, pelnot galvenokārt ar koncertiem, piedāvājot mūzikas abonēšanas pakalpojumus un izvēlētās mūzikas lejupielādēšanu dažādos informācijas nesējos, piemēram, mobilajā tālrunī vai datorā u.c. Turklāt attīstoties modernajām tehnoloģijām, arvien samazinās pamatojums nesēju atlīdzības iekasēšanai, jo lietotājs, piemēram, klausās mūziku no „mākoņa”, nekopējot to savā iekārtā, kā arī autortiesību mantisko tiesību īpašnieki rod dažādas savu mantisko interešu aizsardzības metodes, kas izslēdz nesēju atlīdzības iekasēšanas nepieciešamību kā tādu. Pašlaik izstrādātas tehnoloģijas, kas nodrošina autortiesību aizsardzību digitālā vidē (digital rights management), t.i. nepieļaujot kopēt ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargātu objektu vai nosūtīt to citiem lietotājiem.

Informācijas datu nesēju regulējuma nepieciešamība pamatota arī Eiropas ekonomikas konsultāciju uzņēmuma Oxera Consulting 2011.gadā veiktajā pētījumā*, kurā secināts, ka:

– Nesēju atlīdzības sistēmas atcelšana dotu ievērojamu labumu visām iesaistītajām pusēm un radītu ES ekonomikas pieaugumu – 1,88 miljardi eiro gadā;

– Nesēju atlīdzības sistēma negatīvi ietekmē patērētājus, ierīču ražotājus un autortiesību īpašniekus, jo tā kavē inovācijas, investīcijas un Eiropas digitālā tirgus attīstību;

– Nesēju atlīdzības sistēmas atcelšana dotu ievērojamu labumu autortiesību īpašniekiem, jo pašlaik tā kavē jaunu pakalpojumu attīstību un ierobežo digitālās mūzikas tirdzniecības pieaugumu. Nesēju atlīdzības sistēmas atcelšanas gadījumā, tiesību īpašnieku saņemtā atlīdzība varētu pieaugt pat līdz 626 miljoniem eiro gadā (ES);

– Jaunu un inovatīvu digitālu pakalpojumu piedāvājuma pieaugums samazinātu nelikumīgu un neatļautu informācijas kopēšanu, izplatīšanu;

– Valstīs ar augstām nesēju atlīdzības likmēm ir sliktāk attīstīta mūzikas industrija un bieži vērojama tendence samazināties nacionālā satura ražošanai;

– Nesēju atlīdzības kavē tādu iekārtu tirdzniecības attīstību, kas atbalsta legāla satura iegādi. Tas savukārt samazina potenciālo peļņu no satura iegādes, ierobežo jaunu pakalpojumu attīstību un attur lietotājus no papildu satura iegādes.

Tā kā Baltijā ir gandrīz vienots nesēju tirgus, izmaiņas katrā no kaimiņvalstīm būtiski ietekmē pārējo kaimiņvalstu tirgus. Datu nesēju regulējums ir aktuāls visās Baltijas valstīs, kuras ir salīdzināmas gan ekonomikas attīstības tendenču, gan autoru darbu kopēšanas apjomu un paradumu ziņā. Līdz ar to salīdzināmas ir arī nesēju atlīdzībās iekasētās summas, kas ļauj secināt, ka Latvijā autoriem saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem ir nodrošināta ievērojami lielāka ieņēmumu daļa nekā citās Baltijas valstīs. Līdz šim Latvijā iekasētā nesēju atlīdzības summa ir bijusi divas reizes lielāka nekā Lietuvā un aptuveni 3,5 reizes lielāka nekā Igaunijā, kaut gan Latvijas tirgus izmēru ziņā ir salīdzināms ar Igaunijas, bet divas reizes mazāks par Lietuvas datu nesēju tirgu.

Līdz šim Latvijā bijusi noteikta nesamērīgi liela nesēju atlīdzība par kompaktdiskiem (CD), tādējādi Latvijā ir sagrauts CD tirgus, taču Lietuvā pie zemākas nesēju atlīdzības CD tirgus ir ievērojami pieaudzis. Š obrīd Lietuvā pieņemts politisks lēmums būtiski paplašināt tukšo materiālo nesēju un iekārtu sarakstu, kā arī noteikt lielākas nesēju atlīdzības. Tādējādi Lietuva izdarījusi sev „lāča pakalpojumu” un Latvijai ir iespēja īstermiņā attīstīt tukšo materiālo nesēju tirgu, taču kopumā šāds Lietuvas solis negatīvi ietekmēs jaunu pakalpojumu attīstību un tādējādi arī ekonomiku kopumā un tiesību īpašnieku ieņēmumus.

Nesēju atlīdzības sistēmas pārskatīšana un nesēju nodevas atcelšana tiek apsvērta arī vairākās Eiropas valstīs, jo esošā sistēma ir netaisnīga gan pret ražotājiem un pārdevējiem, gan pret autortiesību īpašniekiem un kavē kultūras daudzveidības attīstību. Piemēram, kopš 2012.gada Lielbritānijā ir atļauta privātā kopēšana, taču nav ieviesta nesēju atlīdzība, Spānijā atcelta nesēju atlīdzības sistēmas piemērošana un tuvākajā laikā plānots ieviest alternatīvu tiesību īpašnieku kompensācijas mehānismu no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Somijā un Nīderlandē tiek plānota nesēju atlīdzības sistēmas reforma vai atcelšana.

#283558

[Foxsk8]

Vispār vai kāds LV mūziķis saņem iekasēto kompensāciju ko mēs kā datu nesēju pircēji esam samaksājuši? Kur tā nauda paliek?

[Autors]

Ieraksti